Sporta stundas skolās: No konveijera ģērbtuvēs līdz "bastošanai"
Ģērbtuvēs pēc sporta stundām skolā ir kā konveijerā, sporta stundu grafiks mēdz būt visai nepārdomāts, bet uzmanība sporta stundās nereti tiek pievērsta tiem, kam fiziskās aktivitātes padodas, bet citi šīs stundas mēdz "bastot". Tas izriet no skolnieku sacītā LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Sporta stundas".
Operācija saistīta ar veselības un izglītības ministra nesen paziņoto nodomu pret skolēnu mazkustīgumu cīnīties ar trešās obligātās sporta stundas ieviešanu skolās pašreizējo divu vietā. Tas varētu nozīmēt mācību gada pagarināšanu par aptuveni par divām nedēļām uz vasaras brīvlaika rēķina.
Tātad – vairāk sporta stundu, bērni pagūst izskrieties, vairs neaptaukojas, kļūst veselīgi. Bet vai tiešām trešā sporta stunda visu izmainītu? Lai saprastu, kas notiek skolās jau esošajās divās sporta stundās nedēļā, raidījums anonīmi un ar vecāku atļauju intervēja vairākus jauniešus gan par sporta stundu saturu, gan skolēnu attieksmi pret tām.
Norāda uz negodīgu vērtēšanu
Viena no viņām ir kādas lielas Rīgas ģimnāzijas 12.klases skolniece, kurai viszemākās atzīmes ir tieši sporta stundās. Problēmas gan viņai, gan citiem ir noskriet garās distances, gan izpildīt citus normatīvus, ko skolotājs prasa.
Viņasprāt, sporta skolotājam stundā būtu jāvērtē ne tik daudz sniegums, cik tas – kā skolnieks cenšas sasniegt rezultātu un kāds ir progress ceļā uz labākiem panākumiem. Meitene atzīst, ka pati bieži neapmeklē sporta stundas, un tā viņas klasē rīkojas daudzi.
Raidījums atzīmē, ka šobrīd valstī nav vienotas uzskaites, cik skolēnu sporta stundas neapmeklē vispār un cik daudz tiek lietoti atbrīvojumi, un kādi ir to galvenie iemesli.
Bastošana un atbrīvojumi
Arī divas 10.klases skolnieces no lielas Rīgas ģimnāzijas atzina – nesportotāju esot daudz, un esot ārstu atbrīvojumi, it sevišķi, kad jāiet uz baseinu.
"Jā, mums arī klasē ir pārsvarā ļoti daudz, es esmu ievērojusi, tieši tā kā vidusskolas vecuma meitenes, kam bieži vien ir ārsta zīme, ka viņas nevar sportot vai visbiežāk peldēt visu gadu un tad viņas neko nedara. Kā kuru reizi," atzīst viena no skolniecēm.
Runājot ar jauniešiem, "Aizliegtais paņēmiens" novēro kādu sakarību – tie, kuri jau sporto, piemēram, trenējas ārpus skolas, ar sporta stundām lielākoties ir apmierināti. Acīmredzot, viss sanāk.
Kuriem nesanāk, tie stundas cenšas novilcināt, bastot, un arī
trešā sporta stunda to diezin vai mainītu.
Raidījums atzīmē, ka šobrīd valstī nav vienotas uzskaites, cik
skolēnu sporta stundas neapmeklē vispār un cik daudz tiek lietoti
atbrīvojumi, un kādi ir to galvenie iemesli.
Stundas esot haotiskas
Skolēnu atšķirīgo fiziskās sagatavotības līmeņu dēļ sporta stundas esot visai haotiskas, raidījumā atzīst kāda Rīgas skolas 11.klases skolniece.
Arī kāds 6.klases skolnieks atzīst, ka viņam ļoti patīk sportot,
taču nepatīk, ka abas sporta stundas jau ir astoņos no rīta.
Lai noskaidrotu, kuros laikos tad skolas vadība cenšas plānot
sporta stundas, LTV raidījums analizēja internetā pieejamos stundu
sarakstus. Secinājums - nekādu atšķirību no citu stundu plānošanas
nav.
Sporta stundas patiešām ir gan astoņos no rīta, ar desmit minūšu starpbrīdi uz nākamo stundu. Citām klasēm tās ir pēdējās, pašās dienas beigās, bet, piemēram, Rīgas 6.vidusskolas divpadsmitajiem tās ir uzreiz pēc garā pusdienu starpbrīža. Tātad jāsporto ar pilnu vēderu.
Ievērojami atšķiras arī skolu infrastruktūra, lai sportotu.
Piemēram, 239 Latvijas skolām vispār nav savu sporta zāļu.
Tāpēc bērni sporto klasē vai aktu zālē, vai izmanto netālu esošo
citu skolu telpas. Vēl katrai otrajai sporta zālei nepieciešams
remonts, un vēl liela daļa no tām ir mazākas nekā noteikts
standartos.
Jāpārģērbjas 10 minūšu laikā
Cik labā stāvoklī, ir, piemēram, skolēnu ģērbtuves, tādas informācijas nav. Taču no uzrunāto skolēnu sacītā secināms - arī par jauniešu labsajūtu pēc stundas nekas nav padomāts. Desmit minūtēs jāapģērbjas, viss kā konveijerā.
Savukārt cita meitene, kurā arī mācās kādā citā lielā Rīgas skolā, 11.klasē, atzīst – apģērbties gan pēc stundās var pagūt, jo divu stundu bloks tam ir ērts.
"Aizliegtais paņēmiens" operācijas laikā īsi runāja arī ar bērniem pie skolām. No šīm sarunām secināms – sporta stundu kvalitāte no skolas uz skolu ļoti atšķiras. Cik vienā bērni ir laimīgi, tik citā – nelaimīgi.
Visu raidījumu skaties ŠEIT!
Avots: www.lsm.lv