Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 2.875/5
    Inta Linde

    Profesionāle. Ja no Jūsu zoba atlikusi desmitā daļa, viņa uzbūvēs jaunu un vēl- Viļķenes bērniem ir labākie zobi Latvijā. Neticiet? Atbrauciet un apskatiet!

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Onkuli, tu esi zaglis!

Mūsu trīsgadīgais dēls šobrīd ir aizrāvies ar policijas darbu un lomu spēlēm. Mājās esam runājuši, ko dara policisti, un dēls to labprāt izspēlē dažādās situācijās. Reiz kāpņutelpā satikām kaimiņu, uzsākām sarunu un pēkšņi dēls svarīgā balsī paziņo: "Onkuli, tu esi zaglis, tu nozagi man maku!" Es nobālēju, bet kaimiņš acīmredzami apvainojās. Aizejot mājās, pār

Skatīt visus jokus

Foruma lietošanas noteikumi

Forums ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Forums > Bērniņa gaidīšana un dzemdības

Skumjas

Gadu iesaku ar loti skujmu temu protams par milestibu.

Dzivoju kopa ar civilviru jau 3 gadus. No sakuma protams ziedi milestiba un konfektes, bet nu jau gadu es netieku gala ar sevi. Mes neesam precejusies un mums ir kopejs berns. Sanaca ka sanaca bet neesam precejusies, nauda vienmer jaatliek kam citam, masinai ,dzivoklim driz jau bus ari bernudarzam nauda jaliek nost, jo ta nu tas ir. Saderinajusies esam protams, gredzens pirksta ir , bet ko tad tas dod? Laikam jau,ka neko. Lai vai ka vins ir dzivojis gimene kur tevs ir beidzams alkoholikis un mate ir vieglas uzvedibas, kas pa pagastu laiz apkart ar visiem, precetiem neprecetiem vienalga, u protams daudz dzer.. es pat teiktu daudz par daudz, jo gandriz katru vakaru iztriec pus pudeli vai pat pudeli vina, isuma sizets ir tads , ka vins strda ne tikai prieks manis un berna bet ari prieks dzerajiem vecakiem un masas. It ka jau celi merki, bet beigas paliek kas? Nekas. Lieki biebilsts, ka vardarbiba saja gimene sit augstu vli. Ktrs ir par sevi gan mate kas augam dienam dzer vinu sez draugos.lv un mekle nakamo 'milako' gan tevs kas jau vairs nav adekvats cilveks jo ir dadzeris sevi lidz tadam ka ik pa laikam gul slimnicas, masa ari spele lielu lomu gimene, jo notriec naudu drebes un tusinos, jo vina tak ar kajam neies uz tusinu tas ir apkaunojosi, vajag ari jaunas drebes visu liaku, jo apkaunojosak par ierasanos kajam uz balliti nevis taksi ir tikai tas, ka atkal tas pasas drebes kas iepriekseja diena, man butiba vienalga par to ko vini dara un ka notriec savu naiudu, fakts ir tads, ka katrs doma tikai par sevi un ka nauda paradas tad ta visa tiek sagrabta kabatas lai mums mazak paliek, vai ari vienkarsi cuciska mantrkariba, es seit starbibu neredzu. Stasts nav tik daudz par naudu ka par attieksmi un ka ta ietekme mani un manu berninu. 
Ta tad, mes jau sakuma mazliet sakam strideties, kad mes bijam kopa tikai 3 menesus, reti takamies un tad jau es padomaju ''wtf!?'' kapec viss ta notiek, vins bija briziem ka satana apsests un uzvedas sausmigi, lai neteiktu vairak. Es vienmer pacietu, ka vina mate ko teica par mani, jo neredzeju jegu strideties ar dzeraju kurai galva neka nav. Gaja laiks un man acis atveras ar katru dienu ar vien vairak. Vins izradas ir loti rupjs un riebigs. Vins mani sita pat tad kad biju stavokli. Ne jau stipri man zilumu ir tikai dazas reizes palikusi, protams loti nepatikami, bet tas nebija tik fiziski sapigi cik emocionali. Dienu jo vairak vins saka klut daudz agresivaks un rupjaks, bet nu atpakal cela vairs nebija, jo es jau biju stavokli. Zinu, vajadzeja padomat par izsargasanos utt, bet es tiesam domau, ka esmu neaugliga, jo vairakkart esmu nopietni apsaldejusies un domaju, ka tas nekad nenotiks.. mulke! Ma tagad ir bernins un vairs ma berninu nevar but, ta tad tam ta jajadzeja notikt, jo tagad vairs ma benrinu nebus un varbut pat ta ir labak.. es nezinu. Taaa.. doma mazliet pazuda. Nu a, vins a katru dienu kluva dusmiga par neko. Bet tad es vienreiz uzkeru ko lioti interesantu skatu. Vina mamma tikko no dusas izmanukui un vina vinam stasta kada es slikta, tada un sitada. Jocigi likas tas, ka vins skatas, ka vina mamma mazgajas, vel jocigak, tas ka vins piekrit tam ka emsu slikta es ienacu telpa un draugs izskreja no telpas, cik jocigi tas bija mes nerunaajam divas dienas. Un tad es vairak un vairak sajutu ko ocigu.. tas ka vina mamma puskaila staiga pa maju, tas ka vina mani noniecina par katru iespeju. Es traukus nomazgaju ( pec visam cukam) un vina esot manam draugam teikusi kada es cuka, jo putas patika izliektne, vispar au ne bet nu lai jau runa. Es stavokli budama to vien dariju ka raudaju, vins pie manis nenaca un sedeja pie savas mammas istaba iesledzies uz2-5 stundam un tur bija kapa klusums (ja ja es noklausijos, bet man vajadzeja zinat kas notiek) Kad es prasiju ko tu tur dari, vns saka kluts sausmigi agresivs un saka man sist pa galvu seju lai es apklustu. Vispar daudz reizes esmu aizomajusies par to ko vini tur dara.. bet ta nav mana darisana un es emsu stulba.
Ir loti daudz tadas lietas loti nepatikamas, piemerak, ka maniem sampuniem kaut kas tiek pieliets klat, jo tas sad tad palika paraks skidrs, vai ari dusas zelejai. Man tas apnika un es aizbegu vins dabuja dzivokli un dzivojam atseviski.. agresija nav mainijusies un viss ir pa vecam, tikai es tagad esmu daudz mierigaka un necnsos vinam krist uz nerviem.
Aiz visa si stasta es gribu dzivot ka sieviete, es gribu lai mani mil kads pa istam, lai mani neviens nesit un nevelk aiz matiem pa gridu, kad es parak skali ar berninu spelejos, tadejadi es vinam kritu uz nerviem. Man ir apnicis but vienai, jo man szina ir nogriezta lidz nullei,man ir apnicis melot, ka man viss ir labi. Bet man bail. Kur es iesu? Man nav vecaku un tadu draugu kur es varetu patverties un vel pie tada otra iet, es negribu. Es nezinu ko man darit, kur man iet.
Man ir kauns, ka esmu tik stulba un tik jauna paliktusi atavokli man ir 22 gadi un jau berns gadu vecs, man ir kauns, ka mani izsmej un es sevi neavru aizstavet, man ir kauns, jo man neka nav.Man ir bail, jo nezinu ko man darit. Man ir loti lielas bailes, pat to ka es busu viena no tam vientulajam matem, kas iet pa visam gultam lai tikai gutu gandarijumu un justos ka sieviete, man ir bail ka es saksu klut agresiva, jo man dzive neiet es saksu dzert! Ka man labak aiziet lai es nepeleiku bez neka un lai vins mani nenosit? Vai kadai ir bijusi sada pieredze?
P.S. Nerakstu ar garumzimem jo visu laiku saskrien acis asaras, ne jau par sevi nbet par berninu kas uz to visu noskatas, vina aug un visu pamazam saprot.
Man pietiktu kaut ar moralu atbalstu.

Ievietots 3. feb 2016 11:22

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Ieraksti komentāru
Secība:

minnija2

Tev priekš sevis vajadzētu apzināties labo ziņu. Un labā ziņa ir tā, ka jau esi sevī apzinājusies problēmu un nosaukusi vārdā sajūtas. Tagad tik atrast uzticamu atbalstu, kas ļautu realizēt pārmaiņas dzīvē. Lai veicas!
Pievienots  4. feb 2016 09:31

Atbildēt komentāram

Annika

Vai tev ir pie kā aiziet - savas mammas, radiem? Šādi var nodzīvoties līdz īstai depresijai un bērnam tas nemaz nav vajadzīgs. Mammai ir jābūt stiprai un priecīgai, bet šeit, izskatās, tas nebūs īsti iespējams.
Pievienots  4. feb 2016 11:35

Atbildēt komentāram

Nasa

Šeit iespējams atradīsi informāciju, kur zvanīt, pie kā vērsties. Sāc kaut ko mainīt savā dzīvē, šeit noteikti ir jāstrādā ar sevi, ņemot talkā speciālistu palīdzību, jātiek galā ar bailēm, nedrošību un sevis noniecināšanu. Par sevi un saviem bērniem ir jācīnās kā plēsoņai, par savu godu, pašapziņu, labklājību. Ir ārkārtīgi daudz centru un organizāciju, kas palīdz no vardarbības cietušām sievietēm nostāties uz kājām - atrodi sev vistuvāko un dodies, kamēr vēl vari un ar bērniņu uzsāciet pilnvērtīgu dzīvi. Gan jau palīdzēs arī vietējā pašvaldība, ja vērsīsies sociālajā dienestā. Nepadodies, Tu neesi ne stulba, ne nevarīga! Sava bērna dēļ sieviete var visu!
Pievienots  6. feb 2016 17:25

Atbildēt komentāram



 

LAPAS KARTE