Vīrieša stāsts: Mana atklātā saruna ar prostitūtu

Naivi, bet es ticu mīlestībai un uzticībai. Bet šis nebūs stāsts par mīlestību. Tāda ir dzīve!
Stāsts manī sēž kopš 2011. gada 4.maija vakara, un sen to gribēju izlikt uz "papīra", bet nebija laika apsēsties, un arī iedvesmas nebija. Man patika dzīvot, kā ir!
Tai vakarā, pulksten 23:45, ar mašīnu devos uz savām kopmītnēm, un tur es aizdomājos par savām beidzamajām attiecībām ar meiteni, kuras pārtrūka nu jau vairāk nekā pirms 7 mēnešiem. Turpmāko pusstundu tas aizpildīja manu prātu, neskaitot vēl tās domas, kas pašas no sevis izlien ārā par vakaru, hobijiem, atpūtu.

Atbraucu, kad jau bija pāri pusnaktij. Kopmītnes. Kāpjot pa pakāpieniem, redzēju, ka cilvēki gaida komendanti. Cauri stiklam manīju, ka tā ir tā pati meitene, par kuru es tik tikko aizdomājos. Bijusī. Blakus viņai stāvēja kāds jauns vīrietis militārās armijas dienesta formā. Dzirdē meiteni runājam zemā balss tembrā un, izspiežot smieklus, šķiet, ka tai brīdī viņa atpazina mani. Izskatījās, ka saruna starp viņiem bija bezjēdzīga, jo abi apzinājās, uz ko iet... Es pagāju garām un devos uz savu istabiņu.

Es zināju, ka mani šovakar tramdīs daudz un dažādu domu, fantāziju. Viena no tām bija, ka man jāpārguļ ar sievieti. 

Es zināju, ka mani šovakar tramdīs daudz un dažādu domu, fantāziju. Viena no tām bija, ka man jāpārguļ ar sievieti. Tas vairs nevarēja būt parasts attiecību sekss. Tam bija jābūt kaut kam man neparastam.

Man vajadzīga prostitūta!
Es izdomāju uzreiz. Man vajadzīga prostitūta. Ne jau tāpēc, ka man būtu problēmas iepazīties, bet tāpēc, ka līdz tam brīdim neviena sieviete man nebija izveidojusi pietiekamu uzticību, lai varētu veidot attiecības. Ja runā vēl atklātāk, tad man nebija laika redzēt - sports, hobiji un darbs aizņēma visu laiku. Gribas gulēt, bet es ieslēdzu datoru, ieeju google.lv un ierakstu prostitūtas, pēc tam eskorts, vislabāk man patika lapa www.intimmeitene.lv. Sameklēju variantus, kuras vairāk atbilst realitātei un nemaksā Ls 50 un vairāk. Pierakstīju numurus, pierakstīju cenu, pierakstīju atrašanās vietu, pierakstīju vecumu. Tad es iegūlos gultā un kādu pusstundu neiemigu. Gulēju labi, jo biju pavadījis piepildītu dienu.

Pamostoties atcerējos par vakardien redzēto, un atcerējos par saviem plāniem. Veikalā iegādājos "Bifri" karti. Pirmā saruna bija ar 35 gadus vecu sievieti, bildēs man viņa vislabāk patika - ļoti sievišķīga. Kad viņa atbildēja uz zvanu, dzirdēju flirtējošu balsi. Es izvēlējos viņas taktiku un rīkojos tāpat. Kaut gan - kāpēc man tā būtu jādara, ja es zinu uz ko eju? Visticamāk, viņai tas ir ieveidojies instinkts, kā runā ar vīriešiem jau kopš saviem seksa pirmsākumiem. Un pārstāju flirtēt.

Es nezinu, kā rīkojas citi, bet es uzprasīju, kur viņa atrodas, nosauca Matīsa ielu, kas man ir pieņemami. Vai viņa šodien ir brīva? Viņa teica, ka šobrīd esot brīva. Beigās es uzprasīju, cik viņai ir gadu, viņa atbildēja, kā sludinājumā tika minēts - 35. . "Lieliski!" ar šiem vārdiem es pārtraucu telefonsarunu.

Jāsaka diemžēl, bet tai pašā vakarā un arī nākamajā vakarā es nevarēju ar viņu satikties. Nereti man sestdienās kaut kas ir ieplānots. Bet es pamodos, sataisīju kafiju, izdzēru to, sēžot pie datora un lasot jaunumus, un pēc tam zvanīju viņai. Viņa pacēla klausuli, fonā dzirdēju mazu bērnu balsis sabiedriskā vietā. Tas man neizraisīja nekādas sajūtas. Emociju nulle. Mēs nevarējām vienoties ar laikiem. Paņēmu savu lapiņu un zvanīju nākamajām. Bija izslēgti numuri, bija tāda, kas strādā naktīs. Bet man vajadzēja tagad un uzreiz.

Pirmā saruna bija ar 35 gadus vecu sievieti, bildēs man viņa vislabāk patika - ļoti sievišķīga. 

Fotogrāfijās viņai bija sarkani mati. Man ir riebums pret sarkaniem matiem. Viņa runāja krieviski, bet es latviski, bet viens otru ļoti labi sapratām. Viņai ir 34 gadi. Vienojāmies, ka plkst. 17:00 mēs tiksamies.
Kā jau norunājām, tad tajā laikā es biju uz tās ielas un tai vietā, kur man vajadzēja būt. Viņa atzvanīja un pateica, kur man jāiet, nosauca durvju kodu, pateica, lai eju uz ceturto stāvu un durvis būs vaļā. Visu izdarīju pēc isntrukcijām. Viņa atvēra durvis. Vienistabas dzīvoklis ar saviem knifiņiem. Sieviete, par spīti tam, ka viņas izskats nav manā gaumē, šķita pievelkoša. Kopta, ar solārija iedugumu.

Viņa piedāvāja iet uz istabiņu, bet es gribēju nomazgāties, lai arī nesen to biju izdarījis. Pēc tam iegāju istabā, kurā gulta bija dominējošā - zema un liela, neuzkrītoši skanēja nomierinoša mūzika. Biju jau kails, ar dvieli viegli piesegdams intīmo vietu. Piesēdos uz beņķa, kamēr viņa bija prom. Man patika dzīvoklis - ļoti daudz puķu un augu, paklājs, parketa grīda. Vārdu sakot, meitenei, kas dzīvos viena.

Vairāk mani interesēja saruna ar prostitūtu

Viņa nomazgājās un ienāca istabā kaila. Mani it nekas nepārsteidza. Viss bija tik pašsaprotami. Un mans mērķis nebija vienkārši tāpat atnākt un nodrāzties. Vairāk mani interesēja saruna ar prostitūtu. Esmu vēl jauns, lai nezinātu, ko domā sievietes, kas stipri vecākas par mani. Varbūt man paveicās vairāk, kaut esmu dzirdējis, ka tās sievietes parasti esot laipnas un ļoti komunikablas. Viņa manā klātbūtnē runāja par savu filozofiju. Iespējams, ka par to vien es būtu gatavs viņai samaksāt. Arī es atvēros sarunai. Pēc visa dzirdētā kopumā, iespējams, ka es ar tādu cilvēku spētu kopā dzīvot. Katrs no mums var dzīvot ar jebkuru cilvēku, ja otrā cilvēka vismaz kaut nedaudz ir tā pievilcības sajūta. Bet iemīlēties var tikai vienreiz mūžā, man līdz šim nav izdevies. Kad tu esi uz tā viļņa, ka iemīlies ... pēkšņi tu vairs nemīli. Kas notiek galvā starp šiem posmiem, kā regulēt, lai nekas nenotiktu?

Es iegūlos gultā uz vēdera un masāža varēja sākties. Viņa to veica no sāniem, kaut gan bija vēlme, lai ar dibenu man uzsēstos uz muguras vai arī uz dibena. Masāžas laikā man nepārskrēja neviena trīsa. Viņa viegli brauca gan ar nagiem, gan ar mēli pa visām vietām, tai skaitā dibencaurumu, par ko es dzirdēju, ka tam vajadzētu būt labi, bet man tas nedeva baudu nekādu, gan ar krūtīm. Masāžas laikā es uzdevu jautājumus un viņa atbildēja, tā bija tā patīkamākā daļa. Es teicu, ka attiecību laikā man bieži ir bijis, ka ātri beidzu, un ar mani arī šoreiz tas var notikt, bet nenotika.

Es iegūlos gultā uz vēdera un masāža varēja sākties. Viņa to veica no sāniem, kaut gan bija vēlme, lai ar dibenu man uzsēstos uz muguras vai arī uz dibena.

Viņa palūdza pagriezties, apgulties uz muguras. Viņa centās piecelt manu pim** bez roku palīdzības. Sākumā skarot tikai galviņu, kādu laiku neizdevās, pēc tam, paņemot galviņu mutē, parādījās ķīmiska saite manā organismā un jau pēc laiciņa biju kaujas gatavībā. Bet viņu to sildīja vismaz 5 minūtes, tas bija patīkami. Tikmēr es ar pirkstiem braukāju pa viņas pežiņu. Kādā no brīžiem es paņēmu viņas kāju un pārliku sev pār galvu, dodot mājienu, ka gribu 69. pozu. Savā īsajā mūžā tā bija vispievilcīgākā rozīte ar skaistām lapiņām. Bet emociju nulle. Tad viņa paņēma prezervatīvu.

Es paliku guļam uz muguras. Kad viņa uzsēdās uz mana locekļa, bija patīkami redzēt viņas sejas izteiksmi un ievaidēšanos vienreiz un otreiz, un ar roku regulējot ieiešanu. Šķita, ka viņai bija mazliet neērti. Netaktiski izvēlējos uzreiz viņu drā**. Darīju to ar ātrām kustībām. Emociju nulle. Vienā brīdī mēs abi sasmējāmies par to, ko darām, tāpēc es viņu apķēru ar vienu roku ap muguras lejasdaļu, ar otru - ap vidusdaļu, tā piespiežot sev tuvāk krūtīm, process turpinājās. Emociju nulle. It kā pienāca laiks mainīt pozu, bet man nebija nekādas intereses turpināt iesākto. Pārstajām vienkārši stulbi drāz****, un tad arī pim*** rādīja zīmi, ka nav nekādas kvēles, viņa to saprata. Novilka prezervatīvu.

Mēs atkal sākām runāties. Es apsēdos uz gultas, pēc viņas aicinājuma nogūlos uz muguras. Viņa paņēma mutē manu locekli un tā bija zīme, ka viņa grib izdarīt lietas līdz galam. Viņa to darīja pārmaiņus gan ar roku palīdzību, gan ar muti, gan reizē, un darīja to ātri un bez žēlastības. Vienā brīdī loceklis iesāpējās, tad, turpinot darīt to lēnāk līdz manai kulminācijai, kad daļa spermas nonāca viņas mutē, daļa man uz vēdera. 

Nodomāju pie sevis, cik sasodīti trāpīgi viņa pateica. Apskāvu viņu kā savu draugu - ar patiesām, mīļām sajūtām.

Nomazgājos. Ienācu istabiņā, viņa stāvēja pie loga ar sakrustotām rokām, noliekusi galvu. Es uz naktsskapīša atstāju naudiņu, un devos ģērbties. Viņa turpat blakus stāvēja un skatījās. Acis bija žēlabainas.
"Vai kaut kas  ir noticis?" es prasīju.
"Vai es drīkstu uzzināt, cik Tev ir gadu?" viņa jautāja. Kā iepriekš minēju, tad es paliku pie latviešu valodas, bet viņa visbiežāk pie krievu valodas.
"23!" un šķita, ka tas viņai neko nedeva, ka viņa jau zina, ko teikt tālāk!
"Man liekas, ka tu vēl nezini, ko tu īsti dzīvē gribi.  .. (izlaists teksts) Varbūt tev tās būs narkotikas [pasmejoties]. .. ." viņa man kaut ko iemācīja, teikdama šos vārdus.

Mana mute sarāvās tai smīkņājošajā smaidiņā, tā vēl varēja liecināt, ka es viltīgi smaidu, bet patiesībā es nodomāju pie sevis, cik sasodīti trāpīgi viņa pateica. Es viņu apskāvu kā savu draugu, ar patiesām, mīļām sajūtām.

Pēc apmeklējuma es jutos ļoti apmierināts. Viņa man iemācīja to, ko es sen negribēju saprast, un viņa man pateica to, ko citi cilvēki, kurus ikdienā satieku, acīs nepateiks.

Tagad es zinu, ko nozīmē sekss bez mīlestības, bez jebkādām tālākām saistībām. Kaut gan, ja tu pārdevi savu miesu kādam cilvēkam, tad daļa no tevis vienmēr viņam piederēs. Pagājušas divas nedēļas, es viņu gribu sev blakus, jo man tas cilvēks neko nav nodarījis.  Pa dienu es viņu neatceros, bet, kad ir vientuļi, tad gan. Rodas vēlme viņai iztraucēt dzīvi un ielīst tajā, palikt tajā, bet ar saviem nosacījumiem. Un vai tu tā vēlies rīkoties? Vai tu vēlies uzstādīt savus nosacījumus  brīvam cilvēkam?
Kāda sieviete man daudz ko iemācīja!
Paldies Tev, Zane.