Matemātikas stundās var mācīties prasmi sadarboties. 21. gadsimta skola

“Prasmei sadarboties un virzīties uz kopīgu mērķu sasniegšanu ir ļoti liela nozīme patlaban pastāvošajā informācijas pārbagātībā un strauji mainīgajā biznesa vidē, kur nereti nav vienas pareizās atbildes. Spēja sadarboties, diskutēt un izvērtēt dažādus argumentus palīdz nonākt pie daudz izsvērtāka produkta vai risinājuma,” atzīst Swedbank Karjeras centra vadītāja Rita Majore.

Gan mazotnē, gan arī vēlāk ir svarīgi, lai bērns ar pārējiem ģimenes locekļiem – vecākiem, brāļiem un māsām – dara kaut ko kopā.

Viņasprāt, nākotnē sadarbības prasmei būs vēl izšķirīgāka nozīme, jo, tā kā Eiropa noveco, ir paredzams, ka ar katru gadu darba tirgū integrēsim aizvien daudzveidīgākus talantus. “Vajadzība pēc labiem darbiniekiem veicinās to, ka būsim atvērtāki dažādiem vecumiem, nacionalitātēm, minoritāšu grupām un cilvēkiem ar atšķirīgām zināšanām un pieredzi. Turklāt nākotnē cilvēkam vajadzēs mācīties sastrādāties un dot uzdevumus robotiem, kas prasīs izmantot jau esošās, kā arī apgūt pavisam jauna veida sadarbības prasmes,” prognozē Swedbank Karjeras centra vadītāja Rita Majore.


Sadarbības veicināšana matemātikas stundās
Novērtējot sociālo prasmju nozīmību nākotnes darba tirgū, Salaspils 1. vidusskolas matemātikas un ekonomikas skolotājs Kristaps Zaļais ir atradis īpašu veidu, kā bērniem saistošā veidā mācīt matemātiku, vienlaikus veicinot sadarbības prasmi. 

“Man šķita svarīgi mācīt bērniem sadarbību, jo tā ir prasme, kas būs nepieciešama darba vidē. Šādā veidā, apgūstot jauno mācību vielu grupā pa trim un pēc tam prezentējot to citiem skolēniem, viņi iemācās paskaidrot uzdevumu un uzņemas atbildību, lai arī pārējie klasesbiedri to saprastu. Šī prasme tiek regulāri pilnveidota, palielinot uzdevumu grūtības pakāpi. Piemēram, patlaban viņi prezentācijā var izmantot tikai 10 vārdus. Tāpat tiek trenētas dažādas lomas grupā, jo viens no viņiem ir vadītājs, otrs – zīmētājs, trešais – rakstnieks,” stāsta Kristaps Zaļais. Viņš novērojis, ka vieglāk sadarboties ir tiem bērniem, kuri apmeklē interešu izglītības pulciņus. 
Skolotājs godīgi atzīst, ka sākotnēji bērni paši par šo jauno mācību pieeju nav bijuši sajūsmā! “Šī pieeja viņiem prasa lielāku piepūli, uzmanību un koncentrēšanos, ir jādara pašiem. Sēdēt solā un klausīties, kā skolotājs pie tāfeles runā, ir vieglāk. Tāpēc sākumā izjutu pretestību, īpaši pamatskolā, skolēni iebilda, ka matemātiku šādā veidā nevar iemācīties. Es savukārt skaidroju, ka ar asociāciju palīdzību būs vieglāk apgūt un atcerēties jauno mācību vielu. To pierāda arī pārbaudes darbi mācību stundas noslēgumā, kad bērniem uz lapiņas vienā teikumā ir jāatbild uz vienu jautājumu, piemēram, kas ir horda.”


Sadarbības prasmes jāmāca no mazotnes
Arī izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa uzsver, ka sociālās prasmes, kas ietver spēju sadarboties, strādāt komandā un virzīties uz kopīgu mērķi, saprotami izteikties un aktīvi klausīties, tiek uzskatītas par vienu no pieprasītākajām prasmēm 21. gadsimta darba tirgū. Un vecāki arī no savas puses var veicināt šīs prasmes apgūšanu jau no mazotnes, veidojot uz sadarbību vērstu vidi, kurā 

• katrs var brīvi izteikties, 
• katram ģimenes loceklim (arī bērnam) ir iespēja darboties patstāvīgi, izdarīt savas izvēles un iesaistīties ģimenes kopējo lēmumu pieņemšanā,
• bērna ieguldījums tiek novērtēts.

“Lai attīstītu bērnā prasmi sadarboties, ir jāsāk ar spēju brīvi izteikties, ko vislabāk panākt, jau agrīni ar bērnu daudz runājot un lasot bērnam priekšā, lai attīstītu valodu. Arī ļaujot bērnam aktīvi iesaistīties un komentēt,” skaidro psiholoģe Sabīne Vilciņa.

Gan mazotnē, gan arī vēlāk ir svarīgi, lai bērns ar pārējiem ģimenes locekļiem – vecākiem, brāļiem un māsām – dara kaut ko kopā. Piemēram, kopīga mājas sakārtošana vai mašīnas nomazgāšana būs labs sadarbības prasmju treniņš gan maziem, gan lieliem. Un jāmēģina katru dalībnieku pēc kopīgi padarītā darba paslavēt, lai visi iesaistītie sajustu, ka viņu ieguldījums ir novērtēts. 

Un ļoti palīdzēt var tas, ka bērns darbojas kādā organizācijā vai komandu sportā, kur ir konkrēta aktivitāšu secība un iespēja aktīvi mācīties, fokusējoties uz sadarbību,” iesaka psiholoģe Sabīne Vilciņa.