Jautā speciālistam

Speciālistu arhīvs

Vēlos saņemt
jaunumu vēstuli

Jautājumi un atbildes

parādīt neatbildētos jautājumus

Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

Specialitāte:

Kontaktinformācija:: E-pasts: advises.tunne@gmail.com, mob.tel:29414818

 

Ja tev ir jautājumi un neskaidrības attiecībās ar bērniem un pusaudžiem, jautā par to Dr. psych. Inetai Tunnei.

* uzdod jautājumu šim ekspertam

  • Vairākas paaudzes vienā mājā

    Jautājums:Labdien. Situācija tāda, ka nu jau manam bērniņam ir gadiņš un 2 mēneši, esmu ļoti laimīga māmiņa, man ir kolosāls virs, BET! es tiešam nevaru vairāk tā dzīvot. Tātad: dzīvojam privātmājā, kopā ar vīra vecvecākiem, jo tā ir viņu māja. Mums paredzētais 2. stāvs tiek remontēts, tāpēc pagaidām mēs bieži uzturamies lejā, kopējā tualete un virtuve, principā tas nav nekas, man tas netraucē, bet traucē citas lietas. Tā rīvēšanās kopa ar citiem cilvēkiem. Viņi ir labi, mīļi cilvēki, veci un dažkārt pārāk satraukti par visas pasaules notikumiem. Un es to nespēju vairs izturēt. Mani tracina katru rītu jautājumi, ko ēda mans mazais, kā ēda, ka gulēja, visas dienas garumā man ir sajūta, ka man kaut kāda ēna velkas pakaļ, jo vīra vecā mamma grib būt līdzās, viņa netraucē, neko sliktu nedara, bet mani kaitina jau tas, ka viņa ir. Vīra vecāki arī bieži brauc apciemot savus vecākus, tāpēc ar tiem mēs tiekamies arī bieži. Es atzīstu, ka palīdzība dažkārt man ir nepieciešama un es godīgi arī lūdzu pēc tās un man palīdz, bet ir reizes, kad viņu visu ir par daudz, ka gribas nošauties vai apšaut viņus visus, zinu, ka tā nevar runāt, bet es ceļos katru ritu ar briesmīgām sajūtām, ka man atkal jāiet lejā un jārunā, kā es eju koridorā mazo ģērbt ārā staigāšanai, tā vecā mamma klāt, kā es taisu ēst, tā viņa klāt, pie tam viņa nav no tām riebīgām sievietēm, kas traucē sava mazdēla sievai dzīvot. Viņa ir patiešām superīgs cilvēks, viņi visi tādi ir, bet man ir par daudz. Ko lai es iesāku, ar vīru esam runājuši, un viņš jūt līdzi, saprot, bet mēs nespējam dzīvot citur, attiecīgi man jāsamierinās, es nevaru. Tāpēc man nepieciešams padoms, kā man apslapēt šīs sajūtas, kā nepievērst tam uzmanību, kā lai es sevi neskrūvēju? Jo es tā īsti nezinu, vai mani sapratīs, ja es runāšu skaļi par to, ka man grūti dzīvot barā, grūti katru dienu runāt ar visiem, dalīties ar domām. Man pārsvarā gribas vientulību. Atceros, kad man tiešam nepatika kaut kas, vīra vecmamma tā īsti nesaprata, jo viņi visu mūžu ir dzīvojuši pa 10 un vairāk cilvēku kopā. Bet es saviem vecākiem biju viena, un tas miers man tā pietrūkst. Man pat pietrūkst, ka es varētu sailgoties pēc vīra radiem, bet es to nevaru, jo viņi ir visur un bieži!!! Teikšu godīgi, es jūku prātā!

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Sveika, pēc Jūsu stāstītā man padomā ir tikai viens risinājums. Ņemot vērā to, ka Jums ir vajadzīga lielāka vienatnes norma, nekā pārējiem ģimenes cilvēkiem un tas ir saistīts gan ar Jūsu bērnības pie

    Lasīt vairāk

  • Bērnu seksualitāte

    Jautājums:Labdien! Sakiet lūdzu kā man kā mammai reaģēt – grupā viens puika visiem rāda savu krāniņu, ir reizes, kad puišiem citiem arī aiztiek (arī manam) citi saka – samierinies tāds vecums, viss interesē... Nu nezinu, 4 gadi sīcim...

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Domāju, ka samierināšanās nav pareizā pieeja. Bērnu konfliktsituācijas un problēmas var atrisināt tikai ar pieaugušo palīdzību. Tāpēc būtu svarīgi parunāt ar grupas audzinātāju-skolotāju un izstāstīt

    Lasīt vairāk

  • Vai jau pusaudži?

    Jautājums:Vai jau šajā vecumā zināmā mērā sākas pāreja no bērna uz pusaudzi? Varbūt varat padalīties pieredzē, kā uzņemt un kopīgi pārdzīvot 10 gadīga bērna emocionālos uzplūdus, sākot ar spītēšanos, dusmām un beidzot ar asarām?

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Liekas, ka šis vecums vēl nav īstais tik saasinātām pusaudžu izpausmēm, tomēr katrs bērns un katrs gadījums ir atšķirīgs. Ļoti grūti komentēt neredzot bērnu, bet tas ko Jūs sakāt izklausās pēc neprasm

    Lasīt vairāk

  • Ko darīt, ja bērns kaujas?

    Jautājums:Manam puisītim ir gandrīz gads un 9 mēneši un pēdējo 2 nedēļu laikā mazais ir ļoti mainījies raksturā - sācis histēriski kliegt, ja nepanāk savu, sit, grūstās, sit pieri pret sienu utt. Ko darīt, ja mazais kaujas? Vai ir pareizi nereaģēt vispār, vai labāk tomēr sist pa rokām un norāt? It kā pagaidām cenšamies ignorēt, neņemt vērā, bet ja nu tas tomēr nav pareizi? Tāpat vakaros pretojas iet gulēt - ilgi raud, dusmojas, ka jāiet gulēt, kaut arī ir noguris.

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Maziem bērniem labi palīdz „ciešais satvēriens”, Jūs bērniņu tādos brīžos cieši piespiežat pie sevis un neilgi paturat, kamēr viņam pāriet vēlēšanās sist. Katrā ziņā šajā vecumā bērns iemācījies kaut

    Lasīt vairāk

  • Attiecības no attāluma

    Jautājums:Sveiki. Man ir jautājums, vai ir iespējams saglabāt ilgstošas attiecības no attāluma, ja otra pusīte dzīvo Skotijā? Un vai tas netraucēs seksuālajai dzīvei, kad satiksimies atkal? Es visu laiku esmu stresains un depresīvs tāpēc ka nevaru būt laimīgs ar viņu, jo neesmu saticis viņu kopš augusta vidus ;( Un dēļ tā ka man ir ar nerviem problēmas es ar viņu biežāk strīdos :(, bet es atzīstu savas kļūdas, jo es vienmēr esmu vainīgs.

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Sveiki, jauki, ka par attiecībām domājat un Jums tās ir svarīgas. Esat droši vien dzirdējis teicienu, ka mīlestībai nav robežu... Ja tās ir īstas jūtas no abu partneru puses, domāju, tās ir arī ļoti s

    Lasīt vairāk

  • Vai tas varētu būt šizofrenijas sindroms?

    Jautājums:Labdien! Man turpat būs jau 52 gadi, taču jūtos ļoti nomākta, mani uzbudina un kaitina visi iespējamie sīkumi, varu sākt raudāt pēkšņi ne no kā! Pat pašreiz. Gadus 5 atpakaļ mani nodeva vīrs (aizgāja pie citas) taču atgriezās atpakaļ un tagad man vairs nav miera, katrs nepareizs viņa solis mani noved līdz ārprātam, lai ko viņš nedarītu, viss mani kaitina, bet izdzīt cilvēku kā suni uz ielas arī es nespēju. Varbūt tā bija mana kļūda, ka pieņēmu viņu atpakaļ pēc aiziešanas. Brīžiem ir tāda sajuta, ka lēnām jūku prātā, ko jūs man ieteiktu darīt? Runāt ar vīru ir bezjēdzīgi, viņš vienmēr atbild, ka tas ir manas slimas iedomas. Loti ceru, ka sniegsiet man kādu padomu kā rīkoties tālāk. Ar cieņu – Liene

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Sveika, Liene, liela uzdrīkstēšanās no Jūsu puses ir skaļi par to runāt, un tas ir pirmais solis uz problēmas risinājumu. Lai Jūs sakārtotu savas attiecības ir jātiek skaidrībā pašai ar sevi, neatkarī

    Lasīt vairāk

  1. « 
  2. 1
  3. 2
  4. 3
  5. 4
  6. 5
  7. 6
  8. 7
  9. 8
  10. 9
  11. 10
  12. 11
  13. »

 

LAPAS KARTE