Jautā speciālistam

Speciālistu arhīvs

Vēlos saņemt
jaunumu vēstuli

Jautājumi un atbildes

parādīt neatbildētos jautājumus

Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

Specialitāte:

Kontaktinformācija:: E-pasts: advises.tunne@gmail.com, mob.tel:29414818

 

Ja tev ir jautājumi un neskaidrības attiecībās ar bērniem un pusaudžiem, jautā par to Dr. psych. Inetai Tunnei.

* uzdod jautājumu šim ekspertam

  • Spiedzieni naktī

    Jautājums:Sveiki! Man bērnam ir bišķi pāri 2 gadiņiem. Apmēram pēdējā pusgada laikā naktīs ir sācis kliegt. Kliedziens izpaužas kā ļoti skaļš, satraukts spiedziens (kā parasti meitenes spiedz) - liekas, ka kāds ir nobaidījis. Mēs ar vīru pilnīgi palecamies no negaidīta skaļuma un ļoti satraucamies! Par ko tas varētu liecināt? Līdz šim bija apmēram reizi mēnesī tā, bet nu jau laikam reizi nedēļā... Pēdējo reizi es varbūt varētu norakstīt uz to, ka ir pārdzīvojums, jo bija otrā diena bērnudārzā. Bet parasti? Gadās, ka vakaros patīk aktīvi skriet, lekt - iztrakoties... varbūt tas pie vainas?

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Labdien, tas, ka bērns pārnes dienas piedzīvojumus un pārdzīvojumus uz nakts miegu, nav nekas neparasts. Līdzīgi taču notiek arī ar pieaugušajiem, ja diena bijusi saspringta vai stresa pilna. Tas ko J

    Lasīt vairāk

  • Agrīnā masturbācija

    Jautājums:Man meitiņai ir gads un seši mēneši. Dakteris neirologs noteica diagnozi, agrīnā masturbācija. Ko man tālāk iesākt un kā var tas ietekmēt tālāk mana bērna attīstībā?

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Šis jautājums ir neirologa kompetencē, droši vien Jums ārsts Jums vislabāk var izskaidrot, kā pareizi rīkoties.

    Lasīt vairāk

  • Bērns ārzemēs

    Jautājums:Labdien! Ekonomisku apsvērumu dēļ kopā ar dēlu (4,5 gadi) aizbraucām uz ārzemēm strādāt un dzīvot. Šobrīd plānotais palikšanas laiks ir vismaz 2 gadi. Pirms aizbraukšanas bērnam stāstīju, kur brauksim, ko darīsim, kā dzīvosim. Rīgā palika radu bērni, draugi no dārziņa - bieži piemin, reizēm pat raud, ka netiek pie draugiem. Pagaidām dzīvojam pie draugiem, kuriem ir 2-gadīgs bērniņš. Ir reizes, kad bērni nevar mantas sadalīt. Esam šeit nepilnus 2 mēnešus, un bērns sāk uzdot jautājumus - KĀPĒC mums te jādzīvo? Pēkšņi apjuku un nezinu, kā pareizāk viņam to izskaidrot.

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Labdien, ļoti saprotams ir Jūsu pārdzīvojums, iespējams, ka līdzīgas izjūtas ir arī Jūsos... Bērns šajā vecumā Jūtas droši tad, ja mamma ir stabila, pārliecināta un viņai var pilnībā uzticēties. Jums

    Lasīt vairāk

  • Esmu stavoklī. Ko darīt?

    Jautājums:Sveiki, es gribēju pavaicāt, ko man iesākt ar bērniņu un manu dzīvi. Man ir 18 gadi un esmu 2 nedēļas stāvoklī :( Ko man iesākt? Es vēlos taisīt abortu, bet mana bērniņa tēvs nevēlas, lai tiktu veikts aborts :( Viņš ir gatavs dzīvot kopā un darīt visu, lai mēs būtu laimīgi. Bet es nevēlos. Mana grūtniecība bija kaut kas neplānots, es negaidīju tādas sekas. Ko lai es daru?

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Labdien, saprotu Jūsu satraukumu, nedrošību, varbūt pat pārsteigumu, tomēr lēmumu Jūsu vietā nevar pieņemt neviens, izņemot Jūs kopā ar bērniņa tēti. Vienīgais, ko es rosinu pārdomāt – kas ir tas, ko

    Lasīt vairāk

  • Tēva un dēla attiecības pēc šķiršanās

    Jautājums:Patiesībā, pat nezinu ar ko sākt, un ko lūgt. Mana skaistā dzīve šobrīd skaisti sabrukusi, bija ģimene, piedzimis bērniņš, kuram 1 gads un 7 mēneši, esmu atgriezusies darbā, protams, dzīvoklis, kredīts, saistības, aukle, bet tad vienā dienā uzzinu, ka vīram es esmu apnikusi, nepatīku, mani nemīl, jūtas zudušas, izņemot žēlumu un to, ka esmu nenormāli labs cilvēks, un skumji uz mani skatīties, kā es pārdzīvoju un mokos. Un tā jau dubulto dzīvi viņš dzīvo pusgadu, vienlaikus visu laiku solot nākotni, kopīgas lietas, dzīvi, abiem plānojot kādu ceļojumu, apsverot domu par citu mašīnu utt. Šobrīd ir tā, ka viņš jau mēnesi dzīvo atsevišķi, lai pats saprastu ko grib - ģimeni vai brīvību. Taču, kā izskatās, un kā es secinu no dažādas informācijas un publiski pieejamiem faktiem, ir jaunas tikšanās, iepazīšanas ar citām sievietēm. Pamatos es sapratu, ka viņš neizturēja ne ģimenes dzīvi, ne bērna ienākšanu ģimenē - ka tie ir pienākumi un atbildība. Un šobrīd man liekas, ka tas, ka viņš domāja, ka viņam būs ģimene, attiecības, bērns, dzīvoklis - tas bija tāds viņa iztēlots tēls, iedomu pasaule, bet patiesībā viņš ir pietiekami bohēmisks, sapņains, patīk brīvība, neatkarība, kā viņš pats teica - nāku un eju, kur un kad gribu, gribu aizkavējos, gribu uzpīpēju (kaut arī nav ne meitu mednieks, ne dzērājs). Bet te nejauši redzēju fotogrāfiju, kurā viņš uzņemts pagājušajā sestdienā, kad jau dzīvojam pašķirti, pilnīgi cita seja, skats - ne tas cilvēks, kāds viņš bija kopā ar mani šo 5 gadus - sejā atbrīvotība, brīvība, bauda, bohēma. Gribu piebilst neesam mēs jaunieši - abiem pāri 30 - viņam 34, man 36, inteliģenti, ar labiem darbiem, no labām ģimenēm (kaut saprotu, tas nu nav nekāds rādītājs). Jau pēdējā laikā, kad es nezināju par šo dubulto dzīvi, es jutu, ka viņš ļoti, ļoti atsvešinās no dēliņa. Negrib kontaktēties, spēlēties, vannot… Kā viņš paskaidroja, negrib emocionāli saistīties, lai nebūtu grūtāk izlemt, kur un kā grib dzīvot. Tagad es nesaprotu, cik tālu man veidot viņu dēliņa un tēva attiecības, ja vīrietis negrib - jā, viņš ir ar mieru aizvest un atvest no aukles (bet tā atvešana - aizvešana ir tikai tīri fiziski braukt ar mašīnu - nekāda kontakta nekā jau nav), varbūt iziet pastaigāties... Bet tas arī ir varbūt (jo ir jau bijušas atrunas, ka pagājušā nedēļas nogalē bijis ļoti aizņemts). Viņš negrib ne runāt ar dēliņu, ne ņemt rokās... Bet šinī vecumā puikam tas ir ļoti vajadzīgs, viņš jau skatās, kā uz kādu onkuli, kas viņu vadā... kā ar dēliņu, protams arī labāk, ja viņš ikdienā neredz šo tēvu, kas vakaros vienkārši guļ gultā, nerunā, bet cik tālu man iet pretī un viņam - sanāk - uzspiest kontaktu ar dēlu - kā jau teicu puika vēl ļoti mazs - 1,7 - es vēl baroju. Kas bija mūsu attiecību izjukšanas pamatā, es to analizēju un lēnu garu kaut kas izskaidrojas, bet... kā teicu -jautājums ir par tieši tēva un dēla attiecībām... teikt, man šovakar vajag brīvu - sēdi pie dēla, jeb nelikties ne zinis, ja viņš neliekas ne zinis...

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Es domāju, kā mīlestību pret dēlu Jūs nevarat uzspiest. Tas, ka viņš izvairās no Jūsu stāstītā drīzāk izskatās, ka nevis no dēla, bet gan lai nebūtu lieku reizi jātiekas ar Jums vai aukli, vai jārunā

    Lasīt vairāk

  • Kā sadziedēt?

    Jautājums:Ar draugu esam kopā 2 1/2 gadus. Kopš attiecību sākuma neizsargājāmies, jo bija pārliecība, ka tad kad bērniņš pieteiksies – tad arī būs īstais brīdis. Saskarsme – ideāla, plāni par kopīgu nākotni. Nedzīvojām kopā, jo nebija iespējas (mūsu abu darbu dēļ), tikāmies cik vien bieži varējām. Pa vidu apmēram 6 mēnešus dzīvojām dažādās valstīs. Sākās nopietni strīdi. Tik nopietni, ka nolēmu attiecības pārtraukt. Viņš ar to negribēja samierināties. Man uzmanību sāka izrādīt cits cilvēks. Sākām draudzēties, kad pāris mēnešus biju beigusi attiecības ar savu draugu. Nepārstāju viņu mīlēt ne mirkli, vienkārši prātīgāk likās nebūt kopā. Šis cits cilvēks iemīlēja mani. Kopš tā laika pagājis gads. Bijis grūti. Taču sapratu, ka lai nu kas (draugam nav labas attiecības ar manu ģimeni), vēlos atkal būt ar viņu. Šķita, ka varam dziedēt viens otru. Aizgāju no darba, sākām dzīvot kopā. Pirms 2 mēnešiem mums pieteicās bērniņš. Draugs ir bezgala laimīgs. Rūpējas par mani ļoti, vārdiņi gan puikam, gan meitenei izdomāti... Jautājums mans ir tāds - vai mans draugs (esam arī saderinājušies – tas notika vēl pirms paliku stāvoklī) spēs jebkad man piedot, ka esmu bijusi ar citu vīrieti? Esmu viņam visu izstāstījusi, jo citādi nemāku veidot attiecības - neatklāti, viņš zina visu, visu. Kā sadziedēt to brūcīti, ko esmu radījusi? Manas neizlēmības dēļ viņam bijis tik sāpīgi. Kā man rīkoties, lai viņš nebaidītos, ka varu viņu atstāt? Ka varu pārdomāt... Kā radīt sirsniņai mieru? Vai palīdzēs tikai... laiks?

    Atbilde : Ineta Tunne, pedagoģijas un psiholoģijas speciāliste

    Sveika, bet varbūt Jūsu draugs jau sen ir piedevis Jums? Kāpēc to nepajautāt viņam pašam? Vīrieši dažkārt spriež daudz racionālāk un nav tik emocionāli kā sievietes. Kas bijis, tas bijis, dzīvojam un

    Lasīt vairāk

  1. « 
  2. 1
  3. 2
  4. 3
  5. 4
  6. 5
  7. 6
  8. 7
  9. 8
  10. 9
  11. 10
  12. 11
  13. »

 

LAPAS KARTE