Pēc skūpsta teicu: Atvaino, es tā negribēju!

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu. 

Mmmmm, pirmais skūpsts. Atceros - sēdējām tumšā vakarā uz soliņa. Viņa man klēpī. Bijām tikušies tikai mēnesi. Mūsu degungali sakārās...

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Un nejauši mūsu lūpas sakarās. Skūpsts bija ilgs. Pēc skūpsta no manas puses izskanēja: "Atvaino, es tā negribēju." (Tagad, kad to atceramies, smiekli abiem sanāk!) Abi apmulsām, jo bijām kautrīgi. Pavadīju tajā vakārā viņu uz mājam, braucām ar velosipēdiem. Eiforijā lidoju mājās. Tajā brīdī biju vislaimīgākais cilvēks. Man nekas neinteresēja, kā tikai viņa. Otrā dienā, kad satikāmies, es vaicāju viņai, vai mēs būsim kopā. Un atbilde skanēja - jā. No emocijām pacēlos spārnos. Tā bija laime. Tā eiforija, iemīlēšanās, pastaigas.

Ak, romantika!!!

 

Iesūtījis: Artis Cervinskis, stāstu konkursa Mans pirmais skūpsts dalībnieks.

 

Reklāma
Reklāma

Stāstu konkursu atbalsta Fenivir (vienīgais pieejamais līdzeklis ar pencikloviru lūpu herpes vīrusa ārstēšanai).