Normāls svara pieaugums grūtniecei. Kāds tas ir?

Cik jāpieņemas svarā?
Katra sieviete ir unikāla, tomēr vidējais rekomendējamais svara pieaugums grūtniecības laikā ir no 11 līdz 18 kilogramiem. Jo smalkāka sieviete (jo zemāks ķermeņa masas indekss), jo ķermeņa masas palielināšanās var būt lielāka, un otrādi. Realitātē ir mammas, kurām nāk klāt mazāk par 11 kilogramiem, kā arī virs 18, un ne vienmēr tas liecina par ko sliktu. Mēs esam dažādas!
 

Kas veido svara pieaugumu? Gaidību 40. nedēļā placenta sver aptuveni 650 gramu (20 g. - 10. gr. nedēļā. Šeit un turpmāk rādītāji iekavās attiecas uz 10. gaidību nedēļu), augļūdeņi – 800 gramu (30 g), dzemde – 970 gramu (140 g), krūtis sver 405 gramu (45 g), asinis – 1250 gramu (100 g).


Ja vēl pieskaita bērna svaru (apmēram 2,5–4,5 kg), patiešām bez klāt pienākušiem septiņiem astoņiem kilogramiem nekādi neiztikt [1]. Turklāt jāņem vērā arī tauku uzkrāšanās māmiņai – daba ir padomājusi, ka var būt arī grūti laiki, tāpēc veidojas tauku uzkrājumi, lai tad, ja nepietiek pārtikas, mammai vienalga būtu rezerves, no kurām veidoties pienam.
 

Vai svarā pieņemos par maz?
Ja šķiet, ka svarā pieņemies par maz un tāpēc bērnam var kas kaitēt, jāatgādina, ka daba par gaidāmo mazuli prot parūpēties – nesaņemot nepieciešamo ar uzturu, organisms augli sāk apgādāt no mātes rezervēm. Ja kaut kā sievietes organismam trūks un viņa ieklausīsies sevī, visticamāk, varēs pamanīt ķermeņa signālus, kas par to liecinās. Par izmainītām sajūtām topošajai māmiņai jārunā ar savu uzticamo speciālistu, ārstu vai vecmāti. Jo pārmaiņas var būt gan ikdienišķa grūtniecības pazīme, gan brīdinājums, ka jāpalīdz. Piemēram, krampji kājās var liecināt arī par kādu mikroelementu, iespējams, kalcija un magnija, izmaiņām.
 

Nereti sievietes pāragri sāk uztraukties par to, ka svars nepieaug vai otrādi – pat mazinās. Grūtniecības laikā ķermeņa masa var svārstīties, kādā brīdī pat būt zemāka par to, kāda bija grūtniecības sākumā, piemēram, ja bijusi vemšana, lielāks stress, ja agrāk bijis neveselīgs uzturs, bet tagad ēdienkarte uzlabota u.tml. Jāņem vērā arī, ka sveramies atšķirīgās drēbēs un varbūt vienreiz ir tikko paēsts, citreiz pie ārsta aiziets tukšu vēderu.
 

Ir arī posmi, kad svars pieaug lēnāk un kad – ātrāk. Piemēram, mēdz būt, ka līdz aptuveni 20. grūtniecības nedēļai ķermeņa masa nepieaug, bet vēlāk pakāpeniski vai pat raiti palielinās, kilogrami var nākt klāt arī lēcienveidīgi. Visvairāk svara izmaiņas augšup parasti vērojamas pēdējos grūtniecības mēnešos.
 

Mediķi var būt īpaši uzmanīgi pret mazu svara pieaugumu, piemēram, ja sievietei bijusi anoreksija vai ir aizdomas, ka neaug dzemde. Savukārt māmiņām, kurām ir aptaukošanās, svara pieaugumam grūtniecības laikā vajadzētu būt mazākam, nekā vidēji pieņemts. Šādām sievietēm svara palielināšanās par aptuveni 7 kilogramiem uzlabo dažādus rādītājus [3], piemēram, zemāks preeklampsijas risks, lielāka iespējamība, ka bērns būs grūtniecības laikam atbilstošā svarā, samazinās ķeizargrieziena operāciju risks.

 

Pārāk liels svara pieaugums?
Sievietes ar mazāku ķermeņa masas indeksu mēdz vairāk pieņemties svarā, pat par 22 kilogramiem un vairāk, un tas uzreiz nav jāuztver kā kas slikts. Taču kāpēc tomēr uztraucas par lielāku svara pieaugumu? Jo vēlas izvairīties no situācijām, kad veidojas grūtniecības hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, grūtniecības laika diabēts u.c. riski. Arī tādēļ, lai nebūtu lielāks mazulis un viņam – lielāks cukura saturs asinīs, kas gan pēc dzemdībām ir regulējams. Protams, jo lielāks ķermeņa masas pieaugums, jo vairāk var būt dažādu grūtnieču „grūtību”, kā muguras sāpes, karpālā kanāla sindroms (nospiesti plaukstas nervi), tūska, nogurums... Citiem vārdiem – grūtāk pašai mammai.

 

Ja ēd veselīgi un pieņemies svarā vairāk vai mazāk, nekā ieteicams, neuztraucies par to. Kamēr bērniņš aug un attīstās, viss ir labi.

Ārsts ginekologs Džoels M. Evanss apraksta savu pieeju svara pieauguma jautājumam grūtniecības laikā: „Es sekoju līdzi grūtnieču svaram, bet nepievēršu tam lielu uzmanību. Ja sieviete veselīgi ēd, viņas bērniņš uzrāda normālus augšanas rādītājus un nav pēkšņa svara zuduma vai milzu pieauguma, kas varētu būt brīdinājuma zīme par komplikācijām (piemēram, pēkšņs svara pieaugums par vairākām mārciņām var būt arī preeklampsijas pazīme). Kopumā ir vairums dažādu veidu, kā ķermenis „atbild” uz grūtniecību, ka ir daudz svarīgāk pievērsties ēšanas paradumiem nekā svara pieauguma tempa mazināšanai.  Citiem vārdiem – ja tu ēd veselīgi un pieņemies svarā vairāk vai mazāk, nekā ieteicams, neuztraucies par to. Kamēr bērniņš aug un attīstās, viss ir labi.”


Jebkura grūtniece var nedēļu divas fiksēt savu ēdienkarti – ikvienu lietu, ko apēd un izdzer. Pierakstus var parādīt savai vecmātei vai ārstam un apspriest, vai ēdienkartē būtu kas maināms. Noteikti ir vērts atmest ieradumu – ja tāds ir – ēst nevis ēšanas pēc, bet tikai to, kas garšo, un tad, kad gribas. Izbaudīt maltīti, tās daudzveidīgās garšas – padarīt ēšanu apzinātu un meditatīvu, tā respektējot savu ķermeni, izrādot viņam cieņu un mīlestību.

Ir mammas, kurām nāk klāt mazāk par 11 kilogramiem, kā arī virs 18, un ne vienmēr tas liecina par ko sliktu. Mēs esam dažādas!

Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi. Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".

Izmantotā literatūra:
1. Dzemdniecība. Daces Rezebergas redakcijā. R., 2009, 36., 53. lpp.
2. Williams Obstetrics, 23 Edition. 201. lpp.
3. Evans, Joel M. An Obstetrician’s Guide to Integrating Conventional and Alternative Medicine Before, During an After Pregnancy. The Whole Pregnancy Handbook. 243.–244. lpp.