Jautā speciālistam

Speciālistu arhīvs

Vēlos saņemt
jaunumu vēstuli

Jautājumi un atbildes

parādīt neatbildētos jautājumus

Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

Specialitāte:

Kontaktinformācija:: E-pasts: advises.tunne@gmail.com, mob.tel:29414818

 

Ja tev ir jautājumi un neskaidrības attiecībās ar bērniem un pusaudžiem, jautā par to Dr. psych. Inetai Tunnei.

* uzdod jautājumu šim ekspertam

  • Intīmas attiecības draugiem.lv (7)

    Jautājums:Kādu dienu uzkārās dators, un es nejauši piekļuvu manas sievas profilam draugos.lv un atklāju, ka viņa veselu gadu sarakstās ar slepenu pielūdzēju par intīmām tēmām un mani pārņēma liela greizsirdība un es kļuvu agresīvs, uz maniem jautājumiem, kāpēc viņa tā darīja viņa atbild: tāpat. Nesaprotu savas sievas rīcību vēlētos izlīgt, bet mani periodiski pārņem agresijas lēkmes. nespēju līdz galam piedot. ko jūs ieteiktu man darīt?

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Jebkurai mūsu rīcībai ir cēloņi un sekas, nekas nenotiek nejauši. Es ļoti labi varu saprast Jūsu emocijas un dot padomu - būt mierīgam, būtu muļķīgi un tomēr... Nedomāju, ka piekļūšana sievas draugu p

    Lasīt vairāk

  • Miegs

    Jautājums:Bērnam 1,4g. Ar miegu bijušas mūžīgās problēmas jau no laika gala. Aizmieg tik midzinot, lai kāds nogurums būtu, pati neaizmigs (ņemoties pa gultu, spēlējoties utt.). Kad bija kārtējās problēmas, izmainījām režīmu un sākām celt pēc pulksteņa, neļāvu ilgāk gulēt utt. Un +/- gulēja vienos laikos. Nu jau mēnesi esam pārgājuši uz 1 miegu, bet nu sākās atkal... Aizmieg uz nakti 24-pus1 un ne jau tāpēc, ka pati gribētu - vnk miegs nevienā acī, naturāli midzinām. Tā jau bērns vakarā omulīgs, spēlējās. Ikdienu neesam mainījuši, ārā ejam staigāt (ar savām kājiņām), ēd, dara visu kā parasti. Sapratu, ka laikam pa ilgu ļauju no rītiem gulēt (līdz pus10-10),jo negribēja vairs uz 13 iet pusdienlaiku gulēt. Sāka tusēt augšā līdz 16 dienā. Tad nu vakar cēlu pus9 augšā, pusdienlaiku gulēja 12-pus3. Nu taču normāls laiks?? Un atkal-vakarā miegs nevienā acī līdz pat 24, kad kaut kā ar n-to mēģinājumu iemidzinājām. Paiet 40min (standartā ir augšā, citreiz tik jāpaķer un guļ tālāk, citreiz sēdus un kur sāk rāpot, citreiz tik knupis jāiedod utt.), raud un raud, nēsāju pa māju līdz aizmiga, jo gultā nevarēju nekā iemidzināt. Savā gultiņā neesmu likusi 3ned. Bet ar to nekas nemainās, kur guļ, tādā ziņā, ka naktīs tāpat 2-5x ceļas. Lai gan ar krūti jau 4mēn nebaroju.

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Pēc Jūsu stāstītā izklausās, ka ļoti gribat bērniņu iekļaut Jūsu izstrādātā dienas režīmā. Tas, protams, atvieglotu Jūsu ikdienu, tomēr katrs bērns ir tāds kā viņš ir, un ielikt Jūsu iedomātā „rāmītī”

    Lasīt vairāk

  • Kā iemacīties pieņemt vīrieša bijušo sievieti un viņa bērnu māti? (3)

    Jautājums:Jau gadu esmu pazīstama ar savu vīrieti, tagad esam sākuši domāt par kopdzīvi un kopīgas ģimenes veidošanu un arī kopīgu bērniņu, taču pēdēja laikā man aizvien vairāk rodas sevī šaubas - vai es rīkojos pareizi, ka varbūt vajag atstāt visu kā ir un neveidot kopīgu ģimeni. Un šīs šaubas manī ir ieviesusi mana vīrieša iepriekšējā sieviete un viņa bērnu māte. Gan man, gan viņam ir bērni no iepriekšējām attiecībām, taču kad iepazināmies, abi bijām brīvi (neesam izjaukuši otra ģimeni). Mans bērns dzīvo kopā ar mani un ar savu tēvu satiekas salīdzinoši reti, savukārt viņa bērni katras brīvdienas pavada pie viņa. Nav nemaz tik viegli iemācīties sadzīvot ar šiem bērniem, taču mani uztrauc nevis tas kā iemācīties aizvien labāk sadzīvot ar sava vīrieša bērniem no iepriekšējām attiecībām, bet... gan kā iemācīties sadzīvot ar sava vīrieša bērna māti. Lieta tāda, ka šī sieviete ir ļoti sadraudzējusies gan ar viņa vecākiem, gan citiem viņa radiem un līdz ar to viņa piedalās visās jubilejās, pasākumos un pat ikdienā ik pa laikam gan ar viņiem visiem sazvanās, gan brauc ciemos. Ar vienu no radiniecēm viņai pat ir kopīga darba vieta.... Man ar viņu ir neitrāli pieklājīgas attiecības, taču es nespēju pieņemt to, ka viņa ir visur. Es šajā ģimenē esmu jaunpienācēja un jūtos atstumta.... man ar viņa ģimeni nav kopīgu atmiņu, nav kopīgu prieku vai bēdu. Savukārt viņa izturas tā it kā joprojām būtu kopā ar savu bērnu tēvu. Es jūtu, ka aizvien vairāk cenšos izvairīties no kopīgajām jubilejām, jo nevēlos kārtējo reizi viņu satikt, tādejādi sevi pati sāpinot, bet pats galvenais man ir bail, ka sāku šaubīties vai ir vērts veidot kopīgu ģimeni ar vīrieti, kuru ļoti mīlu, ja bagāžā nāk līdzi arī viņa bērnu māte.

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Jauki, ka esat uzdrīkstējusies veidot ģimeni un jaunas attiecības. Tomēr uzklausot to, ko Jūs stāstāt, prātā ienāk tikai viena doma - Jūsu attiecības ar vīrieti, kuru mīlat, nav pietiekoši ciešas. Vai

    Lasīt vairāk

  • Bērnu nežēlīgums

    Jautājums:Pēc vienas bērnudārza ballītes, kur piedalījos arī es, sanāca nepatīkams incidents. Mana dēliņa grupiņā iet bērniņi vairāku vecumu, tas ir 5,6,7 gadiņi. (Manam dēliņam ir 5 gadi.) Pēc ballītes visi bērniņi ģērbtuvē pārģērbās un, tā kā es biju atnākusi, es savu dēliņu vēlējos paņemt uz mājām un atstāju ģērbties, bet pati aizgāju uz blakus grupiņu paņemt mazāko meitiņu arī uz mājām. Atgriežoties redzu savu puisīti asarās, lūdzu lai pastāsta, kas ir noticis. Uz ko viņš man atbildēja ka grupas biedrs kuram ir 7.gadi apsaukāja viņu par stulbu un duraku, un ka viņš nositīs viņa mammu un sadedzinās. Dzirdot šādus vārdus es apstulbu un man sāka birt asaras ka novaldīt man bija pagrūti. Es nomierināju savu puisīti un pajautāju ko viņš viņam izdarīja ka viņš tā viņu apsaukāja, uz ko viņš man atbildēja ka viņš visu laiku viņu apsaukā. Kad biju mazliet nomierinājusies pati pasaucu audzinātāju un lūdzu dēlam lai viņš izstāsta kā viss notika. Audzinātāja pasauca šo gudrinieku un mēs mēģinājām abas noskaidrot, kāpēc viņš apsaukājas, un no kurienes viņam ir tāds nežēlīgums pret mammām uz ko mēs nedzirdējām ne vienu atbildi. Protams, bērns atvainojās bet man no tā nekļuva vieglāk. Mans dēliņš ļoti pārdzīvoja un jautāja man visu vakaru vai ar mani nekas nenotiks un arī nakts bija murgaina viņš visu nakti kaut ko runāja, neskatoties uz to ka es biju uz vakaru iedevusi baldriānus. Otrā rīta bērnu dārza bija otra audzinātāja kurai es izstāstīju visu šo incidentu un palūdzu, lai viņa pavēro viņus abus. Es visu laiku domāju kāpēc bērns varēja šādi rīkoties, gribētos uzzināt jūsu domas vai es pareizi rīkojos un vai man nav jārunā ar tā bērna vecākiem par šādu rīcību, bet varbūt jāgriežas kādās citās instancēs un jāpārbauda kāpēc bērns tik ļoti neieredz mammas, varbūt viņam pašam kāds dara pāri. Būšu pateicīga ja dosiet padomu kā rīkoties tālāk. Ar cieņu Anda.

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Sveika, Anda! No Jūsu stāstītā varu saprast, ka šim bērnam droši vien ģimenes attiecības un viņa pieredze atšķiras no Jūsu ģimenes. Pasaule diemžēl nav tikai balta, tā ir krāsaina un arī cilvēki ļoti

    Lasīt vairāk

  • Nevaram atsākt staigāt...

    Jautājums:Labdien! Mana meita 1. janvārī lauza labo kājiņu, 3. februārī ģipsi noņēma, un ārsts lika mācīties staigāt. Nevaram pierunāt viņu trenēt to kājiņu, ļoti sargā viņu! Tā droši ir arī psiholoģiska rakstura trauma. Kā mums rīkoties, cik ilgi vēl tā jāmokās? Meitai ir 3 gadi un 8 mēneši.

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Šādā situācijā Jums ļoti svarīgi, lai nevis Jūs pārāk bieži piedāvājat viņai mēģināt, bet viņa pati uzdrīkstas un grib to darīt. Tāpēc varat pastāstīt, ka tagad ārsts ir atļāvis, un kājiņa grib staigā

    Lasīt vairāk

  • Pārāk augstas atzīmes skolā...

    Jautājums:Lieta tāda šodien bērns (7.klase), atnākot mājā no skolas, izteica tādu lietu - skolotāja esot teikusi, ka bijusi kaut kāda tur skolotāju sanāksme vai kaut kas tamlīdzīgs un tur esot citi skolotāji teikuši, ka sociālo zinību skolotāja un mājturības skolotāja liekot viņu klasei pārāk augstas atzīmes, jo viņu klasē nevarot būt tik labas atzīmes, klase nav no labākajām, bet tomēr... domāju tas nav iemesls ,lai liktu zemākas atzīmes, ja skolēns ir nopelnījis labu atzīmi. Mājturības skolotāja meitenēm tā arī pateikusi - tagad jums bērni, šujot izvēles darbu, atzīme būs mazāka. Kā ieteiktu reaģēt, jo domāju tas nav normāli...

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Manuprāt, šis tiešām ir svarīgs jautājums, jo jauniešu mācīšanās motivācija ir tieši proporcionāla tam, kā tiek novērtēti viņu sasniegumi. Ja vērtējums ir neadekvāts, un jaunieši jūt, ka neko nevar ma

    Lasīt vairāk

  1. « 
  2. 1
  3. 2
  4. 3
  5. 4
  6. 5
  7. 6
  8. 7
  9. 8
  10. 9
  11. 10
  12. 11
  13. »

 

LAPAS KARTE