Jaunieši veido uzkrājumus divreiz biežāk nekā viņu vecāki

Latvijas jauniešu izpratne par uzkrājumu veidošanas nozīmību ir augsta. Pēdējā gada laikā 82% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem ir uzkrājuši naudu, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji sabiedrībā, kur tikai 37% iedzīvotāju veic uzkrājumus saskaņā ar “Swedbank” 2013.gada vasarā veiktā pētījuma datiem.

Pusaudžu vecumam raksturīgi uzskati atklājas, runājot par uzkrājumu veidošanas nosacījumiem - 52% aptaujāto uzskata, lai sāktu veidot uzkrājumu, jābūt mērķim, kas šajā vecumā visbiežāk ir aktuālie pirkumi. Tikai 42% atzīst, ka krāt var un vajag vienmēr. Foto no portāla www.kasjauns.lv arhīva materiāliem.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Pusaudžu vecumam raksturīgi uzskati atklājas, runājot par uzkrājumu veidošanas nosacījumiem - 52% aptaujāto uzskata, lai sāktu veidot uzkrājumu, jābūt mērķim, kas šajā vecumā visbiežāk ir aktuālie pirkumi. Tikai 42% atzīst, ka krāt var un vajag vienmēr. Foto no portāla www.kasjauns.lv arhīva materiāliem.

 

"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums parāda, ka lielākajai daļai aptaujāto šajā vecumā naudas uzkrāšana ir ceļš pie kārotas mantas. Jaunieši visbiežāk krāj aktuāliem pirkumiem, kas ir apģērbs, izklaide, elektronika un dāvanas, turklāt meitenēm saraksta augšgalā ir apģērbs, bet puišiem telefons vai dators.

 

"Jaunieši ir savam vecumam netipiski nobrieduši uzskatos par uzkrājumu nozīmi. Viņuprāt, svarīgākais iemesls uzkrājumu veidošanai ir tas, ka uzkrājumi palīdzēs vieglāk pārdzīvot grūtus laikus. Tā acīmredzami ir ne tik daudz pašu jauniešu personīgā pieredze, kā ģimenē gūtā mācība nesen pārdzīvotajā krīzē.

 

Vidēji uzkrājumus veido 8 no 10 jauniešiem, taču pieaugot jauniešu vecumam, uzkrājēju skaits mazinās.

 

Pusaudžu vecumam raksturīgi uzskati atklājas, runājot par uzkrājumu veidošanas nosacījumiem - 52% aptaujāto uzskata, lai sāktu veidot uzkrājumu, jābūt mērķim, kas šajā vecumā visbiežāk ir aktuālie pirkumi. Tikai 42% atzīst, ka krāt var un vajag vienmēr. Jauniešu uzkrājumi visbiežāk ir skaidrā naudā (84%), lai gan trešdaļa aptaujāto (36%) ir atzinuši, ka viņiem ir savs bankas konts", analizē Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa. 

 

Vidēji uzkrājumus veido 8 no 10 jauniešiem, taču pieaugot jauniešu vecumam, uzkrājēju skaits mazinās. Proti, krāšanas paradums 16gadīgo vidū ir 85% pusaudžu, bet, sasniedzot 19 gadu vecumu, uzkrāj vairs tikai 77% jauniešu. Tikai apmēram 5% jauniešu nav nekad krājuši naudu kādai savai vajadzībai.

Reklāma
Reklāma

 

Ieradums veidot uzkrājumus ir labākā ceļamaize, ko vecāki var iedot savam bērnam finanšu pratības jomā.

 

"Uzkrājumu veidošana vienmēr ir divu faktoru mijiedarbība - viens ir naudas summa, ko iespējams atlicināt uzkrāšanai, otrs ir sapratne par uzkrājumu nepieciešamību. Paplašinoties interešu lokam un tēriņu klāstam, bērni tuvojas pieaugušo dzīves apstākļiem, kur vēlēšanās uzkrāt atpaliek no iespējām", pētījuma datus skaidro A.Kauliņa.

 

Privātpersonu finanšu institūta direktore uzsver, ka ieradums veidot uzkrājumus ir labākā ceļamaize, ko vecāki var iedot savam bērnam finanšu pratības jomā. Vislabāk to ir sākt jau no mazotnes, jo jaunieši, kam bērnībā ģimenē ir mācīts krāt naudu krājkasītē, arī pusaudžu gados krāj naudu biežāk nekā tie, kas uzauguši bez uzkrājumu veidošanas tradīcijas ģimenē - attiecīgi 84% un 70%. Kopumā 89% aptaujāto jauniešu bērnībā krājuši naudu krājkasītē.

 

"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta organizētajā pētījumā 2013.gada nogalē tika aptaujāti vairāk nekā 3400 jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Pētījums veikts finanšu prasmju apgūšanas konkursa "Jaunais finanšu eksperts 2014"  gaitā.