Iesaki ārstu:

  •   Vērtējums: 3.5/5
    Inta Linde

    Profesionāle. Ja no Jūsu zoba atlikusi desmitā daļa, viņa uzbūvēs jaunu un vēl- Viļķenes bērniem ir labākie zobi Latvijā. Neticiet? Atbrauciet un apskatiet!

Skatīt visus ārstus

Bērnu anekdotes. Labākajiem - balvas!

Mammu, re kur Pežo banka!

Tad viņam bija četri gadi un Latvijā vēl bija Krājbanka. Emīls perfekti iemācījies automašīnu nosaukumus un zīmītes - Audi, Volvo, VW u.t.t. Pastaigu laikā regulāri tika nosauktas visas stāvošās mašīnas. Staigājam pa Vecrīgu un pēkšņi dēla pārsteiguma sauciens: "Mammu, re kur pežo banka!" :) Iesūtījusi: Līga Sējēja.

Skatīt visus jokus

Foruma lietošanas noteikumi

Forums ir portāla mammamuntetiem.lv reģistrēto lietotāju sarunu vieta, kur pārspriest savus priekus un bēdas, dalīties pieredzē vai vienkārši patērzēt.

Lasīt vairāk

Forums > Sirdslietas, attiecības, ģimene

Izvēles priekšā - palikt laukos vai doties uz ārzemēm?

Tikko absolvēju augstskolu (precīzāk - bakalauru). Tagad esmu strupceļā, jo nezinu, ko tālāk darīt. Kur man griezties pie palīdzības, lai saprastu, kādu dzīves ceļu iet? Astrologiem un gaišreģiem neuzticos.
Lieta tāda, ka es neesmu pārliecināta, vai esmu izvēlējusies īsto profesiju. Joma, kas mani no sirds interesē ir pavisam atšķirīga no manas iegūtās profesijas un ģimene uzskata, ka tā ir nenopietna. Šobrīd piepelnos visādi citādi, tikai ne savā profesijā. Pats interesantākais ir tas, ka praksē mani paslavēja un teica, ka labprāt mani ņemtu darbā, taču es ļoti baidos par savām zināšanām, tāpat arī mana dzīvesvieta no tuvākās darbavietas ir 45 km attālumā, jo dzīvoju laukos. Arī atalgojums ir mazs, taču darba dinamika un slodze ātri atspaidojas uz šajā jomā strādājošajiem (gan fiziski, gan garīgi, gan ietekmē attiecības ar ģimeni). Patreiz es nedzīvoju slikti, pavadu daudz laika ar savu mazo bērniņu (viņam ir 1, 5 gadi), taču es nejūtu sevī piepildījumu. Es redzu, kā pasaulē dzīve kūsā, ka visur viss notiek (respektīvi pilsētās), taču šeit man nav kā sevi realizēt. Jā, vīram ir darbs, taču man? Te, laukos ir tik maz iespēju, ka es esmu gatava ņemt koferi un doties zemenes lasīt Anglijā. Skan jau varbūt kā izmisums, taču čakla esmu vienmēr bijusi un zemenes lasīt nav tas pats, kas ar cilvēkiem strādāt un morāli nogurt. Pie tam atalgojums būtu noteikti vismaz 3 reizes lielāks mēnesī, nekā tas ir šeit Latvijā par manu profesiju. Vīrs mani ne atbalsta ne neatbalsta. Viņam ir savi darbi, un viņam nav laika iedziļināties manās problēmas. Skaidrs ir viens, ka patreiz dzīves apstākļi ir ciešami, taču manu atbalstu vīram vajadzētu! Mums ir neliels kredīts, tāpat ir dažādi komunālie, telefona, interneta maksājumi, utt., kas ievērojami samazina budžetu, ko tērēt pārtikai vai apģērbam. Nemaz nerunājot par kaut kādiem pasākumiem, festivāliem vai kafejnīcām. Par to varu aizmirst! Vēl ir tāda lieta, kā man bija ideja kā papildināt savu profesiju, papildus piemācīties klāt vienu jomu, kas ir saistīta ar manu patreizējo profesiju. Taču samaksa par mācībām ir ļoti augsta (mēnesī vairāk kā 100 Ls), pie tam dzīve Rīgā arī ir dārga. Un savu bērniņu man nebūtu, kam atstāt pieskatīt, jo auklīti es arī nevaru atstāt pieskatīt!
Mani vecāki un abas māsas jau pāris gadus dzīvo ārzemēs. Ja man nebūtu pašai savas ģimenes, es noteikti būtu bijusi sen jau projām. Lieki piebilst, ka par manu profesiju ārzemēs maksā kā minimums 1200 Ls mēnesī. Mana paziņa ar divām augstākām izglītībām labu laiku jau strādā Vācijā un var atļauties ar abiem bērniem aizbraukt reizi gadā ceļojumā. Par ko es varētu tikai sapņot... Skan utopiski, tomēr ne jau ceļojumos vai citās materiālās lietās ir tā sāls. Es gribētu pelnīt tik, lai varu nodrošināt savam bērnam skolu, ko es pati tagad nevaru atļauties. Gribu palīdzēt saviem mīļajiem (man vēl ir dzīvi abi vecvecāki), jo vectētiņam, piemēram, ir vēzis. Tad, kad redzu, ka man nav par ko dāvanu pat nopirkt viņam dzimšanas dienā man vienkārši grbias raudāt, cik man daudz ir vecāki un vecvecāki palīdzējuši!
 Pašai man sapnis ir nokārtot arī autotiesības, kam bez šaubām vajag naudu! Es uzskatu, ja ģimenei nav jādzīvo no algas līdz algai, nav jāņem savu reizi smscredit.lv vai jādzīvo uz makaroniem ''po flotski'' vairākas dienas no vietas, tad tā ir LAIME un prieks dzīvot! Es nezinu, kā būtu, ja vīram nebūtu darbs, bet pagaidām es pati esmu izvēles priekšā ko darīt.
Vai kāda/kāds no vecākiem var aprakstīt savu pieredzi, kā tūlīt pēc augstskolas Jūs uzsākāt darba gaitas, vai strādājiet savā profesijā, kā lai apvieno bērniņa pieskatīšanu ar darbu un varbūt man tiešām ir vērts braukt projām un pastrādāt???

Ievietots 2. jūl 2013 07:55

Ieraksti komentāru
Secība:

Saulestaka

sveika.izklausās tiešām,kā izmisums,vai tikpat labi,tā var būt arī pēcdzemdību depresija.jā,jā-arī pēc pusotra gada māmiņām novēro šo depresiju!izklausās,ka esi apņēmības pilna sieviete-tu pabeidzi augstskolu,ņemot vērā,ka nesen esi kļuvusi māmiņas statusā,papildus nopelni,lai visi maksājumi nebūtu uz vīra pleciem!jā,pēc skolas tulīt iekārtoties darbā nav diezko viegli,sevišķi vēl tad,ja nedzīvo pilsētā,kur regulāri kursē sabiedriskais transports.patiesībā tev ir diez gan sarežģīta situācija,jo pati tā arī līdz galam nezini,ko vēlies.varbūt pagaidi,kamēr paies vasara,izbaudi silto vasaru kopā ar mazuli un tad jau atnāks apjausma,ko un kā darīt.pieļauju,ka tu esi no pilsētas un tad jau arī ir grūti iedzīvoties laukos!!sevišķi,kad esi vienas,nav ne mammas,ne draudzeņu blakus un vīrs strādā.vai vīrs neredz,ka esi nomāktības pilna,tev vajadzētu ar viņu nopietni apsriest šo jautājumu par ārzemēm.tam vajadzētu būt kā galējam variantam,ja redzi,ka netieciet galā ar maksājumiem.autoskolu noteikti vajag nokārtot,tas ļoti noderēs!veiksmi!ceru,ka tev dzīve visu saliks pa plauktiņiem!
Pievienots  2. jūl 2013 08:12

Atbildēt komentāram

martin marisa

Mans vārds ir martin Marisa no Kanādas, es vēlos ātri pateikt pasaulei, ka ir reāls tiešsaistes pareizrakstības ritentiņš, kas ir spēcīgs un īsts, Viņa vārds ir Dr ozalogbo Viņš nesen palīdzēja atkal apvienot savas attiecības ar manu vīru, kurš atstāja mani, Kad es sazinājos ar Dr. ozalogbo, viņš man iedeva mīlestības burvestību, un mans vīrs, kurš teica, ka viņam nav nekāda sakara ar mani, mani atkal aicināja un sāka lūgt atgriezties. viņš tagad ir atgriezies ar tik daudz mīlestības un rūpes. šodien es priecājos jums visiem zināt, ka šim pareizrakstības ritentiņam ir tiesības atjaunot bojātās attiecības. jo es esmu apmierināts ar savu vīru. Ikvienam, kas lasa šo rakstu un kam nepieciešama palīdzība, Dr ozalogbo var piedāvāt arī jebkāda veida palīdzību, piemēram, visu veidu slimību ārstēšanu, tiesas lietas, grūtniecības burvestību, garīgo aizsardzību un daudz vairāk. Jūs varat sazināties ar viņu pa viņa e-pastu zvanīt vai pievienot viņu whatsapp ar savu tālruņa numuru +2348162562991
Pievienots 23. mar 10:21

Danna

It kā saki,ka materiālais stāvoklis nav galvenais,bet tai pašā laikā jau esi gatava atstāt vīru un bērnu un braukt pelnīt lielo naudu uz svešu valstiVairāk tomēr izskatās pēc vēlmes iegūt visu,daudz un uzreiz.Varbūt sāc realizēt sapni par autovadītāja tiesībām,tas ir pilnīgi reāls.
Pievienots  2. jūl 2013 08:26

Atbildēt komentāram

Saulestaka

Ko nozīmē ''visu un uzreiz''? Protams, ka es dzīvoju ''tagadnē'' un es neesmu radusi sēdēt un gaidīt, kad kaut kas atnāks pats no sevis... Autoskolai naudu vajag, liekas naudas man nav, tādēļ tā ir jānopelna. Pagaidām vienīgo risinājumu es redzu, kā naudiņu nopelnīt citā valstī, nevis Latvijā, jo par manā profesijā iegūto naudu, man vismaz 50 Lati būtu jāizlieto ceļā uz darbu. Es neesmu gatava pamest savu ģimeni, kāpēc tas uzreiz tā ir ''jāpagriež''? Es mīlu savu ģimeni, un, lai mēs būtu laimīgi, lai nebūtu depresīvais noskaņojums, lai būtu nodrošinājums, es esmu gatava braukt un ''kaut vai zemenes lasīt''. Tas ir kā piemērs! Cik tas ir taisnīgi, būt cilvēkam LV ar augstāko izglītību un algā saņemt 200 Latus uz rokas, taču Anglijā par zemeņu lasīšanu samaksā 800 Latus uz rokas? Kā var būt tāda nesamērība? Variet jau teikt, ka laime nav naudā, bet LAIME ir stabilitātē un apziņā, ka man būs par ko bērnam nopirkt apģērbu, būs par ko samaksāt par bērnudārzu, vadāt uz pulciņiem, jo tieši tādu dzīvi es vēlos nodrošināt savam bērniņam, nevis lūgt palīdzību vai gaidīt visu no vīra! Es redzu, ka viņam jau tā ir smagi visus rēķinus apmaksāt, jo tie maksā tik cik maksā. Es jau arī varu iztikt bez tās skolas piemēram, lai gan man uz to būtu ļoti liela interese. Man ir neērti prasīt vīram 7 latus frizierim reizi divos mēnešos, un tāpēc es arī iztieku!!! Un tas ir ''visu un uzreiz''? Tad pēc cik gadiem es drīkstēšu vairs pati neķēpāties ar matiem?
Pievienots  2. jūl 2013 08:39

Atbildēt komentāram

Danna

Nesaprotu,tad ko tu īsti gribi,ja ''Es neesmu gatava pamest savu ģimeni, kāpēc tas uzreiz tā ir ''jāpagriež''? Es mīlu savu ģimeni...un es esmu gatava braukt...."Tā būs tāda kā pašuzupurēšanās vai ?Domāju,ka laime ir mākā priecāties par to ,kas ir patreizNevajag jau tā ''sacepties'',neviens nevar izlemt tavā vietā,nevar pateikt,kā rīkoties,jo neviens te nav gaišreģis.
Pievienots  2. jūl 2013 11:41

Eirra

Ja nav naudiņas nav arī laimīgas ģimenes Tā nu tas ir... Grozies ka gribi, Danna. Priecāties par to ka šobrīd makā nav nekā diez vai viņai sanāks.
Bet par aizbraukšanu ir jārunā ar vīru. Nav jastrada uzreiz sava profesijā. Ir izglītība un var pameklēt labāk apmaksātu darbiņu citā jomā, tas iesākumam.
Pievienots  2. jūl 2013 13:45

Danna

Nožēlojami,ja tu vari priecāties tikai par naudu
Pievienots  2. jūl 2013 17:40

Upeníte

Tu zini Saulestaka cik zemenu átrlasítájs nopelna ménesí nerazhas gadá un tádi pieméram Anglijá ir biezhi un, ja protams darba devéjs tev visu samaksás, labi ja 400 £. 
Tu nedzívosi májá, dzívoklí, tás bús karavánas, vagoninsh kur ir nezhélígi auksti naktís, jámaksá tai pashai fermai par údeni, gazes balonu un elektríbu. Uz darbu tevi var vest ká lopu, mazá mikriná, kurá pári 40 cilvékiem, kas ir ka silkes mucá. Kad norma stunda pat nerazhas gadá nemainás, tie ir tie pashi 10 kg/h, ja nav noteiktais daudzums salasíts lídz pirmajam breikam, tad tevi vispar var sútít speciali uz karavanu un nelaut strádat nakamajá diená, lai tu kaut 20 penijus nopelni.
Ta jau noteikti pietiks gan biletei uz LV, gan izglítíbai, gan bérnam, gan izklaidém.
Tu nemaz nezini, kas ir darbs pie ogám UK. Ja domá, ka viss ir tik skaisti ká tev káds stásta, tad laikam tev jaizmégina tieshám, jo ne katrs mácás no citu klúdám, citiem arí savas kludas neko tá i neiemáca.
Pievienots  4. jūl 2013 17:27

Saulestaka

Neteikshu,ka te ir kaa paradiizee,dzivojam ar draugu un meitinu jau 3 gadus Dublinaa,un esam loti apmierinati ar dzivi seit,ka ari darba apstakliem.es patreiz vel nestradaju,tacu planoju to darit.virs ir iekartojjies loti prestiza firma,lidz ar to naudinas mums netrukst.lai gan dzivojam samera pieticigi(irejam ar citu gimeniti dzivokli uz pusem),dzivoklis nav gluzi pasa centra,nav ari augstas klases. toties,man ir savs auto (viram darba auto),vismaz reizi gada(ka minimums) atlajauujamies braukt uz Latviju apciemot milos un nebaidisos teikt,ka jaa-izmantojam arstniecibas pakalpojumus seit, bet visu parejo perakm turpat Dublina!! toties savejiem var atsutit kadu kapeiku,ko savukart vini atstaj uz vietas LV,tad jau sanak,ka no musu sutitas naudinas LV nodokli kaut kadi paliek!esam bijusi celojumos uz taizemi,kanariju salam,ko latvija nezinu vai butu atlavusies.labi,aizpludu jau sikumos,tacu es tev novelu darit to,ko sirds saka,ja vari,mekle iespejas pagaidam lv,ja situacija lauj!!ja jutika nekas nemainas,ja nevari darbu atrast,arzemes caklus darbiniekus,ar labam valodas zinasanam novertes!tas ir mulkibas,ka visi strada arzemes tikai par minimalo,vajag tikai uznemibu un valodu!
Pievienots  2. jūl 2013 09:33

Atbildēt komentāram

Danna

Tev vienkārši ir ļoti paveicies ar draugu/vīru/,kuram apmierināta sēdi uz kakla un spried par darba apstākļiem.Nu nu
Pievienots  2. jūl 2013 17:46

maijvabole

Interesanti-kā Tu esi iedomājusies  to visu realizēt-pelnīt naudu ārzemēs un tai pašā laikā nepamest ģimeni un bērnu,ko ļoti sakies mīlam? Neiet kaut kā kopā. Domā,ka te tagad kāds ieteiks-brauc un visu pamet un pelni to lielo piķi? Nekā nebija. Bērnam ir vajadzīga mātes mīlestība ,lai viņš izaugtu par pilnvērtīgu un laimīgu cilvēciņu un Tava mistiskā profesija,ko laikam grēks nosaukt,rada tādu ilūzijas efektu. Daudz ko gribi?Piebremzē. Tagad svarīgākais ir tavs bērns un ģimene. Vīrs laikam tev īpaši neskaitās-jāprasa katra kapeika,nabadzītei,un nerēķinās ar Taviem''gribu''.
Pievienots  2. jūl 2013 10:34

Atbildēt komentāram

Esny

Sveiki!
Tā jau ir ka cilvēkam īsti nekad nav viss labi, bet padomājiet gan vēlreiz pirms braukt prom, ja jau rakstiet ka visam pietiek un jums ir tā iespēja tagad daudz pavadit laiku kopā ar savu bērniņu  tad varbūt tā arī dariet...

Tā jau leikās - visu pametīšu un braukšu prom, būs man lielais piķis...
nu tad gribētos pajautāt cik tad jums paliks pāri no zemeņu lasīšanas pēc tam kad būs nomaksāts dzīvoklis, samaksāti rēķini, cik aizies telefonsarunās tāpat internets , iespējams izmaksas uz darbu, ēšana un tt... Un vēl  - vai ziniet cik daudz stundas viņi strādā lai daidz nopelnītu? ko darīsiet periodos kad nebūs darba - sociālās garantijas jums ar uzreiz nebūs... un vai jūs bērniņu atstāsiet Latvijā - nav tak kam... un kam maksāsiet tur ārzemēs?

Diploms... emm.. nu ļoti daudzi te uzkopj istabiņas, lasa sēnes, strādā veikalā kādā kafejnīcā  un tt... ar bakaloru vai pat  maģistru...

Jā labi ir iekārtojušies tie kas atbrauca jau diezgan sen...
Mēs atbraucām gadus 3 atpakaļ  - tagad arī daudz maz mums viss ir nokārtojies, vīrs atrada darbu birojā, nedzīvojam īpaši lielā pilsētā, nu Smilteni varētu pielīdzināt, ir mašīna (paveca gan) 1 x gadā braucam uz LV, savam bērniņam tagad varam nodrošināt daudz ko, īrējam māju, parādos nēesam...Bet ta'viss ir izveidojies tagad, no sākuma mēs arī strādājām visus darbus kas bija pieejami, lai kaut tik 10 euro nopelnītu, ziemas bija grūtas, arī dzīvojām uz makaroni pa flocki, īrējām istabiņu ko tagad nekad nedarītu jo ir bērniņš (tu ir ar daudz ko jāsamierinās un jārēķinās) lielākoties  visa nauda aiziet maksājumos, daudz aiziet bērniņam kaut gan neko lieku itkā nepērkam un sev nemaz tā daudz nepaliek...

Tā jau visiem liekās ka te ir zelta bedre un kāds naudu pakaļ sviež , bet salīdzinājumā pakalpojumiem arī cena ir augsta..

Tā ka tomēr apdomā, ja tev turpat ir iespēja ar savu ģimenī būt kopā un darīt kaut ko varbūt nemaz nelec prom..Gan jau dzīvē pagriezīsies iespējas un varēsi darīt to kas patīk...



Pievienots  2. jūl 2013 11:21

Atbildēt komentāram

ex zariņa

Zini, atbilžu būs daudz un dažādas. Katrs pats savas laimes kalējs un tā ir taisnība! Varu pastāstīt savu pieredzi. Patreiz esam ar visu ģimeni UK, esam šeit 4 mēnešus. Man LV viss bija līdz brošai, gan slikti atalgotais darbs, gan tas, ka dēļ naudas jeb tās neesamības bija jādzīvo pie manas mammas, gan LV politiķi. Tad nu nolēmām...precīzāk es nolēmu, vīrs paļāvās manām idejām, lai gan negribēja braukt. Aizbraucām, tagad esam UK un saprotam, ka gribam atpakaļ uz MĀJĀM. Es pirmā dabūju darbu, tad nu vīrs sēž mājās ar bērniem, dzīvojam mājā, kur īrējam 2 istabiņas. Strādāju no aģentūras (ja paveicas dabūt darbu uz kontraktu jeb līgumu ar kompāniju, tad ir ļoti labi, man diemžēl pagaidām neveicas), tad nu vienu nedēļu ir darbs, otru nav, sēdi mājās un domā vai rīt būs darbs vai nē vai arī meklē citu darbu caur citu aģentūru. Esmu sūtījusi pieteikumus arī tieši kompānijām, bet nekādas atbildes. Un tas, ka Tev ir LV izglītība, nenozīmē, ka UK vai citur Tevi uzreiz ņems darbā par labu atalgojumu..te arī ir bezdarbs un pārsvarā sākumā visi strādā melno darbu. Ja nav ģimenes, tad viss ir vienkāršāk..ja ir bērns/-i, tad viss ir daudz, daudz sarežģītāk. Bērnudārzi ir ļoti dārgi, turklāt te ir aizliegts bērnus atstāt vienus kaut uz brīdi līdz pat 12 gadiem un pat ilgāk, ja kāds paziņos attiecīgajām instancēm, var atņemt bērnu. Jā, sociālās garantijas, kad visu nokārto, ir ļoti labas un tas, ka bērniem te medicīna un zāles līdz 18 gadiem ir bezmaksas, tas ir super un vēl daudz kas, bet tāpat ir daudz kas, kas man un mūsu ģimenei nav pieņemams. Mani besī arā tā aģentūru sistēma...tu neko nevari plānot, ne ar ko nevari rēķināties. Tikko nomainīju darbu, sāku strādāt no citas aģentūras, domāju, nu tik strādāšu, jo no darba nebaidos...še tev, jau 5.dienu sēžu bez darba..a īre ta jāmaksā, bērni jābaro utt.

VISUR IR LABI, KUR MŪSU NAV! ...Ir vēl emocionālais aspekts, citam ārzemēs ļoti patīk un pēc Latvijas pat neskums...mani jau 2 mēnešu moka šī sajūta - GRIBU UZ MĀJĀM, tāpēc esam nolēmuši pēc gada vai ilgākais 2 atgriezties, protams, kaļot savu biznesa plānu, jo uz labi atalgotu darbu Latvijā īsti neceru...pašiem jādomā, jācīnās.. Bet kā jau teicu, katrs pats savas laimes kalējs, katram jāizlemj, ko darīt...varbūt ir vērts pamēģināt ārzemēs, it īpaši, ja tev jau dzīvo tur radi... Bet noteikti parunā par šo ar savu vīru...jābūt vienotībai, ja vien negribi, lai jūsu ģimene izjūk.
Lai viecas!
Pievienots  2. jūl 2013 12:12

Atbildēt komentāram

semolīna

ex. Zariņa, tava problēma ir tā, ka ne tev, ne vīram nav lāga darba. Nezinu, kāpēc jums ir tā nepaveicies - vai nu valodas abiem nav, vai apsviediguma, vai veiksmes. Būtu jums abiem labi darbi, būtu iespēja izbaudīt ērtības, ceļot, iepirkties pēc sirds patikas, atpūsties un izklaidēties, tad par zudušo dzimteni vis negaudotu. Bet, ja jāskaita kapeikas, tad kāda šķirba, kur to darīt, Anglijā, Latvijā vai kādā citā zemē...
Tāpēc jau arī tev VĪNOGAS IR SKĀBAS.
Pievienots  3. jūl 2013 19:49

Upeníte

Mannas putra un ko tu tad gribi teikt par tiem, kas te dzívo un strádá pa 10 - 14 gadiem un zaudéjot darbu ar visám super valodas zináshanám nevar neko sakarígu atrast, lai visu apmaksátu, visus uzturétu? Tas, ka vai nu tu kádu te nocopeji, kam naudas ká spalu, vai izdevígi iespraucies kádá ienesíga vietá, vél nenozímé, ka vari tagad ar nicinájumu attiekties pret visiem.
Ok. Ja péc tava pieméra, shí meitene atjozis uz árzemém un riktígi iekulsies súdos pieméram parádos, vai vél kur launák, ta tu jau ar nebúsi tá vinas célá glábéja. Pateiksi ar - sorry, bet tev pashai bij jádomá, kad brauci, vai arí tu neesi labdaríbas iestáde un naudu tápat vien neaizdod, jo lúk tev jáskrien uiz kártéjo bodi, kártéjá létá vai izpárdodamá lupata jánopérk. Saki godígi, tu to meiténu tad iesi glábt? Nedomaju vis.
kaut arí cik rdzu tu nemaz nezini, ko ísti nozímé darbs caur agentúru. Un tas ir milzígs kakis maisá, jo vari strádát 3-4 méneshus dien diená pilnás stundas  un vari vélak nedélám sédét un sanemt sms - sorry, no vacancies.
Katram te dzívesstásts ir savádáks, kas iekartojas un dzívo normalu dzívi, kam tas arí neizdodas.
Pati arí nonácu lídz normálai dzívei sheit tikai ar darbu, bet tá nebija ne diena un ne ménesis. 
Tápéc nenirgájies par citiem, bet piedává tai meitenei ko konkrétu, ja tieshám vari. Tas, ka tu kádam uzbrauksi ar saviem komentiem nekam te nepalídzés. Vismaz, lai autore palasa citu pieredzi un dzívesstástus, varbút, ka spés saprast, ko vélas un kádu celu vélas iet.
Pievienots  4. jūl 2013 17:04

semolīna

Par to, cik labi vai slikti ir strādāt ārzemēs, var spriest pēc krietni ilgāka laika, nekā pēc 4 mēnešiem. Tas ir laiks, kad atbraukušais nav ne lāgā degunu apsildījis. Viss iesākums ir grūts. Nezinu nevienu, kurš tā uzreiz būtu atradis super labo darbu un lielu algu. Viss notiek pamazām, ar lielu darbu un centību. Bet - nezinu nevienu, kurš tik tiešām gribēdams atrast labu darbu, to nebūtu varējis izdarīt. Valoda gan ir jāzina. Obligāti.
Meitenei konkrētu darbu piedāvat nevaru, nedzīvoju UK, bet citā valstī. Un svešiem darbu nemeklēju principā. Ir gadījies aplauzties, tāpēc.
Pievienots  4. jūl 2013 20:12

duudy

Tipiska domāšana - pabeidzis augstskolu un jau cer pelnīt tūkstošus savā profesijā. Protams, ir savas vajadzības utt.
Es pati vairākus gadus stādāju par pārsimt latiem, bet ar katru gadu sevi pierādot atalgojums ir audzis. Aizbraucot "zemenēs" savu diplomu varēsi kaut kur iesmērēt, jo ar gadiem tām iegūtajām zināšanām būs zudusi vērtība.
Vai tiešām latvieši ir kļuvuši tik nespējīgi, ka nespēj pakustināt galvu un pelnīt arī Latvijā. Ja dzīvo laukos, izmanto lauku priekšrocības, nestāsti, ka tādu nav.
Te apakšā visam ir viens liels slinkums un viss. Tur nu zāles nav!

Pievienots  2. jūl 2013 12:51

Atbildēt komentāram

Danna

Pilnīgi manas domas
Pievienots  2. jūl 2013 17:35

mammmmma

Izklausas jau labi-1200marcinju menesii,bet,starp citu,sheit(anglija)ta ir maza alga...Dzivoju sheit jau 8toto gadu...Lai nedzivotu ar sveshiem civekiem un iretu savu maju-tas vien izmaksa ap 1000marcinjam menesii(ire-600.coucil tax-100,gaze,elektriba,udens,tv licenzeutt)Nevaru te iekrat neko,ari mazs berns uz rokam...Gribu atpakalj uz Latviju....
Pievienots  2. jūl 2013 13:36

Atbildēt komentāram

holms

Visam tekstam cauri spiežas izmisums-gribu uz pilsētu, gribu cilvēkos, gribu naudu. Ja nebūtu tā- es ieteiktu palikt laukos, jo tā ir īstā vide, kur izvērsties. Zinu, jo man bija līdzīga izvēle. Liela daļa kolēģu (mediķi, respektīvi - māsas) aizbrauca ārpus Latvijas, es izvēlējos lielu LV pilsētu samainīt pret dziļiem laukiem. Atradu darbu savā profesijā, bet ne gluži ārstniecības nišā,esmu iekopusi pamatīgu saimniecību. Vienādojums aptuveni tāds - strādājam mēs visas aprūpē, darbs aptuveni vienāds, viņas nopelna (atkarībā no valsts) 5-8x vairāk kā es, BET... es esmu brīva. Brīva savās mājās, mans bērns mācās latviešu skolā, esmu noteicēja par savu dzīvi. To neorganizē aģentūras vai starpnieki, bet es. Jā, nav viegli - alga tikai nedaudz virs minimālās (par laimi-arī vīrs strādā), darbs psiholoģiski smags, bet lauku miers un iespējas atsver visu. Skatos uz savām rokām, kas tagad skrien pa taustiņiem - nu jā, nav man perfekts manikīrs, lakoti nagi, bet zinu, ka ar tām varu paveikt daudz. Pārtikas ziņā nodrošinam sevi par 60-70%. Ja pie mājas ir zeme, tad bads nedraud. Sakņu, augļu dārzs, bites, kāds lopiņš - tas viss ir apvienojams ar algotu darbu un ir liels atspaids ģimenes budžetam. Ja to varēju es - 100% pilsētniece, tad tas pa spēkam ir jebkurai, vajag tikai gribēt.
Pievienots  2. jūl 2013 13:37

Atbildēt komentāram

semolīna

Nu ļoti jau liela laime - sēdēt čukņā un rubīt par minimālo algu. Jā, un skaust bijušās kolēģes, kuras izrādījās drosmīgākas, uzņēmīgākas, zinošākas. Tā ij raksies pa kūtsmēsliem atvaļinājumos un arī katrā brīvajā brīdī, tā vietā, lai kaut ko redzētu, lai kaut vai cilvēka cienīgi dzīvotu. Lauku miers, he, he! Tu vispār kaut ko citu, izņemot smagu darbu, dzīvē ceri ieraudzīt, vai tā ies līdz zārka vākam?
Pievienots  3. jūl 2013 19:55

Mika

mannas putra-tu neko neesi sapratusi,es nez kāpēc nevienā vārdā nesalasīju skaudību.Es arī labprāt tagad paraktos pa tiem kūtsmēsliem,bet nav kur(ceru,ka kādreiz būs)Kas tava dzīve materiāli uzlabojas,ja aizbrauc kaut kur paskatīties kā citi dzīvo,pasauļojies kūrortā un pagaršo eksotiskus ēdienus?Izdod kaudzi naudas un krāj nākamajam ceļojumam.Tad nu gan laime!Ir jau arī citi veidi kā gūt pozitīvas emocijas un iedvesmu-arī laukos.Viss atkarīgs no attieksmes.Nav jau vajadzīgi n-tie hektāri,lai sagādātu sev iztiku.Ja vēl abi strādā-arī ar minimālo algu nav nemaz tik traki,jo tēriņi un prioritātes ir pavisam citas.Nav visa alga jāatdod ziemā par apkuri,nav pēc katra burkāna un kartupeļa jāskrien uz veikalu,nav jāizdod nauda solārijos un manikīru salonos,naktsklubos,spēļu zālēs.Atvaļinājumus arī var tīri labi pavadīt,ja ir vēlēšanās.Vēl daudz ko varētu stāstīt,bet tāpat jau nesapratīsi,laikam pilsētniece

Pievienots  3. jūl 2013 20:53

semolīna

Kas nu kuram ir lieki izdevumi, bet man ceļojums ir atklāsme, ko neviens nekad neatņems. Tāpat kā zināšanas. Jā, ir cilvēki, kuri ārpus sava pagasta nekur nav bijuši, bet diez vai ar to būtu jālepojas. Nu jā, ir tādi, kas gūst pozitīvas emocijas piedzeroties. Lēti un labi, nekur nav jābrauc un nauda jātērē...Mani vecāki visu mūžu ir situšies pa laukiem. Strādājuši algas darbu, kopuši savu saimniecību, turējuši lopus. Rezultāts - sabeigta veselība, neko nav redzējuši, nekur nav bijuši, jo govs jāslauc... Bet, ja būtu jāparāda, ko ir iemantojuši no sava smagā darba - nulle. Niecīgās pensijas. Ja ne tā naudiņa no bērniem ārzemēs, slikti viņiem klātos.
Padomā par to! Padomā, kādu tu pensiju saņemsi no savas minimālās algas, ja vispār saņemsi. Esi izvēlējusies tukšo lozi, kaut ļoti negribi to atzīt.
Pievienots  4. jūl 2013 20:25

Mika

Mana loze ir kārtībā.Tas Kungs ir mans gans un man netrūks nenieka.Līdz manai pensijai šāda foruma vairs nebūs,citādi varētu padalīties kā dzīvoju.
Pievienots  4. jūl 2013 22:48
  1. 1
  2. 2
  3. »


 

LAPAS KARTE