Jautā speciālistam

Speciālistu arhīvs

Vēlos saņemt
jaunumu vēstuli

Uzdod savu jautājumu

  • 3 paaudzes vienā mājā

    Jautājums:Labdien. Ļoti vēlējos jums lūgt padomu, vai vismaz viedokli par manu situāciju. Varu teikt, ka beidzot tas ir noticis, ka esam visas paaudzes izlamājušās, lai cik dīvaini tas neskanētu, bet man beidzot ir labi. Situācija šāda. Esmu ar savu nu jau vīru kopā ilgi, 10 gadus, gāja visādi, bet mēs pārvarējām grūtības, šad tad kopā, šad tad atsevišķi, bet nu patiesi var teikt, ka esam laimīgi. Arī mūsu ģimenes ir tādas, par kurām znots vai vedekla varētu sapņot. Bet nekad jau nevar būt tā, ka viss ir gludi, dažiem krājas emocijas, citi nesaka, citi atkal ļoti saasināti uztver visu. Īsāk sakot, man piedzima bērniņš laiku atpakaļ, bija ļoti grūti tieši no emocionālās puses, bet ne bērna dēļ, tādēļ, ka visi, kas vien varēja mani aplidoja un ka es to negribētu, es nevarēju pateikt stop, jo baidījos aizvainot, bet pie sevis niknojos un dusmojos ar to, ka mani tracina visi cilvēki. Vakar bija situācija, kad maziņais raudāja, stipri, niknojās pret zeķu vilkšanu, nu labi, negrib, lai nevelk, bet viņš tā saraudājās, ka tas ieilga, uz sitienu nomierināt bija grūti, pēkšņi istabā ieskriet vīra vecā māte, jautā, ko mēs raudinām bērnu, vīrs saka, ka neviens neraudina, bet viņa sava gara tik turpina, rezultātā, viņš arī pateica, izej ārā, aiztaisi durvis. Un tajā mirkli es ieraudzīju sava vīra dusmas, un es kā pārņemta tādēļ izskrēju ārā ar mazo un ļoti riebīgi atteicu, lai nebāžas, kad nevajag. Es tagad zinu, ka varēja arī mierīgi un citādāk pateikt, bet kas bijis, bijis. Mēs šodien mēģinājām ļoti mierīgi runāt, izskaidrot, ka mūs viss apmierina, tikai viena lieta, ka vēlamies mirklī, kad mēs ar mazo mēģinām kaut ko risināt, mierināt, lai nejaucas. Un to diemžēl vecvecāki nesaprata, nekā nenonācām līdz kopsaucējam. Uz mums viņi noteica, ka esam pārgudri, par daudz skolojušies utt. Neatstāstīšu visu, bet vīra māte man pa telefonu pārmeta man visus manus grēkus, kuri, protams, ir man un katram, bet mani sāpināja tas, ka viņa minēja, ka viņa dod tādu lielu naudu, un mēs tādi nepateicīgi. Es vīram teicu jau sen, jādzīvo atsevišķi un diemžēl vai par laimi viņš tikai tagad man pats teica, ka tā jaukties nedrīkst. Mēs palūdzām tikai vienu lietu, ko gribam paši, visur citus viņi lai piedalās, bet nekā. Tālab es bušu godīga pret sevi un jums, es nevēlos neko risināt, jo mani nesatrauc, ko par mani doma vira māte, vīrs ir manā pusē, es atbalstu vīru, vienīgais, kas mani satrauc, ir vecu cilvēku veselība, baidos, lai nekas nenotiek, jo viņi nav pelnījuši tādu izturēšanos, kā es vakar izcēlos, taču man sakrājās. Es daudz ko nepastāstīju, bet tomēr gribētu lūgt jūsu viedokli. Mans ir tāds, ka ir jāvācas projām, jo dzīvot viņu dzīvi, izdzīvot visu, kam viņi gājuši dzīvē cauri, es nevēlos un arī nevajag. Gribas dzīvot savu dzīvi, jo es vienmēr uzklausīšu padomus, bet negribas, lai ar tiem bāžas visu laiku! Lūk šāda ir mana situācija. Es gan atvainojos, jēga nulle, ko darīt?

    Atbilde (03.02.2011): Aelita Vagale, psihoterapeite

    Labdien! Vēstules beigās Jūs pati esat atbildējusi uz savu jautājumu – gribat dzīvot savu dzīvi. Dzīvot vienā mājā un saglabāt veselīgas robežas – katrai ģimenei un sev – mēdz būt grūti, jo gan paaudzēm, gan katram cilvēkam izpratne par robežām ir atšķirīga. Tas, ka ilgi sevī bijāt krājusi neapmierinātību un beidzot šī situācija lika to izteikt, norāda, ka grūtības varētu būt arī turpmāk, jo šāds nesaskaņu risināšanas/ noslāpēšanas veids varētu radīt grūtības Jums pašai noskaidrot nesaskaņas, pirms vēl tās ir sakrājušās. Līdzīgas situācijas, kad mājās ir mazulis, un visi satraucas, grib palīdzēt, grib „kā labāk” nav nemaz tāds retums. Jo nodomi tiešām ir tie labākie, tikai izpratne par to, kas ir labi un kā – katram sava. Protams, dzīvošanai kopā ir arī savi labumi un ērtības, arī vēlāk tādas noteikti būtu. Tomēr laikam prātīgāk būtu aprunāties ar vīru un izlemt, vai šīs ērtības atsver emocionālo diskomfortu, kas neizbēgami var rasties. Pat ja jūs esat nolēmuši savu attieksmi mainīt, jālemj mainīties arī citiem šis mājas iedzīvotājiem, īpaši – pēc notikušā, kas ir signāls, ka līdzsvara īsti nav. Jauki, ka spējāt atvainoties par savu rīcību. Jācer, ka tas sniedza atvieglojumu. Tomēr īstā problēma laikam būs tā, ka nejūtaties brīvi un neesat pārliecināta, ka notikušais vēlreiz neatkārtosies. Ja mierīgā atmosfērā, jau bez dusmām, un kopā ar vīru spējat ar vecākiem izrunāties un pēc tam pieņemt lēmumu, ko darīt, ieguvumi būs vairāki, arī nākotnei. Jo, pat ja aiziesiet dzīvot atsevišķi, ar tuviniekiem satiksieties joprojām, tādēļ mierīga sirds par pārdomātu un pārliecinātu lēmumu palīdzēs. Ar cieņu – Aelita Vagale.

  • Lasīt vairāk

    Bailes no cepures

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Labvakar! Mūsu ģimenē ir radusies problēmiņa. Mēs visa ģimenīte gribam iziet visi kopā ārā pastaigāties, bet lieta tāda, ka vīrs, meitiņas tētis nevar vilkt cepuri, jo meitiņa (1,8 gadi) ļoti protest

    Atbilde (10.12.2010) : Izklausās, ka mazā tiešām baidās. Šajā vecumā bērnu ieradumiem un priekšstatiem, kas rada drošība sajūtu, ir ļoti liela nozīme. Iespējams, ka mazā pirmo reizi apzinātā vecumā redz tēti ar cepuri (jo p

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  • Lasīt vairāk

    Draugs un viņa meita

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Grūta situācija, bet ko darīt tai sievietei, kurai būs jāaizstāj mamma? Man ir draugs, kas jau ir paziņojis sava bērna mātei, ka viņai būtu jāiet prom. Šī sieviete par bērnu nemaz negādā, redzas ar ma

    Atbilde (06.12.2010) : Labdien! Lai pavisam precīzi varētu atbildēt man tomēr gribētos pajautāt, kā tas var būt, ka visi dzīvo kopā, bet mamma meitiņu redz tikai pāris reizes nedēļā? Kāds tam ir iemesls? Jūsu rakstītajā j

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  • Lasīt vairāk

    Kā tikt galā ar nevaldāmu dāmu?

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Labdien! Esmu divgadīgas meitiņas mamma. Mana meitiņa pēc savas uzvedības, runas attīstības veida, prāta attīstības veidam ir pāraugusi sevi. Arī skatoties uz manu meitu nekad neviens viņai nedot divu

    Atbilde (15.12.2010) : Šāda uzvedība raksturīga bērniem 2-3 gadu vecumā, kad teju ikviens mazulis ir sapratis, ka var arī neklausīt. Tad nu vecākiem ir īsti prāta vingrinājumi, kā tomēr panākt vēlamo uzvedību. Varbūt Jums

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  • Lasīt vairāk

    Sešgadniekam problēmas skolā

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Puikam skolā ir grūti nosēdēt, un grūti mums iet ar vielas apguvi, tā kā dārziņā esam gājuši 2 gadus, bet ne regulāri, jo slimoja ar bronhiālo astmu, tagad pēc 2 mēnešu mācīšanas man grib iegalvot pē

    Atbilde (15.12.2010) : Varu vien apliecināt, ka pēc vienas sarunas ar bērnu garīgo atpalicību noteikt nevar, tam ir nepieciešami speciāli testi un rūpīga diagnostika. Protams, pedagogs nedrīkst aizskart bērnu vai viņa vecāk

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  • Lasīt vairāk

    Dēls dodas uz ārzemēm. Kā pārdzīvot?

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Labrīt! Varbūt Jūs varētu man dot padomu, kā tikt pāri satraukumam un pārdzīvojumiem, kad dēls brauc uz ārzemēm? Pārdzīvoju ļoti smagi un neko nespēju tur darīt. Pat psihiatra palīdzība praktiski nelī

    Atbilde (21.12.2010) : Labdien! Lai palīdzētu Jūsu situācijā, būs grūti to izdarīt, uzrakstot kādu vienu ieteikumu. Turklāt, kā redzu, Jūs jau esat meklējusi speciālista palīdzību un lietojat zāles. Bailes parasti aktuali

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  • Lasīt vairāk

    Kā nekļūt par ļauno pamāti 2

    Autors: Aelita Vagale, psihoterapeite

    Jautājums: Labdien. Atkal rakstu par šo pasu tēmu. Jūs jautājat, kāds ir iemesls tam, ka visi dzīvo kopā, bet māte redz bērnu reti. Mazs skaidrojums. Es dzīvoju Vācijā. Draugs ir tīrasinīgs vācietis. Nav tā, ka

    Atbilde (21.12.2010) : .

    Šobrīd uzdot jautājumu šim speciālistam nevar.

  1. 1
  2. 2
  3. 3
  4. 4
  5. »

 

LAPAS KARTE