Jautā speciālistam

Speciālistu arhīvs

Vēlos saņemt
jaunumu vēstuli

Uzdod savu jautājumu

  • Vai man grib atņemt bērnu? (5)

    Jautājums:Labdien! Esmu 24 gadus jauna māmiņa savam pirmajam bērniņam. Meitiņai nu jau rit 8 mēnesītis. Lieta tāda, ka kopš mazules piedzimšanas attiecības ar vīra māti ir ļoti pasliktinājušās. Sākās viss ar to, ka man ātri beidzās piens un ar to jau kļuvu slikta – bija tāda sajūta, it kā es būtu ļaunprātīga bērna mocītāja – nedaru pietiekami, lai piens būtu, bet es gan vīramātes iespaidā dzēru tējas litriem, gan pati regulāri atslaucu, liku mazo pie krūts, cik bieži iespējams, bet nekā – piena palika arvien mazāk. Bija ļoti liels spiediens – nebija tādas dienas, kad vīra māte nezvanītu, nejautātu, vai jau tējas sadzēries, pienu noslauci? Sāku mazo piebarot ar Aptamilu, un vajadzēja noklausīties, cik tur daudz esot ķīmijas iekšā, ka bērns tagad sāks slimot utt., biju nobijusies, un ja nu tā ir, sāku meklēt informāciju, izrādās tik traki nav. Bet trakākais sākās, kad vajadzēja mazo sākt piebarot, sāku jau laicīgi ievākt informāciju, ko labāk dot, ko ne. Sākām ar mūsu dakteres ieteikto kartupeļu biezeni kā pirmo, kas viņai ne īpaši garšoja, tad pamazām augļu biezeņus sākām ēst. Vēroju mazo – devu, kas labāk garšo no visiem biezeņiem, jo mums, pieaugušajiem jau arī nepatīk, ja liek ēst, ko negribam, bet vīra māte sāka protestēt – nevar to pieļaut, izaugšot man meita izvēlīga – viņa saviem 3 dēliem esot visu mānījusi iekšā. Bet es vēl tagad atceros, kā arī mana mamma, kad jau biju lielāka, lika man ēst to, kas negaršoja un manī tas raisīja tikai pretestību, negribu, lai mans bērns arī nevar izvēlēties, kas patīk un kas ne. Mazā svarā ņemas labi, arī neslimo -pretēji tam ko vīramāte saka, jau rāpo un ir ļoti žiperīga. Bet vislielākie konflikti mums ir par to, ka vīra māte uzskata, ka mazā ir pietiekami liela, lai sāktu ēst govs pienu Aptamila vietā, biezpienu, mājas sieru, selgas cepumus ar pienu, desu un tamlīdzīgus produktus, jo pati saviem bērniem to mazās vecumā jau devusi. Katrreiz, kad aizbraucam ciemos ir savārīti ķīseļi, uztaisīts sieriņš mazajai un uz manu – vēl nedrīkst – ir aizvainots skatiens, neizpratne un replika – kāpēc nevar, es saviem devu un paskat kādi vīri izauguši! Saprotu, tas bija tiem laikiem pieņemami, bet tagad taču dzīve gājusi uz priekšu - daudz kas mainījies. Man tikai jautājums, kā lai es ar vīra māti saprotos, jo dažkārt man sāk šķist, ka viņa grib pārņemt mazmeitas audzināšanu –jautā vai mēs ar vīru negribam atpūsties, atstāt mazo uz kādu laiku pie viņas – kas manī izraisa šoku – es tagad esmu atvaļinājumā līdz mazajai paliks gads, pati varu audzināt, kāpēc man kādam jāatdod tik maziņa pie tam. Vīramāte jau priecājas, kad man vajadzēs atgriezties darbā, tad gan viņa mazo ņemšot pie sevis pa nedēļai, bet man tas uzdzen tādas bailes, esmu nolēmusi, ka mazajai būs aukle, kad man būs jāstrādā. Vīrs distancējas no visa – sak, risiniet pašas savu problēmu, kaut arī tā skar viņu arī. Komentējiet, lūdzu mūsu situāciju, iesakiet ko!

    Atbilde (14.02.2011): Aelita Vagale, psihoterapeite

    Ir ļoti patīkami lasīt, cik jauki, uzmanīgi un ar atbildības sajūtu Jūs rūpējaties par savu meitiņu! Vecāku un vecvecāku attiecības nekad nav vienkāršas, turklāt pa vidu visam vēl ir arī vedeklas un vīramātes attiecības. Audzināšanas jautājumos parasti konkurē tie vecvecāki, kuriem ir grūti pieņemt robežas – sava ģimene, jaunā ģimene. Šie vecvecāki ģimenē ienākošo dēla sievu (un vēlāk arī bērnus) cenšas padarīt par savas ģimenes locekļiem, nerespektējot dēla atdalīšanos un pieaugšanu. Un nav nozīmes attālumam, padomi un viedoklis tiek piedāvāts visos veidos. Es ļoti ticu, ka Jūsu vīramātei ir vislabākie nodomi, viņa grib dalīties pieredzē, kuru pati uzskata par ļoti vērtīgu. Tomēr padomus var dot dažādi – kā ieteikumus, kā vēlmes un arī... kā kritiku. Ko Jūs tajā sadzirdat? Būtībā mana atbilde par Jūsu saprašanos ar vīramāti būtu atkarīga no Jūsu atbildes. Ja dzirdat Tur kritiku, Jums nāksies stiprināt pašapziņu, ja vēlmes un ieteikumus – pasakiet paldies par viedokli, paņemiet no tā to, kas Jums der, nevajadzīgo atstājot pašas teicējas ziņā. Ja ieteikumi kļūst par pamācībām, ievelciet elpu, brīdi apdomājiet un pasakiet, ka vēlaties pati izbaudīt un uzņemties mātes atbildību, ieskaitot ēdināšanas lietas. Jums būs vieglāk vīramātei pateikt savas domas, ja pati pirms tam skaidri noformulēsiet savu viedokli domās vai aprunājoties ar kādu. Reizēm stresa situācijās ir grūti atrast vārdus, tāpēc ir labi, ja šāds viedoklis korektā formā Jums būs „kabatā”. Svarīgi nesākt uzskatīt vīramāti par ienaidnieku vai pretinieku. Viņa ir Jūsu meitiņas vecmāmiņa, tomēr lēmumus par bērna audzināšanu pieņem vecāki. Ar šādu domu Jums jānoskaņojas grūtajās sarunās. Protams, ka bērns ir jāatstāj ar to cilvēku, kuram uzticaties un kura viedoklis un attieksme pret lietām ir atbilstoša Jūsējai. Iespējams, ka vietā būtu saruna ar vīramāti par Jūsu šaubām – ja Jums liekas, ka viņa ir gatava Jūs uzklausīt, pastāstiet viņai, ka Jūs šaubītos atstāt meitiņu ar viņu jūsu dažādo uzskatu un ieradumu dēļ (nevis viņas nepareizo, bet – Jūsu un viņas dažādo!). Vēl kāds variants – varbūt ir iespējams kompromiss – varat vīramātei pateikt, kam piekrītat, kam noteikti nē un ko no visa minētā atļaujat dot mazajai dažreiz. Šis variants gan derēs, ja uzticaties, ka viss norunātais tiks ievērots. Gribu Jūs vēlreiz iedrošināt – mamma un tētis ir tie, kas audzina bērnu, vecvecāki ir tikai atbalsta personas šajā ceļā! Labā ziņa ir tā, ka vīramāte Jums grib sniegt atbalstu, lai arī ne vienmēr tā, kā Jums šķiet pieņemami. Ja izveidosiet noteiktas robežas ar vīra ģimeni (sākumā tas būs grūti), vēlāk būs vieglāk veidot vienlīdzīgas attiecības, kā pieaugušajiem. Lai jums veicas! Ar cieņu - Aelita Vagale.

  • Lasīt vairāk

    Bailes no cepures

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Labvakar! Mūsu ģimenē ir radusies problēmiņa. Mēs visa ģimenīte gribam iziet visi kopā ārā pastaigāties, bet lieta tāda, ka vīrs, meitiņas tētis nevar vilkt cepuri, jo meitiņa (1,8 gadi) ļoti protest

    Atbilde (10.12.2010) : Izklausās, ka mazā tiešām baidās. Šajā vecumā bērnu ieradumiem un priekšstatiem, kas rada drošība sajūtu, ir ļoti liela nozīme. Iespējams, ka mazā pirmo reizi apzinātā vecumā redz tēti ar cepuri (jo p

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  • Lasīt vairāk

    Draugs un viņa meita

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Grūta situācija, bet ko darīt tai sievietei, kurai būs jāaizstāj mamma? Man ir draugs, kas jau ir paziņojis sava bērna mātei, ka viņai būtu jāiet prom. Šī sieviete par bērnu nemaz negādā, redzas ar ma

    Atbilde (06.12.2010) : Labdien! Lai pavisam precīzi varētu atbildēt man tomēr gribētos pajautāt, kā tas var būt, ka visi dzīvo kopā, bet mamma meitiņu redz tikai pāris reizes nedēļā? Kāds tam ir iemesls? Jūsu rakstītajā j

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  • Lasīt vairāk

    Kā tikt galā ar nevaldāmu dāmu?

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Labdien! Esmu divgadīgas meitiņas mamma. Mana meitiņa pēc savas uzvedības, runas attīstības veida, prāta attīstības veidam ir pāraugusi sevi. Arī skatoties uz manu meitu nekad neviens viņai nedot divu

    Atbilde (15.12.2010) : Šāda uzvedība raksturīga bērniem 2-3 gadu vecumā, kad teju ikviens mazulis ir sapratis, ka var arī neklausīt. Tad nu vecākiem ir īsti prāta vingrinājumi, kā tomēr panākt vēlamo uzvedību. Varbūt Jums

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  • Lasīt vairāk

    Sešgadniekam problēmas skolā

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Puikam skolā ir grūti nosēdēt, un grūti mums iet ar vielas apguvi, tā kā dārziņā esam gājuši 2 gadus, bet ne regulāri, jo slimoja ar bronhiālo astmu, tagad pēc 2 mēnešu mācīšanas man grib iegalvot pē

    Atbilde (15.12.2010) : Varu vien apliecināt, ka pēc vienas sarunas ar bērnu garīgo atpalicību noteikt nevar, tam ir nepieciešami speciāli testi un rūpīga diagnostika. Protams, pedagogs nedrīkst aizskart bērnu vai viņa vecāk

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  • Lasīt vairāk

    Dēls dodas uz ārzemēm. Kā pārdzīvot?

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Labrīt! Varbūt Jūs varētu man dot padomu, kā tikt pāri satraukumam un pārdzīvojumiem, kad dēls brauc uz ārzemēm? Pārdzīvoju ļoti smagi un neko nespēju tur darīt. Pat psihiatra palīdzība praktiski nelī

    Atbilde (21.12.2010) : Labdien! Lai palīdzētu Jūsu situācijā, būs grūti to izdarīt, uzrakstot kādu vienu ieteikumu. Turklāt, kā redzu, Jūs jau esat meklējusi speciālista palīdzību un lietojat zāles. Bailes parasti aktuali

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  • Lasīt vairāk

    Kā nekļūt par ļauno pamāti 2

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Labdien. Atkal rakstu par šo pasu tēmu. Jūs jautājat, kāds ir iemesls tam, ka visi dzīvo kopā, bet māte redz bērnu reti. Mazs skaidrojums. Es dzīvoju Vācijā. Draugs ir tīrasinīgs vācietis. Nav tā, ka

    Atbilde (21.12.2010) : .

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  1. 1
  2. 2
  3. 3
  4. 4
  5. »

 

LAPAS KARTE