Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 5/5
    Sanita Cvetkova

    Ļoti laba vecmāte, piedalās dzemdībās, ļoti noturīga, saprotoša, mīļa, izplaīdzīga un visvislabākā :)

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Kokos aug apenītes!

* Evelīna (2 gadi), piegājusi pie upeņu krūma, mēģina atcerēties, kā tās ogas sauc: "Kas tās par avenītēm? Ā, laikam apenītes!" * Evelīna (2 gadi) met vannā ābolus un komentē: "Tārpi aiziet mazgāties!" * Evelīna (5 gadi), tērpusies rozā jaciņā, ar mammu nāk mājās no bērnudārza. Pēkšņi sāk līt lietus. Evelīna jautā: "Kāpēc Dieviņš mani laista? Vai viņ&sc

Skatīt visus jokus

Foruma lietošanas noteikumi

Forums ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Forums > Bērniņa gaidīšana un dzemdības

Missed. Augļa augšana apstājusies.

Sveikas! 
šī jau bija 12 nedēļa. USG pateica, ka apstājusies augšana 6. nedēļā. Nebija ne sāpes, ne veselības vaina. analīzes pēdējās ideālas.. Saka, ka vnk tā notiek 10% grūtniecībās. dabiskā atlase. Vnk ģenētiska nesaderība šūnām, kuras savienojās.
Mana ginekoloģe iesaka vēl pagaidīt nedēļu, lai iznāk dabiski laukā viņš, ja ne, tad jādara ta būs mākslīgi. 
Kurai ir bijis līdzīgs gadījums? Kā tiki pāri? 
Noteikti pēc laika mēģināji vēlreiz tikt pie bērniņa. Kā norisēja nākošā grūtniecība? 
Jādomā tikai to labāko utt, bet kā to pēctam var izdarīt, ja moka bailes.

Kā vīrs to uztver, viniem nav tas tik sāpīgi, kā mums..

Ievietots 22. feb 2018 09:02

Ieraksti komentāru
Secība:

Lai pievienotu komentāru, jāielogojas:

Personiiba

Sveiki. Ļoti žēl ka Jums tā notika. Arī man bija lidzīga situācija. Pagajušā gada janvarī kad biju 11.grūtniecības nedēļā man sakād neliela smērešanas. Izreiz devos uz sonogrāfiju kur konstatējs ka augļa augšana apstājas- tā sakot missed abortion. Biju ļoti sagrauta jo esmu otro reizi precējusies un ar vīru ļoti velējamies kopīgu mazuli. Tā kà man jau ir divi veseli bērni tad nesapratu kas īsti notika. Dakteris man uzreiz pateica ja pāris dienu laikā viss pats neiztirīsies tad tirīs zem narkozes. Pāris dienas mājās neko principā neēdu,visu laiku raudāju, vārdu sākot biju sagrauta. Pēc pāris dienām man bija tīrīšana zem narkozes.Bet vēlos pateikt paldies manam vīram,draugiem,darba kolēģiem kas mani atbalstija un uzdrošināja. Aptuveni pēc tris mēnešiem sapratu ka atkal esmu stāvoklī un nu manam mazajàm brīnumiņam jau gandrīz 3.mēneši. Tā kā, cik grūti nebūtu ir jātic tam ka Dieviņš kaut ko no mums paņem lai pèc tam dotu pretī ko labāku. Arī Jums noteikti nevajag nolaist rokas un arī Jūs vèl sagaidīsiet savu mazo brīnumiņu.
Pievienots 23. feb 2018 14:19

Atbildēt komentāram

Paldies mīļš! Sāku jau pamazām nomiernāties. Iepriekšējās dienas arī tikai noraudāju, ieēst arī neko.. cenšos nepalikt viena, un ja nav par to jārunā, tad domas kaut cik novēršās. Prieks, ka bērniņam viss labi!!! Lai izaug laimīgs un vesels! Nemocija, bailes grūtiecības laikā? zinu, jādomā labas domas, jāizbauda, bet cik viegli tas ir pēc šādiem dzīves pārbaudijumiem..?
Pievienots 23. feb 2018 19:01

Personiiba

Liels paldies. Ceru ka izaugs brašs puika. Pēc tam kad atkal paliku stāvoklī pec missed abortion biju pārbijusies. Pie katras sāpītes skrēju iuz sonogrāfiju lai pārbaudītu vai viss kārtībā. Un pēc kartējās reizes kad redzeju mazo kamoliņu ekrānā atkal paliku mierīga. Paldies atkal vīram ka viņš mani pacieta, jo līdz 12. nedēļai biju ka uz adatām. Pēc tam atkal pēc 20.nedēļas katru reizi uztraucos vai ar mazo viss kàrtībā,vai kustās pietiekoši vai par daudz. Biju pat iegadājusies dopleri un katru dienu varēju klausīties mazā sirds tonīšus. Tikai tad kad mazais piedzima un es viņu ieraudzīju, tikai nomierinājos. Zinu,ka visu laiku vienmēr jādomā labas domas bet ne vienmēr tas sanāk. Ceru ka Jums arī pec kāda laika pieteiksies mazs brīnumiņš un Jūs piedzemdējot viņu aizmirsisiet par notikušo.
Pievienots 24. feb 2018 18:10

.Mīļmamma.

Sveika. Tas tiešām ir sāpīgs notikums, jūtu līdz, jo arī es izgāju tam cauri. Ar vīru esam kopā jau 10gadi. Pagaišā gada septembrī tas notika arī ar mani. Tik laimīgi bijām, ka uzzinājām, ka esmu stāvoklī. Par grūtniecību biju pateikusi arī vecākiem, kā nekā pirmais mazbērniņš. Bet.... uz 12.nedēļu pārbaudi uzzināju bēdīgās ziņas, ka 6nedēļā grūtniecība ir apstājusies.... man tā sajūta bija kā sapnī... raudāju un nespēju tam noticēt, pēc vizītes 30min sēdēju mašīnā un raidāju nespēju to pateikt vīram, visu ceļu raudāju līdz mājām un tā divas nedēļas kamēr tam tiku pāri, protams, sāpe bija vēl ilgi, naktī varēju sākt vienkārši raudāt ar histēriju to atceroties, vīrs man ļoti palīdzēja tikt ar to galā un mierināt, tā pat kā ğimene... Man bija tīrīšana ar zālēm, slimnīcā biju 4dienas, tas arī nebija patīkams posms, bet ja ir super mīļi un atbalstoši tuvie cilvēki, tas ļoti palīdz... Uz pozitīvas nots nobeidzot, arī man tagad jau aug 3mēnešus vecs dēliņš, ar kuru grūtniecība bija neiedomājami skaits periods to tā izbaudīju, viss bija vislabākajā kārtība, bērniņš sveiks un vesels. Šī grūtniecība iestājās 6nedēļas pēc misseda, kā arī dakteri ieteica darīt. Sievietes ir stiprais dzimums, viņas var tikt visam pāri. Galvenais ir dzīvot uz priekšu, tas tā dabā notiek un mēs to nevaram ietekmēt.... IZTURĪBU un saprotošus, jaikus, mīlestības pilnus cilvēkus jums apkārt
Pievienots  1. mar 2018 11:19

Atbildēt komentāram

MammaElina

Pirmkārt, visdziłākā līdzjūtība Tev šajā zaudējumā. Tu neesi viena un ar tevi viss būs labi. Es šobrīd audzinu savu, nu jau, 8.mēnešus veco meitińu, bet tas nenāca viegli. Mana pirmā grūtniecība beidzās ar spontāno abortu 13. nedēłā, sākās ar smērēšanos un naktī pamodos no nežēlīgām sāpēm un asińošanu. To visu atceroties, tas liekas kā murgs no kura vēl tagad grūti paliek atceroties. Cełā uz slimnīcu kermenis augli izstūma un slimnīcā mani zem anastēzijas iztīrīja. Slimnīcā pavadītās dienas bija briesmīgas, gan dēł notikušā, gan dēł personāla, kas bija neiejūtīgs un auksts. Abi ar draugu nogulējām blakus nekustīgi visas dienas slimnīcā. Pēc tam sekoja łoti grūts un garšs emocionāls atkopšanās laiks, meklēju palīdzību arī pie psihologa, jo nespēju sevi sańemt rokās, izteikt savas dusmas un sēras vārdos. Pēc trīs mēnešiem darba ar sevi un savu partneri tiku uz kājām un jutos kā cilvēks. Pēc gada atkal biju stāvoklī. Łoti rūpīgi gāju pie speciālistiem un biju riska kategorijā, bet viss noritēja cik labi vien var būt. Šobrīd saprotu, ka tur neko nevarēja darīt un tā dabā notiek, bet tas bija łoti grūts dzīves posms, kas nekur nepazudīs. Es ceru, ka tu atradīsi savu sirdsmieru, jo tas ir pats galvenais. Nebaidies lūgt palīdzību apkārt esošajiem. Izturību tev!
Pievienots  1. mar 2018 11:43

Atbildēt komentāram

Sveika! Nēesmu mediķis un ne vella no tā nejēdzu, bet es ieteiktu tomēr - JA VAR- tad pagaidīt - un kas zin - varbūt notiek brīnumi! Kāpēc tā atļaujos rakstīt?! 1992 gadā BURTISKI šajos datumos nokļuvu slimnīcā ar vieglu ''smērēšanos'' un mana ginekologa aizdomām, ka ir spontānais abots. Slimnīcā noteica, ka tās ir pilnīgas muļķības, bet atstāja pagulēt uz saglabāsānu. Pēc kāda laika mani sūtīja skatīt augli uz Grebeņšķikova ielā uz Diagnostikas centru. Apskatē daktere konstatēja, ka auglis ir apstājies un neaug. Centra dakteres lēmums bija tāds, ka, kas zin - varbūt kāds nezināmais faktors - kā arī tā ir pirmā skatīšanās un varbūt kauto neredzam. Daktere ieteica atbraukt pēc nedēļas. Slimnīcas dakteri noraustīja plecus un sūtīja pēc nedēļas. Nākmreiz braucot rezultāts diemžēl bija atkal tāds pats - auglis neaug! Bet dakterei likās, ka kautkā tur tā neaugšana ir tāda dīvaina - nu, ka neko sliktu arī neredz. Saruna ar dakteri bija tāda, ka viņas ieteikums bija - ''nu, pameiģini slimnīcā pierunāt ārstus, lai vēl ļauj atbraukt 3 reizi! Jā - risks milzīgs, bet varbūt!'' Slimnīcā ar mani sarunās nielaidās - nākamajā dienā izsauca uz telpu ar krēslu - lika uzkāpt un dot špricēt vēnā. Izrādās biju nosēdināta uz abortu. Gulēju uz ''tā krēsla'' un devu roku - prašņāju kas būs, kāpēc un to, ka tā daktere tak ieteica vēl vienu reizīti pagaidīt! Man teica, ka nevajag māžoties un riskēt nu, jau ar savu dzīvību - jo ja auglis ir miris un tik ilgi guļ dzemdē - tur sāksies sadalīšanās un pūšanas procesi - un tad jau būs jāglābj mana dzīvība! Es šaušalīgi sāku raudāt, teikt, lai tak ļauj tomēr vēl pagaidīt - jo galu galā neko sliktu nejūtu - ka man tur kautkas pūtu! Man lika parakstī dokumentus, ka oficiāli atsakos no aborta un visu atbildību par savu tālāko veselību apzinos un uzņemos par to atbildību. Norunājām, ka sūtīs mani uz skatīšanu rīt - nu, un tad ja nebūs izmaiņu - tad ... . Es zvēru, ka tie nav meli - aizbraucot uz kompjūteri - uzrādījās, ka bērns PĒKŠŅI ir RIKTĪGI IZAUDZIS!!!!! Es nezinu, ko tas nozīmē un kā to izskaidrot, bet tā ir patiesība!!! Tālāk viss ritēja puslīdz normāli. Vienīgais piedzimšana arī nāca ar neizskaidrojamiem procesiem - pa dažām nedēļām ātrāk un ar steidzmo ķeizaru - JO jau labu laiciņu bija atslāņojusies placenta un bērniņš gulēja principā puvekļos. Jā, bērniņš piediedzima slims un ar skābekļa trūkumu smadzenēs - BET - cītīgi ārstējāmies un tikām itin visam pāri. Mazais bija ar lieskām smadzenēm - ļoti ātri zināja ciparus, burtus, sāka lasīt. Ārsti teica, ka skolā būs problēmas - bet sākumskolas klasēs bija izcilnieks!!! Šobrīd 25 gadīgs gudrs, skaists un lielisks puisis!!!! Tas protams ir mans gadījums un nav ne jausmas, kāda ir Jūsu situācija - izjūtas, pašsajūta, priekšnojautas - iekšējā bals - nu, un protams veselais saprāts! Mana pierdze var nodarīt arī ļaunu - jo katrs grib brīnumu! Bet atcerieties - tā ir tikai mana - neizskaidrojamā pieredze! Vēlu Jums sagaidī Jūsu LAIMĪTI un lai viss, viss izdodas!
Pievienots  1. mar 2018 17:39

Atbildēt komentāram

Gribu ļoti atvainoties! Es vakar nezkapēc kautkā nepareizi sapratu - ka situācija JAU ir citāda. Piedodiet.
Pievienots  2. mar 2018 16:46

Alisse

Sveiki, arī mani piemeklèja šis skumhais notikums... Vairàk kà gadu mèģinājām tik pie bērniņa un tad, kad beidzot tas bija izdevies, bijām ļoti laimīgi, bet pagāja 2ned. un sākas smērēšanās. Biju 6 ned. pie ārsta un ar mazo viss bija ok. sirsniņa pukstēja...izrakstīja man papildus hormonu tabletes... Asins analīzes bija ļoti labas. Kad bija jàiet 9.ned. atrādīties, biju šokā, mazsis 7.ned. bija apstājies...
Pievienots 19. jūn 19:50

Atbildēt komentāram



 

LAPAS KARTE