Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 2.8/5
    Violeta Fodina

    Ļoti jauka daktere...Ginekoloģijas jomā un neauglības risināšanai...

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Kokos aug apenītes!

* Evelīna (2 gadi), piegājusi pie upeņu krūma, mēģina atcerēties, kā tās ogas sauc: "Kas tās par avenītēm? Ā, laikam apenītes!" * Evelīna (2 gadi) met vannā ābolus un komentē: "Tārpi aiziet mazgāties!" * Evelīna (5 gadi), tērpusies rozā jaciņā, ar mammu nāk mājās no bērnudārza. Pēkšņi sāk līt lietus. Evelīna jautā: "Kāpēc Dieviņš mani laista? Vai viņ&sc

Skatīt visus jokus

Foruma lietošanas noteikumi

Forums ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Forums > Slepenās sarunas

Mīlu savu bijušo - bērna tēvu.

Sveikas. Vēlējos dalīties sajūtās, netaisos čīkstēt, bet vienkārši pastāstīt, varbūt arī jums tā dzīvē kādai gadījies, varbūt kāda var dot vērtīgu padomu kā izkļūt no šī apburtā loka.
Pagājuši jau aptuveni 2.5 gadi kopš esam šķīrušies, bet vēl jo projām sirdī ir. Mums ir kopīgs bērns, viss ir super, ar finansēm palīdz, bērnu apciemo, kad brīvāks, paņem pie sevis. Labs tēvs! Problēma - es viņu jo projām mīlu. Kad šķīrāmies, tas vairāk bija mūsu kopīgs lēmums, drāmas bija katru dienu, nevarējām sadzīvot. Sāpinājām viens otru ar rīcību un vārdiem. Sākumā vainoju pie visa tikai vīrieti, bet kad gāja laiks, ieraudzīju arī savas kļūdas, rīcību un tā sekas. Bieži aizdomājos, ja būtu pie attiecībām strādājuši, nevis tajās vienkārši dzīvojuši, rezultāts būtu pavisam cits. Trakākais ir tas, ka ar prātu saprotu, ka viss beidzies, nekā nebūs, bet sirds jūt to, ko viņa jūt. Par to, kā jūtos, es viņam esmu pateikusi, caur puķēm, protams, bet viņš saprata. Atbilde bija vissliktākā no iespējamajām - viņš neko neatbildēja, pilnīgi neko. Pēc tam nožēloju, ka pateicu, jutos neērti, grūti pēc tam bija skatīties acīs. Es varu tā dzīvot, mīlot bez pretmīlas, bet mani biedē, kā būs tad, kad viņam uzradīsies kāda sieviete. Vairāk nebūšu tā izbijusī histēriķe, bet mana sirds lūzīs, tas ir skaidrs. Es gribu lai viņš ir laimīgs un ja tāds būs kopā ar savu nākošo sievieti, es priecāšos par viņa laimi un skumšu vienlaicīgi. Kā es vēlētos kaut mums būtu otra iespēja un to laimi varētu mēs atrast viens otrā. Sajūta, ka viņš man ir paredzēts, piedzimuši, lai satiktos. Es viņu mīlu vienkārši par to, ka viņš ir. 
Izskatās, ka šis nebūs stāsts ar laimīgām beigām, bet skaidrs ir viens, viņš man ir atstājis vērtīgāko, kas ir - mūsu bērnu. Labākā dāvana, kādu var saņemt no cilvēka, kuru mīli. 

Ievietots 4. jan 2015 17:18

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Ieraksti komentāru
Secība:

Peļuks22

sveika.. ka es Tevi saprotu...man ir tas pats...pagajusi ir vairak ka 2 gadi..ari ir kopiga meita..ari palidz ka var.. tik starpiba ir ta, ka vinam ir savas attiecibas un man savas.. bet jutu ka vsm es savas attiecibas esmu tik taa... ka juutu zina esmu pie meitas teta..ar pasreizejo draugu man ir kopigs puika, viss takaa ok..bet loti biezi sevi piekeru pie domas par to ka reiz bija...zinu ka nekad nebus taa kaa bija..ar puikas teti nekadu problemu nav.. ari nesimpatisks nav...bet nju redz.. Atceros, ka stavokli paliku (neplanoti) ar puiku likas viss dzivei gals.. meitas tetim nevareju pat acis paskatities..lkas, ka esmu nez ko izdariijusi...bet vinjs mani saprata..zinaju, ka puikam dziviibinju atnemt nevaru..un joprojam ar meitas tevu esam loti labas attieciibaas..zinu ka vinjs pret mani jut to pashu..bet parak daudz esam viens otram nodariijusi la butu kopa .. lai vai kaa domaas un juutas esmu pie vinja..bet ir jadzivo ka ir.. zinu ka puikas tetis mani miil...un ceru, ka kadreiz ari speeshu kaadu sirds dalinju vinam atlicinat...:S
Pievienots  5. jan 2015 07:40

Atbildēt komentāram

Nasa

Brīnišķīgi, ka spējat dalīties ar saviem stāstiem. Tas liek aizdomāties, cik ļoti mēs mēdzam nenovērtēt esošās attiecības, pakļauties mirkļa emociju uzplūdiem, aizvainojumam, nogurumam, nesaskaņām un pazudināt kaut ko ļoti skaistu, kam, iespējams, ir bijis potenciāls kļūt par laulību līdz nāvei. Neizsakāmi žēl, ka atklāsme nāk tik vēlu. Novēlu Jums abām spēku nākotnē turēties ar zobiem un nagiem par savu un savu bērnu laimi. Domāju, ka daudz sievietes (tajā skaitā - mani) lasa un domā: "kā es varu būt tāda muļķe un cepties par tiem sīkumiem, domāt par šķiršanos, ja patiesībā to kādreiz nožēlošu". Paldies, ka dalījāties!
Pievienots  5. jan 2015 08:42

Atbildēt komentāram

Hanna

Es ar savu puisi izšķīros jau pirms 3,5 gadiem aptuveni, un tikpat ilgi arī bijām kopā. Šobrīd esmu precējusies un principā viss ir ļoti labi, man vīrs ir labs vīrs un viņš patiešām mani mīl. Bet tik un tā joprojām es atceros savas bijušās attiecības, citreiz naktīs redzu sapņus, citreiz spilvenā skaļi raudi. Raudu es tāpēc, ka mani sāpināja ļoti, un man gribas samīļot pašai sevi. Pavisam viss būtu bijis savādāk, ja viņš jau toreiz būtu apjautis, ka viņš mani mīl, bet toreiz viņs bija dumjš. Tikai tad, kad viņš zaudēja mani (lai gan patiesībā, jau nekad nav zaudējis, savā sirdī es joprojām viņu loloju) tikai tad viņš nāca pie manis ar saraudātām acīm un lūdza nākt atpakaļ mājās, bet bija jau tik ļoti par vēlu un es biju tik ļoti sāpināta un es nevarēju pateikt neko citu kā Nē. Es varētu teikt tā, ka toreiz es mīlēju vairāk, bet šoreiz mani mīl vairāk, un es nevaru pateikt kā ir labāk. Un pat sobrīd visticamāk pat jau viņš man zvaigzni no debesīm nonestu, es paliktu tur kur esmu ,kopā ar savu vīru, jo vīrs man jau ir uzcēlis pjedestālu.
Pievienots  5. jan 2015 13:21

Atbildēt komentāram

Josefin

Zini, lasot šo, es pat sajutu Tavu Mīlestību Prieks par šādām sievietēm, kuras uz to ir spējīgas! Lūdz Dievu, lai savieno Jūs atpakaļ un Dievs zinās, kas jādara Notiks tas, kam jānotiek, pat, ja nebūsiet kopā, tā ir svētlaime kādu šādi Mīlēt. Lai viss Izdodas!
Pievienots  5. jan 2015 13:56

Atbildēt komentāram

Andulis

Es zinu kadas ir tas, sajutas, esmu skiries no savas draudzenes. tikai pusgadu, un mums ir divi kopigi bernini, meitina un delins, kurus milu. Pats sapigakais ir tas kads pats biju vainigs pie musu skirsanas, katru dienu domaaju par vinu, velos but kopa, bet zinu ari to ka tas nekad nenotiks, jo esmu vinu parak sapainajis, vina manii bija no sakuma iekilejusies, bet bman nekas pret vinas nebija, tad laikam ejot vinai pazuda jutas un vis parejais pret mani, bet es vinaa iemilejos, bet tam vairak nebija nozimes, nevar jau nevienu piespiet dzivot kopa. Protams tagad visu nozelojutagad, velos but kopa ar savu meitinu un delinu, bet tas vairak nebus iespejams, esmu priecigs kad vina laiz vinus pie maniim, tajaa laika kad esmu kopa ar berniem, tad tikai jutos laimigs, es butu ar mieru atdot visu lai so situaciju mainitu. Es vinai novelu visu to labakao un ja bus vinai vaidziga mana palidziba, palidzesu, jo joprojam milu vinu!!!
Pievienots  5. jan 2015 17:49

Atbildēt komentāram

surikāts

Sveiki! Es izlasīju par ko valiene stāsta. Man ir pilnīgi līdzīgas sajūtas, tāpat kā jums meitenes. Esmu šķīrusies no sava mīļotā puiša salīdzinoši nesen. Pagājis nu jau kāds pusgads, bet nevaru viņu aizmirst. Jo sirsniņā man viņš ir palicis, jo būtībā nebija viņš nemaz tik slikts, tikai puisī pamodās kaut kāds aizsnaudies pusaudzis, vismaz tā rīcība no viņa puses tāda bija. Kādēļ mēs izšķīrāmies, vēl joprojām nevaru saprast, kaut kādu viņa muļķīgu iemeslu dēļ. Gribēja trakot, nevis vīt kopīgi ligzdu kaut arī kopā nodzīvojām četrus gadus. Šobrīd esmu satikusi kādu citu vīrieti, bet zinu, ka man sirsniņā ir viens vienīgs viņš. Mūsu savienība, tā teikt, bija ierakstīta debesīs, bet visu izjauca mīļotā vīrieša naivā skriešana pakaļ draugiem ar amorālu dīvesveidu, kur protams vieta bija izklaidēm ar meitenēm. Vēlētos būt kopā ar savu mīļoto, bet viņš ļoti man emocionāli nodarīja pāri, tikai patiesa mīlestība var spēt piedot pārinodarījumus. Katru vakaru eju gulēt ar asarām acīs, jo varēja būt savādāk. Tomēr, šajā smagajā situācijā ir savs labums, esmu sākusi strādāt ar sevi, lai kļūdas, ko pieļāvu es, nepieļautu nākamajās attiecībās, zinu, ka tas ir grūti, bet strādāju, ir cilvēki, kas man palīdz, atbalsta, turpretī mīļotais ir vienaldzīgs, līdz brīdim, kad būs sapratis, ko zaudējis, man būs jāapvieno visi spēki, lai kļūtu laimīga un aizmirst viņu. Ticu, ka Jums, man kaut kad viss nokārtosies, es tam ticu. Veiksmi!
Pievienots  5. jan 2015 20:21

Atbildēt komentāram



 

LAPAS KARTE