Ģenētika ļaus nākotnē atteikties no antibiotikām bērniem? Latvija iesaistās starptautiskā pētījumā

Pētījuma mērķis ir apzināt pēc iespējas vairāk bērnu (piecu gadu laikā ap 60 000), kuri vēršas slimnīcās ar sūdzībām par drudzi. Iekļaujot pētījumā lielu daudzumu pacientu dažādu Eiropas valstu slimnīcās no slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļām, ārsti vēlas uzlabot un pilnveidot diagnostikas un ārstēšanas iespējas bērniem ar minēto simptomu.
 

Jaunais pētījums izmantos datus, kas jau iegūti, atklājot, ka bakteriālās saslimšanas var tikt identificētas, izmantojot noteiktus gēnu un proteīnu modeļus jeb paternus. Tā vietā, lai identificētu baktēriju, kas izraisījusi saslimšanu, pētnieki uzskata, ka bakteriālās infekciju slimības var tikt atpazītas, izmantojot gēnu un proteīnu paternus, kurus aktivizē bērnu imūnsistēma, reaģējot uz saslimšanu.
 

Antibiotikas ir bezspēcīgas pret vīrusiem, taču, tā kā nav drošu metožu, kā noteikt, vai tā ir vai nav bakteriāla saslimšana, lai novērstu tālākas bīstamākas sekas, tiek lietota antibiotiku terapija, kas prasa arī daudz finanšu līdzekļu.

Pētījuma zinātniskā vadītāja Latvijā, RSU vadošā pētniece un Pediatrijas katedras docente, BKUS Bērnu vakcinācijas centra un Zinātnes un izglītības daļas vadītāja, bērnu infektoloģe Dace Zavadska saka: "Es pati uzskatu, ka mēs – Latvija, Rīgas Stradiņa universitāte un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca – esam un varam būt mūsdienīgi, pieredzējuši partneri tik būtiskos, plaša mēroga pētījumos. RSU un tās darbinieki daudz ir strādājuši un ieguldījuši, lai iekļautos šajā apritē, kā arī spējam izpildīt visus tos daudzos sarežģītos nosacījumus, lai kļūtu par pētījuma partneri."

"Latvijas bērniem un pieaugušajiem ir nepieciešami jaunā pētījuma rezultāti. Arī ārstiem tie ir svarīgi, lai rezultātā ar drudzi sirgstošā mazā pacienta aprūpe un ārstēšana būtu precīza, skaidra un efektīva," uzsver Dace Zavadska.

Pašlaik, ja bērns ar drudzi nonāk slimnīcā, ārstam nav tūlītējas metodes, kā noteikt, vai bērna slimības cēlonis ir bakteriāla vai vīrusa slimība. Diagnoze tiek noteikta, izmantojot dažādas asins analīzes un vērojot dinamikā, vai iekaisuma procesa attīstība ir vairāk raksturīga vīrusa infekcijai vai bakteriālai. Tas var prasīt līdz pat 48 stundu laiku. Taču baktēriju un vīrusu nošķiršana ir ļoti būtiska. Lai gan vīrusu izraisītās slimības ir daudz izplatītākas nekā baktēriju, tieši baktēriju izraisītās ir daudz bīstamākas, piemēram, tas var būt meningīts, pneimonija u. c. Tāpēc nereti bērnam ar drudzi tiek dotas antibiotikas, pirms ir saņemti rezultāti par iespējamo drudža cēloni.
 

Kāpēc tā notiek? Diemžēl pašreizējās metodes neļauj ārstiem ātri un ticami nošķirt bīstamās bakterialās infekcijas no triviālām vīrusu infekcijas slimībām. Līdz ar to daudzi bērni visā pasaulē ik dienu tiek pakļauti nevajadzīgām punkcijām, antibiotiku devām, asinsanalīžu testiem un rentgenoloģiskiem izmeklējumiem. Antibiotikas ir bezspēcīgas pret vīrusiem, taču, tā kā nav drošu metožu, kā noteikt, vai tā ir vai nav bakteriāla saslimšana, lai novērstu tālākas bīstamākas sekas, tiek lietota antibiotiku terapija, kas prasa arī daudz finanšu līdzekļu. Slimība pāriet ar vai bez antibiotiku tiešas darbības, taču tas var novest pie tā saucamās mikrobu rezistences, kad baktērijas kļūst nejutīgas pret zālēm, un tam var būt arī letālas sekas.

Pētījumā tiks izzināta bērnu imūnās sistēmas spēja atbildēt uz infekciju. Pētījuma gaitā paredzēts radīt vienkāršus diagnostiskos testus, ar kuriem varētu noteikt, vai drudža iemesls bērnam ir baktēriju vai vīrusu ierosināta infekcija 

Docente Dace Zavadska skaidro: "Lai uzlabotu drudža jeb febrilo pediatrisko pacientu veselības aprūpi Eiropas Savienībā, nepieciešams izvērtēt izmantotās izmeklēšanas un ārstniecības metodes, kā arī izstrādāt jaunu stratēģijas modeli, ietverot personalizētu pieeju bakteriālu un vīrusu izraisītu slimību atšķiršanā. Tāpēc PERFORM projektā paredzēts attīstīt sadarbību starp dažādu Eiropas valstu pētniekiem infektoloģijas, šūnu un molekulārās bioloģijas, kā arī sabiedrības veselības nozarē. Šīs sadarbības rezultātā plānots identificēt jaunus bakteriālu un vīrusu infekciju diferencējošus faktorus, tajā skaitā transkriptomiskos un klīniski fenotipiskos marķierus, lai radītu viegli lietojamas personalizētas izmeklēšanas metodes ikdienas praksei."
 

"Pētījumā tiks izzināta bērnu imūnās sistēmas spēja atbildēt uz infekciju. Pētījuma gaitā paredzēts radīt vienkāršus diagnostiskos testus, ar kuriem varētu noteikt, vai drudža iemesls bērnam ir baktēriju vai vīrusu ierosināta infekcija vai, iespējams, augstas temperatūras iemesls ir pavisam cits. Tas ļautu bērniem ar drudzi agrīni uzsākt vispiemērotāko ārstēšanu," uzsver ārste.
 

Mērķi tiks īstenoti caur koordinētu vairāku Eiropas un Rietumāfrikas valstu pētniecības centru sadarbību. Starptautiskais klīnisko bāzu centrs nodrošinās izpētei paredzētās pacientu kohortas dažādām pētījuma sadaļām. Piecu gadu laikā starptautiskā komanda plāno pētījumā apsekot ap 60 000 bērnu, kas nonāks Eiropas un Rietumāfrikas slimnīcās ar drudzi. Pētījumu vada Londonas Imperiālā koledža (Lielbritānija), un to veiks ārstu pētnieku komandas no Lielbritānijas, Nīderlandes, Spānijas, Francijas, Vācijas, Šveices, Zviedrijas, Austrijas, Singapūras, Grieķijas, Slovēnijas, Latvijas un Gambijas.
 

RSU kā pilntiesīgs partneris piedalās Eiropas Savienības atbalstītā un finansētā projekta APVĀRSNIS2020 ietvaros notiekošā pētījumā PERFORM (Personalised Risk Assessment in Febrile Illness to Optimise Real-life Management across the European Union (PERFORM) – Personalizēts risku novērtējums saslimšanām ar drudzi, ar mērķi optimizēt to ārstēšanu Eiropas Savienībā).
 

Projekta kopējās izmaksas ir 18 467 697,76 eiro, no kura RSU budžets – 299 375 eiro.