Uzmanības deficīts bērniem – kas jāzina?

Uzmanības deficīts bērniem ir uzskatāms par sava veida garīgo traucējumu. Tas plašāk tiek saukts kā uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms un skar aptuveni 5-8% bērnu. Lai arī sindroms izpaužas bērna vecumā, tas var saglabāties līdz pat pieauguša cilvēka vecumam. Kā izpaužas uzmanības deficīts bērniem un kā to novērst? Uzziniet raksta turpinājumā!
Uzvedības deficīts bērnam citam no cita var izpausties dažādi – ja vienam, piemēram, tā būs aizmāršība un nespēja koncentrēties, tad citam tā var būt, piemēram, hiperaktivitāte.

FOTO: Publicitātes foto

Uzvedības deficīts bērnam citam no cita var izpausties dažādi – ja vienam, piemēram, tā būs aizmāršība un nespēja koncentrēties, tad citam tā var būt, piemēram, hiperaktivitāte.

Uzmanības deficīts bērnam: kā izpaužas sindroms?

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) lielākoties skar tieši zēnus. Šis sindroms ietekmē dzīvi kā bērnam – gan ikdienu, gan mācīšanās procesu – tā apkārtējiem – vecākiem, skolotājiem, klases biedriem u.c. 

 

Šis sindroms iedalās trīs veidu ietekmes aspektos:

  • izteikta hiperaktivitāte, kas nozīmē, ka nepiemērotos apstākļos var novērot pārāk aktīvas kustības;
  • impulsīva rīcība, kas nozīmē, ka bez apdomāšanās tiek veiktas kādas darbības (tostarp arī tādas, kas var radīt kaitējumu sev vai apkārtējiem);
  • arī neuzmanība, ar ko saistāma pazemināta spēja koncentrēties.

 

Simptomi

Iepriekš minētie aspekti veidojas dažādu ar bērna rīcību saistītu notikumu rezultātā. Jāatceras, ka uzvedības deficīts bērnam citam no cita var izpausties dažādi – ja vienam, piemēram, tā būs aizmāršība un nespēja koncentrēties, tad citam tā var būt, piemēram, hiperaktivitāte.

 

Kādi ir šie simptomi?

  • Aizmāršība, izklaidība, nespēja ilgstoši koncentrēties uz konkrētu uzdevumu veikšanu, nepacietība.
  • Ļoti augsts enerģijas daudzums, arī nemierīgums, skaļums, nespēja nosēdēt uz vietas.
  • Nepārdomātas darbības, lēmumi, pirms kuru veikšanas netiek pārdomātas sekas (piemēram, iejaukšanās cilvēku sarunās, pārtraukšana, svešu mantu aiztikšana u.c.).
Reklāma
Reklāma

 

Šādus simptomus nereti saista ar to, ka “bērns ir izlutināts”, “’ģimenē valda visatļautība”, “viņš ir neaudzināts” u.c. stereotipiski apgalvojumi, kā rezultātā bērni tiek norāti un apvainoti par neatbilstošām zināšanām un uzvedību. Taču šāda attieksme var panākt pretējo – UDHS var izpausties vēl redzamāk, un nosodījums nav veids, kā šo situāciju risināt!

 

Kā ārstēt uzmanības deficītu un hiperaktivitāti bērnam?

Ja novērojat vienu vai vairāku šādu simptomu kopumu savai atvasei ilgstošā laika periodā, aicinām apsvērt risinājumus, kas šo sindromu var palīdzēt samazināt. Kāpēc “samazināt” nevis “izārstēt”? Jo izārstēt visus šos simptomus pilnībā nav iespējams, taču ar atbilstošas ārstēšanas palīdzību var būtiski samazināt, uzlabojot dzīves kvalitāti bērnam!

 

Šī sindroma ārstēšanai noteikti nepieciešams vērsties pie speciālista – psihologa vai psihiatra. Tālāk speciālisti, novērtējot situāciju, var izveidot ārstēšanas plānu. Tajā lielākoties ietilpst:

  • psihoterapija. Šāda metode palīdz risināt problēmas gan ģimenei kopumā, gan individuāli bērnam;
  • Dažādi nomierinošie līdzekļi, kurus izrakstījis vai ieteicis ārsts, ir veids, kā samazināt paaugstināto aktivitāti, uzlabot koncentrēšanās spējas un koordināciju. Atceries, ka  uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu! 
  • mērķtiecīgs darbs. Liela nozīme ir tam, kā simptomus mazināt palīdzēs apkārtējie – māciet bērnam pacietību, emociju paušanu, uzvedību, jo bērns viens pats problēmu atrisināt nevarēs.

 

InternetAptieka.lv speciālisti iesaka – pievērsiet uzmanību bērnu uzvedībai! Ja novērojat kādas izmaiņas, kas liecina, ka varētu tikt konstatēts uzmanības deficīts bērniem, noteikti vērsieties pie speciālista – jo ātrāk diagnosticēsiet problēmu, jo ātrāk varēsiet uzlabot savas atvases ikdienu!