Vīramātes. Kura no pieciem tipiem ir tavējā, un kā ar viņu saprasties?

Klasiskais stāsts – vīramātei un vedeklai ar saprašanos neveicas īpaši gludi. Protams, viss ir loģiski - kad gadiem iedibināto karalienes kārtību pilī sāk jaukt kaprīza princese, konflikti ir neizbēgami. Taču mums ir labas ziņas – abām dāmām ir iespējams saprasties, tikai jāiemācās uzturēt diplomātiskas attiecības.

Sliktāk, ja tev trāpījies memmesdēliņš, kurš joprojām nespēj atrauties no savas mātes un joprojām emocionālā ziņā ir ieķēries viņas brunčos.

FOTO: Shutterstock.com

Sliktāk, ja tev trāpījies memmesdēliņš, kurš joprojām nespēj atrauties no savas mātes un joprojām emocionālā ziņā ir ieķēries viņas brunčos.

 

Vīramāte – tā nav diagnoze, lai arī jaunajām vedekliņām reizēm šķiet tieši tā. Vīramāte ir pieauguša vīrieša māte, kurai ir tiesības saglabāt savu personību – kā jau mums visām. Sliktāk, ja tev trāpījies memmesdēliņš, kurš joprojām nespēj atrauties no savas mātes un joprojām emocionālā ziņā ir ieķēries viņas brunčos (un svarīgos lēmumos vispirms zvana mammai un konsultējas ar viņu, nevis ar tevi). Taču citos gadījumos viss ir daudz vieglāk.

 

Vīramātes un to tipi
To ir pilna buķete – no sirsnīgām vaļsirdīgām būtnēm, kuras atbruņo ar savu atklātību, līdz rafinētām intrigu vērpējām ar liekulīgiem smaidiem.
Patiesībā šī ir kā loterija – ja esi satikusi lielisku vīrieti, viņam “komplektā” var nākt gluži negaidīta vecāku un radinieku kombinācija.

 

1. Vīramāte – viņas augstība Māmulīte
Šā tipa vīramāte vienmēr un visur demonstrē sievišķīgu uzmanību. Viņa mīl savus bērnus, vedeklas, znotus, bet jo īpaši – mazbērnus.  Starp citu, visas šeit nosauktās personas viņai šķiet ne vecākas par pieciem gadiem, tāpēc katru mīļu brīdi “bērniem” ir vajadzīgs kāds padoms – kā uzvesties, kur braukt, kā vārīt zupu, kā ģērbties. Jo bērni taču to neprot! Un kas par to, ka “bērnam” ir jau 30? Turklāt “bērni” nespēj tikt galā arī ar elementārām sadzīves lietām, tāpēc māmiņa ieradīsies viņus apciemot, sakārtos māju, izvārīs pusdienas un pārbaudīs, vai mazbērni ir izpildījuši mājas darbus. Ideāli? Vai tu tā gribētu? Ņem gan vērā, ka šai vīramātei dažkārt patīk arī kritizēt – viņa nelaidīs garām iespēju pamācīt, ko tev darīt un kā pareizi dzīvot. Šai vīramātei šķiet, ka katru mīļu brīdi "bērniem" (dēlam, meitai, vedeklai, znotam, mazbērniem) ir vajadzīgs kāds padoms – kā uzvesties, kur braukt, kā vārīt zupu, kā ģērbties.

Ko darīt?
Svarīgāk šajā gadījumā ir – ko nedarīt. Nevajag dusmoties un strīdēties. Labāk pasaki sirsnīgu paldies par rūpēm un paskaidro, ka jūs vairs neesat mazi bērni un paši tiekat galā ar sadzīves lietām.  Centies panākt pēc iespējas vairāk autonomijas – lai vīramāte dzīvo pēc iespējas tālāk no jums. Kaut arī pozīcijas viņa tik viegli negribēs zaudēt – būs gan asaras, gan žēlabas.

 

2. Vīramāte - līdere
Viņa ir radusi komandēt un turēt stingros grožos gan vīru, gan bērnus. Dēls ir apprecējies? Viss kārtībā, stingri turēs arī vedeklu. Šāda sieviete no sirds tic, ka viņa ir ģimenes galva un tikai viņai pieder pēdējais vārds. Un nekādas pretimrunāšanas vai strīdu. Pasarg Dievs! Šī sieviete saprot un novērtē tikai lietišķu valodu, bet dažādas romantiskas atkāpes, žēlabas, mājieni un aizplīvuroti teksti viņai šķiet vājuma pazīmes.

Ko darīt?
Psihologi iesaka, ka šādam ģenerālim brunčos labāk ir piekāpties. Bet darīt to gudri. Atklāti pateikt, kam piekrīti, bet kam – ne. Galvenais ir lietišķi likt galdā nopietnus argumentus. Lietišķu valodu viņa saprot un novērtē, bet dažādas romantiskas atkāpes, žēlabas, mājieni un aizplīvuroti teksti viņai šķiet vājuma pazīmes.

 

Reklāma
Reklāma

3. Vīramāte – pusaudze
Ir sievietes, kuras tiecas būt mūžam jaunas, šāda mūžam jauna vīramāte priecēs visu acis ar savu kopto un skaisto ārieni. Meikaps, frizieris, manikīrs, pilates un joga, apģērbs no jauniešu veikaliem… Visvairāk viņa baidās, ka sabiedrībā kāds nosauks par omīti/vecmāmiņu, tāpēc mazbērni ir ieradināti saukt viņu vārdā. Ja šī dāma joprojām aktīvi strādā, viņai patiešām nav sevišķi daudz laika interesēties par dēla ģimeni – un tas ir pluss. Vēl jo vairāk – pieskatīt mazbērnus. Visvairāk viņa baidās, ka sabiedrībā kāds nosauks par omīti/vecmāmiņu, tāpēc mazbērni ir ieradināti saukt viņu vārdā.

Ko darīt?
Neko. Viņai ir vajadzīgi tikai komplimenti par lielisko jaunavīgo izskatu. "Anna, tu izskaties kā divdesmitgadniece! Tavām kājām tā piestāv tā džemperkleita!"

 

4. Vīramāte – bērns
Viņa tēlo absolūti bezpalīdzīgas sievietes lomu. Reizēm ekscentriska, teatrāla, ar tieksmi visu dramatizēt (“Vakar jau man šķita – nu viss, es mirstu!”). Un tā viņa saka katru pirmdienu. Kaut gan patiesībā viņa ir lieliskā formā, kaut arī dēlam jau no mazotnes nemitīgi skandējusi, cik slima, vārga, saudzējama un trausla viņa ir. Dēlam izaugot, viņi it kā apmainās lomām: viņa ir maza meitenīte, bet viņš - lielais un spēcīgais vīrs. Patiesībā viņai ir lieliska veselība, kaut arī dēlam jau no mazotnes nemitīgi skandējusi, cik slima, vārga, saudzējama un trausla viņa ir.
Ko darīt?
Ja gadījusies šāda vīramāte, vedeklas parasti nepriecājas. Un viņas var saprast. Jo šāda sieviete ar savām neskaitāmajām iegribām dažkārt var izsūkt visu enerģiju – aizved, atved, atnes, padod, gribu to, man vajag šo, man ir auksti, man ir karsti, kāpēc vakar nepiezvanījāt un tamlīdzīgi. Risinājums ir nospraust komunikācijas robežas: tad mēs varam atbraukt, bet tad – ne. To mēs izdarīsim, bet šo – nu nekādi. Mierīgi, pieklājīgi, bez liekiem tekstiem un emocijām.

 

5. Vīramāte - konkurente
Viņa nekādi nespēj izšķirties no sava mīļā dēliņa. Vedekla viņai šķiet briesmone, kas ieradusies atņemt viņas dēlu un visu viņa īpašumu, tāpēc ir patiesi bīstama sieviete. Kaut arī patiesībā vedekla ir īsts eņģelis – šā tipa vīramāti tas nepārliecina. Ja viņa ir piekāpīga rakstura – tātad pelēka viduvējība bez sava viedokļa. Ja atļaujas nepiekrist – tātad īsta haizivs. Šāda vīramāte allaž tīši vai netīši sliecas pazemot savu vedeklu. Šā tipa vīramātei vedekla šķiet briesmone, kas ieradusies atņemt viņas mīļo dēliņu. Viņa atradīs mazāko iemeslu, kā dēla sievai "iedzelt" vai viņu citādi atstumt malā.

Ko darīt?
Turēties pieklājīgā attālumā. Cīnīties ar viņu ir bezjēdzīgi, un arī draudzēties diez vai izdosies. Reizēm dzīve iekārtojas tā, ka vīramāte atrod sev kādu aizraujošu vaļasprieku – un tad enerģija tik novirzīta uz citu pusi. Diemžēl šādas mātes audzināts dēls bieži vien ir nenobriedis jaunietis (par spīti pasē ierakstītajam dzimšanas gadam), un nobrieduša vīrieša cienīgus lēmumus no viņa diez vai sagaidīsi.  

 

Avots: www.kasjauns.lv