Jautā speciālistam

Speciālistu arhīvs

Vēlos saņemt
jaunumu vēstuli

Jautājumi un atbildes

parādīt neatbildētos jautājumus

Sandra Vinniņa

Specialitāte: Ārsts psihoterapeits, psihosomatologs, kas specializējas darbā ar bērniem un ģimenēm RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikā.

Kontaktinformācija:: RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnika, Kapseļu ielā 23, Rīga. E-pasts: info@psihosomatika.lv

 

Jautājiet speciālistam par pāra attiecībām un attiecību veidošanu ar pusaudžiem.

* uzdod jautājumu šim ekspertam

  • Attiecības ar 8 gadus veco meitu

    Jautājums:Labdien!
    Mums ar sievu ir 10 gadu starpība. Iespējams, tas ir iemesls sliktajām attiecībām. Ir visādi ikdienas strīdi. Taču sliktākais, ka sieva pret mani noskaņo 8 gadus veco meitu. Viņa galīgi vairs mani neklausa, runā pretī. Es saprotu, ka vajadzētu uzlabot attiecības ar sievu, bet bez viņas vēlēšanās to izdarīt nav iespējams. Galvenais, ko darīt, lai uzlabotu attiecības ar meitu? Valdis. 

    Atbilde 2016-02-04 10:25:36: Sandra Vinniņa

    Partneru vecuma atšķirība noteikti nav iemesls sliktajām attiecībām. Kā saprotu no Jūsu stāstītā, tad sieva nevēlas iesaistīties Jūsu saspringto attiecību patieso iemeslu izzināšanā. Ja tas neizdodas

    Lasīt vairāk

  • Pusaudzis un mācīšanās

    Jautājums:Man pusaudzis sagādā grūtības ar to, ka negrib mācīties, “velk gumiju”. Nesaka par nesekmīgām atzīmēm, ja nav ieliktas e-klasē, slēpj skolotāju piezīmes. Mācībās iet grūti, jo daudz laika aizņem sporta treniņi, kas ir svarīgāki par skolu. Ko darīt? Kā motivēt mācībām un atklātai sarunai?

    Atbilde 2016-01-21 14:49:01: Sandra Vinniņa

    Ja pusaudzis nestāsta vecākiem par nesekmīgām atzīmēm un piezīmēm, tad viņš no savas pieredzes jau zina, ka vecāki uz tām spēj reaģēt tikai ar kritiku vai pat sodu. Atklāta saruna izdosies tikai tādā

    Lasīt vairāk

  • Konkurence ģimenē?

    Jautājums:Mans bērns kautrējas no manis. Ğimenē virzītājspēks uz izglītību esmu es. Savā laikā arī vīram liku mainīt ne tik pozitīvos dzīves uzskatus uz pozitīviem mērķiem. Šodien, kad bērns ir paaudzies, veiksmīgi pabeidzis vidusskolu, nākošais solis ir augstskola. Un tā kādu dienu uzzinu no vīra, ka abi ar dēlu saposušies pieteikties studijām. Es nopriecājos un, protams, plānoju braukt līdzi, bet man saka nē, lai es palieku mājās. Iestājās klusums. Esmu ietiepīga pēc dabas un pateicu, es braukšu. Aizbraucām līdz koledžai, jutos laimīga, jo panācu vēlmi mācīties tālāk. Pie koledžas kāpnēm vīrs pagriezās ar skatu uz mani un teica, nenāc līdz, dēlam būs kauns, dēls apstiprināja, mammu, nenāc. Tad es sapratu, ka jāuzsāk sava personīgā dzīve tā, it kā nekad nebūtu bijusi māte. Tikai tas, diemžēl, nav iespējams, jo mātes jūtas ir visspēcīgākās. Tad nu man radās jautājums, vai šī ir konkurence. Kā jūs ieteiktu rīkoties šādā atgadījumā?

    Atbilde 2016-01-21 14:48:25: Sandra Vinniņa

    Šajā gadījumā noteikti nav runa par konkurenci, taču Jūs ar savu neatlaidīgo kontroli liedzat savam dēlam augt un attīstīties. Pareizi esat sapratusi, ka beidzot jāsāk sava personīgā dzīve. Arī dēlam

    Lasīt vairāk


 

LAPAS KARTE