Vai ir jābaidās no hipnozes? Kā tā ietekmē zemapziņu?

Apziņa un zemapziņa
Kā zināms, ik vienam cilvēkam ir apziņa un zemapziņa. Apziņa ir psihisko parādību komplekss, kas atspoguļo tā brīža uztvertās ārējās pasaules un iekšējo stāvokļu norises. Apziņa satur aktuālo informāciju, ar ko cilvēks konkrētajā brīdī nodarbojas. Savukārt zemapziņa ir psihisks process, kas noris zem apziņas sliekšņa un nav pakļauts tiešas apziņas kontrolei. Zemapziņa izpaužas agrās bērna izziņas formās, pirmatnējā domāšanā, intuīcijā, afektos, panikā, hipnozē, sapņos, kā arī jūtās un rīcībā, kuru cēloni cilvēks neapzinās. Zemapziņa nepārtraukti uztver, pārstrādā, uzkrāj un reproducē daudz derīgas informācijas, līdz ar to nodrošinot pašreizējo un gaidāmo situāciju atspoguļošanos smadzenēs, turklāt netraucējot ar apziņu saistītos psihiskos procesus, jo tikai neliela zemapziņas informācijas daļa nonāk apziņā. Zemapziņa ar savām neizsmeļamajām informācijas un rīcības variantu rezervēm aktīvi piedalās apziņas izvirzīto problēmu risināšanā un lēmumu pieņemšanā. Daļa zemapziņas satura nonāk apziņā viegli, daļa - ar grūtībām un tikai īpašos apstākļos, piemēram hipnozē, bet daļa apziņai praktiski nav pieejama. Zemapziņā notiekošo procesu loģika neatšķiras no apziņas procesu loģikas.

Ja jau mēs uzticamies ķirurgiem, kāpēc lai mēs neuzticētos hipnoterapeitam, kurš neko sliktu nevar izdarīt? Sen ir pierādīts, ka nevar cilvēku iedvesmot uz lietām vai darbiem, ko viņš citādi nebūtu ar mieru darīt.

Tas dod iespēju zemapziņas aktivitātes rezultātus auglīgi izmantot apzinātajā darbībā. Tātad, zemapziņā notiekošos procesus mēs patiesībā nespējam apzināties, kā arī nespējam iespaidot. Tajā pašā laikā zemapziņa mums ir milzīgs rezerves resursu avots. Ja mēs ikdienā spētu kontaktēties ar savu zemapziņu, mēs būtu bezgala laimīgi, optimistiski un priecīgi, jo mēs vieglāk varētu pārvarēt ikdienas grūtības. Diemžēl, kontaktu ar zemapziņu dabūt ir ļoti grūti, tomēr ir vairāki veidi, kā šo kontaktu panākt. Viens no tiem ir autogēnais treniņš, kas ir viens no veidiem jeb ceļiem kā iemācīties apzināties savu ķermeni, kontrolēt emocijas. Autogēnā treniņa pamatā ir dabiska cilvēka spēja nonākt it kā uz sliekšņa starp apziņu un zemapziņu, kad ir iespējams maksimāli atbrīvot, mobilizēt un apvienot iekšējos, dabas dotos un pieredzē uzkrātos resursus un spēkus. Tomēr ne visi spēj koncentrēties un tikt ar šo uzdevumu galā. Ne visi ir spējīgi sēdēt un meditēt, kas savā ziņā nozīmē ne par ko nedomāt. Tāpēc lieti var palīdzēt tāda terapijas metode kā hipnoze.

Kas ir jāsaprot ar jēdzienu hipnoze?
Hipnoze zināmā mērā ir atslēdziņa, kas atver durvis uz mūsu zemapziņu. Mūsdienās Latvijā hipnoze ir atstāta novārtā, jo cilvēkiem ir izveidojušies dažādi aizspriedumi, taču no hipnozes cilvēkiem nebūtu jābaidās. Par aizspriedumiem mēs lielā mērā varam pateikties dažādām reliģiskām organizācijām, sektām, kā arī dažādiem neprofesionāļiem, kas uzstājas televīzijā. Ja jau mēs uzticamies ķirurgiem, kāpēc lai mēs neuzticētos hipnoterapeitam, kurš neko sliktu nevar izdarīt? Sen ir pierādīts, ka nevar cilvēku iedvesmot uz lietām vai darbiem, ko viņš citādi nebūtu ar mieru darīt. Nav patiess arī uzskats, ka hipnoze vājinātu cilvēka gribu. Ar hipnozes palīdzību iespējams mainīt skatījumu uz pagātni un līdz ar to secinājumus par dažādiem pagātnes notikumiem.

Hipnoze ļauj ārstēt pacientus ar neskaidrām sāpēm. Hipnoze ir efektīva pie seksuāliem traucējumiem, alerģiskām saslimšanām, dažādām fobijām, trauksmes un depresijas, miega traucējumiem.

Hipnozes laikā ar vārdiem vai speciālu metožu palīdzību cilvēks tiek ievests hipnotiskajā miegā, kas ir mākslīgi izraisīts stāvoklis starp miegu un nomodu, kura laikā ir pastiprināta iespēja tikt suģestētam. Cilvēks parasti atceras, kas noticis hipnozes laikā un būtībā kontrolē situāciju. Interesanti, ka Maskavā kāds hipnoterapeits cilvēkiem hipnozē mācīja gleznot, jo uzskatīja, ka katram cilvēkam iekšā ir talants, bet dažādu apstākļu pēc cilvēks šo talantu vienkārši nav attīstījis. Dziļā hipnozē viņš cilvēkiem iedvesa, ka viņi ir lieli mākslinieki, un tiešām gandrīz ikviens no šīs grupas sāka gleznot. Šajā gadījumā var redzēt, kā atbrīvojās zemapziņas radošās potences, tika noņemta intelekta diktētā kritika un kontrole – es jau neko nevaru, es jau neesmu nekāds mākslinieks. Pareizi lietota hipnoze ir daudz ātrāka un pat efektīvāka metode, nekā gadiem ilgs dažādu psihologu apmeklējums, kas arī nav tik lēti kā daži hipnozes seansi.

Ko var izārstēt ar hipnozes palīdzību?
Neirožu klīnikā mēs izmantojam hipnozi kā ārstēšanas metodi, lai likvidētu tādus simptomus kā bailes, dažādus fizioloģiskos traucējumus. Hipnoze ļauj ārstēt pacientus ar neskaidrām sāpēm. Hipnoze ir efektīva pie seksuāliem traucējumiem, alerģiskām saslimšanām, dažādām fobijām, trauksmes un depresijas, miega traucējumiem. Hipnotiskā komunikācija palīdz atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem, pārvarēt atkarību no alkohola, nikotīna, azartspēlēm.
Piemērs: kāds mans pacients cieš no nervu tika. Viņam raustās sejas muskuļi jau apmēram desmit gadus. Šī kaite sākusies pēc dažādiem pārdzīvojumiem. Laika gaitā tika veiktas dažādas izmeklēšanas, bet nekāda vaina netika atrasta. Kāds neirologs ieteica hipnozi. Pēc vairākiem seansiem muskuļu spazmas ir palikušas daudz retākas.

Pareizi lietota hipnoze ir daudz ātrāka un pat efektīvāka metode, nekā gadiem ilgs dažādu psihologu apmeklējums, kas arī nav tik lēti kā daži hipnozes seansi.

Pastāv uzskats, ka ne visi pacienti pakļaujas hipnozei. Tā ir taisnība, ja ar hipnozi saprot ļoti dziļu iedvestu miegu, bet cilvēku var ārstēt arī seklākās hipnozes stadijās. Dažāda pacientu jutība pret hipnozi saistīta ar nervu darbības īpatnībām. Vieglāk hipnozei pakļaujas emocionāli cilvēki. Turklāt hipnozi veicina visi faktori, kas sekmē miega rašanos parastos apstākļos — klusums, pustumsa, ērts ķermeņa stāvoklis, arī fakts, vai ārsts ir pacientam autoritāte un paša slimnieka vēlēšanās hipnotizēties. Hipnoterapija nav vēlama pacientiem ar akūtām sirdskaitēm, smagu epilepsiju, murgainu psihozi, tā saucamo histērisko hipnomāniju gadījumos.

Hipnozes stadijas
Ir vairākas hipnozes dziļuma stadijas. Virspusējās hipnozes  stadija – snaudas stāvoklis, smaguma sajūta plakstiņos un locekļos. Šīs stadijas laikā palēninās pulss un elpošana. Vidējā stadija – viegls miegs, pacients nevar atvērt acis, viņam var iedvest dažādas pārmaiņas kustību vai jušanas sfērā, harmonizēt iekšējo orgānu darbību. Dziļākā hipnozes stadija – dziļš miegs, bet saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku. Pacienta muskulatūra pilnīgi atslābusi. Šādā stāvoklī var panākt vislabāko kontaktu ar pacienta zemapziņu. Arī māksliniecisko spēju attīstīšanai vajadzīga dziļā stadija, bet vairumu slimības simptomu var noņemt jau virspusējā un vidēji dziļā hipnozē.