Globālā sasilšana ietekmēs cilvēka veselību. Divas no saslimšanās ir arī tev vai taviem tuviniekiem

Saistībā ar jauno raidījumu „Bils Naiss: globālā sasilšana” televīzijas kanāls „National Geographic” ir apkopojis piecus veidus, kā globālā sasilšana ietekmē cilvēka veselību. 
 

Negatīvi ietekmēs sirds veselību
Globālās sasilšanas dēļ, visticamāk, palielināsies karstuma viļņu skaits apvienojumā ar piesārņojuma pieaugumu. Pētījumi liecina, ka augsts piesārņojuma līmenis izraisa to, ka slimnīcās nonāk vairāk cilvēku ar sirds un asinsvadu problēmām.  


Pieaugs alerģiju skaits
Pētījumi rāda, ka attīstītajās valstīs pieaug alerģiju izplatība, kas, iespējams, daļēji saistīts ar oglekļa dioksīda izmešu pieaugumu un gaisa temperatūras paaugstināšanos. Siltāka laika dēļ augi sāk ziedēt agrāk, tāpēc alerģiski cilvēki ātrāk cieš no alerģijām, kuras izraisa augu ziedputekšņi. Lai gan alerģiju ziņā liela nozīme ir cilvēka ģenētikai, ilgāks un intensīvāks augu ziedēšanas laiks var saasināt šīs kaites simptomus.

Dabas nelaimēs bojā ies vairāk cilvēku
Globālās sasilšanas dēļ var pieaugt karstuma viļņu, plūdu, vētru un citu dabas katastrofu skaits, kas savukārt var izraisīt lielāku bojāgājušo skaitu.  Pētījumi liecina, ka, piemēram, karstuma viļņi nākotnē kļūs biežāki. Jau pašlaik tie ir teju divas reizes garāki nekā pirms 100 gadiem.

Pārtuksnešošanās dēļ būs vairāk badacietēju
Nepareiza zemes apstrāde līdztekus klimata pārmaiņu ietekmei var izraisīt globāla mēroga pārtuksnešošanos vai augsnes degradāciju sausajās teritorijās. Tādēļ samazināsies lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un kļūs arvien grūtāk pabarot pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu, kas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku cietīs badu vai mirs no tā.

Pieaugs malārijas izplatība
Klimata pārmaiņu izraisītais karstuma un nokrišņu pieaugums zināmās planētas teritorijās var veicināt dažādu slimību izplatību. Atmosfēras temperatūras pieaugums kopā ar nokrišņiem rada ļoti labvēlīgus apstākļus insektu attīstībai, tāpēc zināmas slimības, ko pārnēsā kukaiņi, piemēram, malārija sāks izplatīties tajās planētas teritorijās, kurās tā iepriekš nav novērota.  
 

Klimata pētījumi pagātnē gan rāda, ka arī agrāk ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi. Mūsdienās aktuāls ir kļuvis jautājums, cik lielā mērā šīs pārmaiņas pašlaik ir ietekmējusi cilvēka darbība. Eiropas Vides aģentūra (EVA) ziņo, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējā tūkstošgadē.