Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 2.8/5
    Violeta Fodina

    Ļoti jauka daktere...Ginekoloģijas jomā un neauglības risināšanai...

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Agronomi. Mazie, zaļie kukainīši

  Tas notika pašā darba gaitu sākumā. Ir atklātā stunda 1.klasē. Vadu es, bet klasē ir skolas direktore, mācību pārzine un vēl 3 skolotāji. Ir latviešu valodas stunda. Stundā jālasa teksts, kur pieminēti agronomi. Es, pirms teksta lasīšanas, noskaidroju jaunos vārdus. Prasu: "Vai kāds zina, kas ir agronomi?" Viena meitenīte paceļ roku. Es izsaucu, jo tie

Skatīt visus jokus

Foruma lietošanas noteikumi

Forums ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Forums > Slepenās sarunas

Ka lai tieku tam pari.

Sveikas meitenes,
Pec ilgas meginasanas beidzot paliku stavokli. Mans virins un es bijam tik loti laimigi,likas, ka viss nostasies savas vietas,un mums bus bebitis,kuru loti,loti milesim,sargasim. Kad biju astonas nedelas stavokli sakas neliela smeresanas ar bruniem uzdalijumiem,bijam uz ultrosonografiju,daktere pateica, ka esam 6 nedelas un paris dienas tikai, bet redzejam maza sirdspukstus,kas bija neaprakstama laimes sajuta,ka viss kartiba. Kad biju 9 nedelas un 2 dienas, sakas asinosana, nebija nekadas sapes, uzreiz aizbraucam uz slimnicu,notika izmeklesana, atkal teica,ka viss kartiba,dzemde nebija atverusies,testi visi ok,bet mums bija jaiet atpakal uz ultrosonografiju nakosaja diena.Aizgajam,biju tik loti satraukusies. Dakteres saka ultrosonografiju,teica,ka bernins ir 7 nedelas un 3 dienas liels - 15mm, un nevareja atrast sirdspukstus.Mans bernins nomira mani, man nezinot, apmeram 2 nedelas atpakal. Augsana bija apstajusies. Kapec?Kapec?Ir tik daudz jautajumi,bet nespeju rast atbildes,ir tik gruti,mums abiem.Biju uz tirisanu, un ir tik nenormala tuksuma sajuta,dalina no manis ir zudusi,kapec?Mums iedeva bernina bilditi, es skatos un raudu. Zinu,ka jatiek tam pari,un zinu,ka ar laiku paliks labak. Bet es nevaru cilvekiem acis paskatities, jutos tik slikti,nejutos,ka sieviete,kas spej iznesat veseligu berninu.
Piebldisu,ka man bija aborts 9 gadus atpakal,varbut tas ir Dieva sods, es atnemu berninam dzivibu,tagad Dievs atnema manu berninu.Man ir 24 gadi,varbut kadai ir bijusi lidziga situacija?Gribetos zinat cik ilga laika var palikt stavokli,un izneset veseligu berninu?
Liels paldies jau ieprieks.

Ievietots 17. apr 2010 21:54

Ieraksti komentāru
Secība:

niice


galvenais tagad pieņem vīra atbalstu un arī pati atbalsti vīru, kopā tiksiet tam pāri. un neiekrīti bailēs pamēģināt vēlreiz. jo ir iespējams, ka nākamreiz viss beigsies laimīgi. kad tiksiet pāri šai nelaimei, iespējams tiksiet pie laimes. novēlu laimīgu nākotni tavai ģimenei
Pievienots 17. apr 2010 22:02

Atbildēt komentāram

Cerības roka

ZaniteZane ! Es priecājos par Jūsu drosmi! No Jūsu raksītā saprotu, ka Jums ir lielisks vīrs, kurš Jūs atbalsta.  Abiem ar vīru ieteiktu aiziet uz Krīzes Grūtniecības centru Rīgā, Tērbatas ielā 38, iepriekš piezvanot pa tālruni 67227033, uzrakstot ,  vai arī uz kustību"Par dzīvību" ( tālr. 67507267). Tur ir cilvēki, kas spēj un vēlas Jums palīdzēt!  
Pievienots 17. apr 2010 23:13

Atbildēt komentāram

Angry Bitch

Ar pirmo grūtniecību šādi notiek biežāk, neka cilvēki domā. Man arī bija tieši tāpat (un vīra māsai arī), tikai sonogrāfijas bildi neiedeva, jo bebis jau bija beigts. Sākumā domāju, ka mēģināsim vēlreiz tiklīdz varēs. Pēc tam vispār bērnus kādu laiku negribēju. Bet ar otro reizi sanāca, bija vienkārši ideāla grūtniecība. Tagad meitai jau 9 mēneši.Un abortus nekad nebiju taisījusi, tā kā tie visi Dieva sodi ir fufelis.
Man palīdzēja tikt pāri tukšuma sajūtai jauna darba atrašana. Strādāju vienlaikus vecajā un jaunajā darbā, sērot nebija laika. Pēc tam mani no jaunā darba atlaida, bet kāposts bija sapelnīts. Pietika ceļojumam pa Eiropu un pirmajai iemaksai par dzīvokli. Tā notikumu un rūpju virpulī sāpe pamazām aizmirsās. 
Lasīju daudzus forumus par šo tēmu. Viens gadījums palika atmiņā: nenormāli ticīga dievgosniņa arī tāpat zaudēja bērnu, viņai vēl jo vairāk nebija skaidrs par ko tāds sods. Bet pēc dažiem mēnešiem viņa ar kaut ko smagi saslima, un tad grūtniecība tāpat būtu jāpārtrauc. Nu tad viņa uzskata, ka Dievs viņu ir pasargājis no vēl smagāka pārbaudījuma. Ja pieņemam, ka pārstāj attīstīties auglis ar ģenētiskiem defektiem - tad tieši tā arī ir. Labāk vēl viena iespēja, nekā visu mūžu audzināt kropli. 
Pievienots 18. apr 2010 06:06

Atbildēt komentāram

džinga


+++
Ļoti labi pateikts
Pievienots 18. apr 2010 06:27

džinga


Ir jāsaprot, ka patiesībā procentuāli ļoti daudz grūtniecību beidzas jau šajā laikā. Šādā veidā daba pati regulē, ja topošajam bērniņam ir veselības problēmas. Protams sāp, jo cerības (tiešu par šo mazulīti) pagalam. Bet ...
Pirmkārt, nedomāju, ka Tev vajadzētu domāt par to kā par Dieva sodu. Savu sodu Tu saņem neredzt, kā aug Tavs pirmais bērniņš.
Otrkārt, ja spontānais aborts ir vienreizējs gadījums, nevajadzētu īpaši uztraukties par iespēju iznēsāt veselu bērniņu. Ļauj savam ķermenim atpūsties, uzkrāt spēkus, piem., vasarā saēsties vitamīnus, un tad jau atkal domājiet par mazulīti. Ja nu tomēr šādi notiek atkal, gan ginekologs pats nosūtīs jūs veikt nepieciešamās analīzes un pārbaudes.
Zini, man ļoti patīk teiciens - ja esi sūdos līdz ausīm, galvenais nenokārt degunu. Nezinu, kāpēt tieši šis sakāmais man ienāca prātā.
Lai veicias turpmāk dzīvē!
Pievienots 18. apr 2010 06:24

Atbildēt komentāram

dazy

zaneZanite es tevi saprotu un zinu cik tas ir gruuti.es arii zaudeeju savu mazo briinuminu.man bija 19.gruutnieciibas nedeela kad atklaajaas kad mazulim ir 3 sirds kaites.aarsti teica ka vajag paartraukt gruutnieciibu jo vins tikun ta aneizdziivotu.lika man pasai dzemdeet.
bij gruuti protams to visu paardziivot.emocionaali tas ir loti smagi.pagajausi tikai 4meenesi no taa notikuma.nu jau mazliet esmu samierinaajusies ar taadu domu kad peec 2gadiem atkal vareesim meeginaat tikt pie naakosaa mazula.un ceru ka naakamreiz vis buus kaartiibaa.
galvenais turies un esi speeciiga
Pievienots 18. apr 2010 09:13

Atbildēt komentāram

lauvenite


sveika,lasu tavu stastu un loti labi tevi saprotu.tas ir briesmigi bet tici man vel briesmigak butu ja butu jau kads 5 menesis,ka bija man.man gan viena meitina ir bet pie otra bernina ta ari netiekam,jo stavokli es palieku bet ilgak par 5 menesi nevaru iznesat.ta jau vairakas reizes,ari isti vainu dakteri nevar pateikt kapec ta.nu jau esu samierinajusies ar domu ka ir taka ir ja bus lemts tad bus ja ne tad ne
Pievienots 18. apr 2010 09:30

Atbildēt komentāram

beby

pagājušo pavasari pārdzīvoju kaut ko ļoti līdzīgu. Tas ir šoks kam vēl šodien neesmu tikusi pāri, jo ko tādu nav iespējams aizmirst. Par dabīgo atlasi te nevar būt ne runas, ir jāmeklē cēlonis tam visam. Ar vīru apmeklējām vairākus speciālistus, kuri apgalvoja, ka tam nav skaidrojuma, tā esot daba, bet mums paveicās un tikām pie pieredzējuša ārsta, kurš atrada tam visam cēloni, un tagad mēs laimīgi gaidam mūsu mazuli, kuram drīz jābūt.
Nesēdi un nežēlo sevi, bet rīkojieties, kopā ar vīru nododied visas analīzes, apmeklējiet speciālistu un Jums viss izdosies.
Pievienots 18. apr 2010 09:41

Atbildēt komentāram

mirdzish

sāpe mazināsies,bet nekad nepāries.....es savu mazulīti zaudēju pēc 9iem mēnešiem,kad izzstaigāta ideāla grūtniecība,bez sarežģījumiem un tamlīdzīgām problēmām......mana ārste pāŗēķinājās termiņos un dienā,kad bija jāstājas nodaļā un ārsti nevarēja saklausīt tonīšus....mana mazā  jau vairs nebija....slēdziens-44 grūtniecības nedēļa,ko izrēķināja slimnīcā,konkrēti pārstaigāts laiks...
ir pagājuši nieka 5 mēneši,bet liekas ka noticis vakar,katra diena sākas ar atmiņām un noslēdzas ar to pašu,bet tagad man ir jauns darbiņš,fiziski,morāli smags un beidzot varu aizmigt no pārguruma,bez asarām un domām kā būtu ja būtu,tā kā nēesmu atmetusi domu tomēr tikt pie bērniņa,ir sevi jāsagatavo šim procesam un gan jau tikšu atalgota,tā kā saņemies un būs jau labi(banālā frāze,ko mēs šaja laikā jau vairs negribamdzirdēt),bet zini vietiņa tukša nepaliek,vienīgi man tagad ir mazā kapu kopiņa pie kā aiziet,bet tev jau ar nav maz-atmiņas un sonogrāfa bildīte(dīvainākais,ka pēc visa šā,mēģināju sameklēt meituka bilžukus un nevienu neatradu.....hmm....)
Pievienots 18. apr 2010 10:57

Atbildēt komentāram

mirdzish

sāpe mazināsies,bet nekad nepāries.....es savu mazulīti zaudēju pēc 9iem mēnešiem,kad izzstaigāta ideāla grūtniecība,bez sarežģījumiem un tamlīdzīgām problēmām......mana ārste pāŗēķinājās termiņos un dienā,kad bija jāstājas nodaļā un ārsti nevarēja saklausīt tonīšus....mana mazā  jau vairs nebija....slēdziens-44 grūtniecības nedēļa,ko izrēķināja slimnīcā,konkrēti pārstaigāts laiks...
ir pagājuši nieka 5 mēneši,bet liekas ka noticis vakar,katra diena sākas ar atmiņām un noslēdzas ar to pašu,bet tagad man ir jauns darbiņš,fiziski,morāli smags un beidzot varu aizmigt no pārguruma,bez asarām un domām kā būtu ja būtu,tā kā nēesmu atmetusi domu tomēr tikt pie bērniņa,ir sevi jāsagatavo šim procesam un gan jau tikšu atalgota,tā kā saņemies un būs jau labi(banālā frāze,ko mēs šaja laikā jau vairs negribamdzirdēt),bet zini vietiņa tukša nepaliek,vienīgi man tagad ir mazā kapu kopiņa pie kā aiziet,bet tev jau ar nav maz-atmiņas un sonogrāfa bildīte(dīvainākais,ka pēc visa šā,mēģināju sameklēt meituka bilžukus un nevienu neatradu.....hmm....)
Pievienots 18. apr 2010 10:57

Atbildēt komentāram

dzindzin

Domāju,ka iemesls ir aborta pēc,tas reāli ir jāapzinas,ka iztaisa abortu,tad bērnu citas vispār nevar pēctam ieņemt,citas nevar iznēsāt.Tā vainas sajūta tieši tad pieeaug,ka bērnu vēlas visvairāk,bet nevar,jo visdrīzāk pagātnes kļūdas apsteidz...
Žēl,ka reti kura apzinas,ka tas viens bērniņš kuru nēsāja,iespējams bij vienīgais,kurš bij lemts šai sievietei...

Es zinu vienu sievieti,kura jau atmetusi ar roku tikt pie bērna(vīrietis pameta,gadi jau daudz),jo jauna esot jautri dzīvoja un par sekām nedomāja...

Ceru,ka tev tomēr būs lemts ieņemt savu bērniņu un iznēsāt,jo pēc tava rakstītā,tu šoreiz tiešam spēsi novērtēt tās mazās dzīvībiņas vērtību!Māci to novērtēt arī citām sievietēm,kas ar tevi kontaktējas ikdienā.
Pievienots 18. apr 2010 12:22

Atbildēt komentāram

Liene


dzindzin - cik saprotu, iesaisties sarunā pati bez pieredzes ar noslieci pieņemt tikai lēmumus un nosodīt.
ZaniteZane es tevi ļoti saprotu, kā sāp. Cik stipri sāp, kad jāzaudē gaidīts un plānots bērniņš. Kā gribas atrast iemeslu notikušajam. Mani pirms gada uztrauca tieši šis pats jautājums. Bet mana dakterīte bija ļoti sirsnīga, ļoti iejūtīga un arī tā dakterīta kura taisīja abortu. Viņas abas sacīja sacīja, galvenais , lai nenokaru degunu. Mūsu apkārtējā vide ir tik piesārņota, ēdam mēs tik daudz ķīmijas, ka bērniņa ieņemšana šajos laikos ļoti grūta. Man viņas ieteica , lai mēs abi ar draugu lietojam vitamīnus (man bija Pregnacere Contraception - pirms grūtniecības + folijskābi, draugam - Wellman). Apmēram pēc pusgada atsākās ovulācija un tagad mēs gaidam savu puiku šovasar piedzimstam. Analīzes visas ir labas. Mazulis attīstās pēc visām normām. Boksē pa punci kad iet hokejs un kad gribas ēst. Ir neaprakstām prieks!
Mēs  par iepriekšējo neveiksmi atceramies kā negadījumu, pirms kura , patiesībā nebijām tā gatavojušies ar vitamīnu devu. Un droši vien dabas māte visu noliek savās vietās. Lai kā tas neskanētu, bet 7, 8, 9 nedēļā pazaudēt bērniņu un pieņemt to kā negadījumu vai neveiksmi, tici man , ir vieglāk nekā meitenēm, kurām jādzemdē bērniņi kuri kustējušies puncī līdz pēdējam mirklim, un kuru liktenis ir nolemts....
Turies uzmundrini arī vīriņu, jo -viņi arī to ļooooti pārdzīvo. Mēs sievietes esam emocionālas - izrādam savu sāpi, vīrieši tur iekšā sāpi. Palīdziet viens otram tikt pāri šim notikumam un ticiet - būs viss labi. Jūtu jums līdzi! Esiet stipri! Lai jums izdodas!
Pievienots 19. apr 2010 07:42
  1. 1
  2. 2
  3. »


 

LAPAS KARTE