Jautā speciālistam

Speciālistu arhīvs

Vēlos saņemt
jaunumu vēstuli

Neatbildētie jautājumi

Līga Bernāte, klīniskā psiholoģe, psihoterapeite

Specialitāte: LU maģistra grāda klīniskajā psiholoģijā. Apguvusi smilšu spēļu terapiju, traumu terapijas metodi EMDR. Konsultē bērnus un pieaugušos.

 

Uzdod speciālistei jautājumu par bērna uzvedību, bērna audzināšanu, disciplinēšanu.

* uzdod jautājumu šim ekspertam


Bērns čamda krūtis
Labdien! Manai meitiņai 2,2 gadi. Krūts barošanu atradināju  1 gada un 2 mēnešu vecumā apmēram, ļoti veiksmīgi bez raudāšanas un histērijām. Meitiņu iemidzināt var tikai guļot blakus un ļaujot čamdīt krūtis, izčamdās un pagriežas uz otru pusi un aizmieg. Ja neļauju, tad izrāda neapmierinātību, čīkst un raud. Bieži arī dienas laikā pieskrien klāt un aizbāž roku aiz krekla, meklējot krūtis (tas ne vienmēr ir situācijās, kad meklē pēc mierinājuma, arī vienkārši labā noskaņojumā tā mēdz darīt). Saprotu, ka tā viņa nomierinās, vai ir kā drošības sajūta, ka esmu blakus. Arī, ja paņem kādu rotaļlietu blakus, tad vienalga vajag arī krūti. Gribu jautāt - vai man censties viņu atradināt no krūts čamdīšanas? Neļaut? Vai tas pāries pats no sevis? Man pašai tas traucē tādā ziņā, ka neērti jūtos, ja viņa to sāk darīt citu cilvēku klātbūtnē. Esmu mēģinājusi gulēt iet ciešā apģērbā, kur īsti nevar tikt pie krūtīm, bet viņa tāpat atrod veidu, kā viņas atrast. 

Nakts miega izaicinājums
Labdien,

Lai gan Gudro Sievu skolā ievēroju kursu par veselīgu mazuļa miegu, tomēr nodarbībā apskatītās tēmas nešķiet manu jautājumu aptverošas, līdz ar to vēlētos saņemt Jūsu ieteikumus. Jautājums ir saistīts ar bērna biežo celšanos nakts laikā, jo nu jau 11 mēnešus, kopš dēla dzimšanas, tā nakts miega paradumi turpina izaicināt jaunos vecākus. Mazais vēl tiek barots ar krūts pienu un tas ik nakti ceļas ar 1-2 stundu intervālu un neatkarīgi no attīstības notikumiem (pirmie mēneši, pirmie zobi utt) šis paradums nemainās. Nakts laikā ēst mazais prasa samērīgi maz, taču vislabākais veids kā to nomierināt un aizmidzināt pēc biežās celšanās ir mammas piens. Laikam par laimi mazais no knupja pats atteicās 9 mēnešu vecumā, līdz ar to šis mierinātājs ir izslēgts no saraksta. Sakiet lūdzu, ko mēs kā vecāki varētu darīt savādāk, lai uzlabotu mūsu kopīgo nakts miegu? Varbūt varat ieteikt kādu vērtīgu lasāmvielu, varbūt kādu labu speciālistu ar kuru klātienē var izrunāt šo jautājumu, vai varbūt norādīt uz kādiem vērtīgiem kursiem? Apzinos, ka bieži vien tiek ieteikts apsvērt atteikties no krūts barošanas, taču šis noteikti būtu pats pēdējais solis ko mēs gribētu izzināt, jo tā tomēr ir neaptverama vērtība mazajam.

Ar cieņu,
Ivars

3gadnieka un mammas histērijas
Labdien!
Jau kādu laiku mans trīsgadnieks rīko histērijas!
Tas var būt pa dienu, vakarā, no rīta par visu ko.
Ja sākumā to uztvēru mierīgi, tad, tagad arī man `` jumts brauc `` un es kliedzu līdz ar bērnu!
Pēc tam, protams, jūtos slikti, ka esmu sakliegusi, pat kliegusi uz savu bērnu!
Zinu, ka tas nenovedīs ne pie kā laba!
Sakiet, ko man darīt?
Paldies!

Bērna uzvedība
Labdien, mūsu ģimene ir radusies problēma. Visi spēki izsīkuši, cerams ka jūs sniegsat kādu padomu. Meita kļuvis nekontrolējama. Lieta tāda, meitai 4 gadi līdz šim viņai bija dienas kad nebija garastāvokļa tad neņēma galva ne mātes, ne tēva sacīto, bet Līdz ko parādījies ģimene brālis, jau 10 mēnešus viņa visu pārkāp, kļuvis nekontrolējama. Dara visu pa savam. savu uz aizrādījumiem nereaģē

Bērna uzvedība
Labdien, mūsu ģimene ir radusies problēma. Visi spēki izsīkuši, cerams ka jūs sniegsat kādu padomu. Meita kļuvis nekontrolējama. Lieta tāda, meitai 4 gadi līdz šim viņai bija dienas kad nebija garastāvokļa tad neņēma galva ne mātes, ne tēva sacīto, bet Līdz ko parādījies ģimene brālis, jau 10 mēnešus viņa visu pārkāp, kļuvis nekontrolējama. Dara visu pa savam. savu uz aizrādījumiem nereaģē

Bērna uzvedība
Bērna uzvedība 
Labdien, mūsu ģimene ir radusies problēma. Visi spēki izsīkuši, cerams ka jūs sniegsat kādu padomu. Meita kļuvis nekontrolējama. Lieta tāda, meitai 4 gadi līdz šim viņai bija dienas kad nebija garastāvokļa tad neņēma galva ne mātes, ne tēva sacīto, bet Līdz ko parādījies ģimene brālis, jau 10 mēnešus viņa visu pārkāp, kļuvis nekontrolējama. Dara visu pa savam, uz aizrādījumiem nereaģē. Veltam diezgan daudz laika, piesaistu viņu mājas darbiem lūdzu lai palīdz pagatavot vakariņas, bet viņa tik pretī atcērt dari pati,. Brālim mēģina sist  kaf kāds neredz un tik nodarīt brālim pāri, esmu pat izmisumā pacēlusi balsi, mantas nepirku  ne našķus. Esam mierīgi mēģinājuši izskaidrot meita ka brāļa parādība mūsu ģimene neko nemainīs, ka Līdz ar to mazāk viņu nemilesim. Bet viņa neklausa vispār runa pretī ka gribi mierīgi parunāt ta lien zem gultas un saka negribu klausīties. Nezinu ko iesākt  Esam izmisuma  

Nezinu vairāk kur griesties
Labdien. Es vairs nezinu ko darīt un kur griezties. Tāpēc nolēmu jums pajautāt.Manam dēlam ir 9 gadi.Mums atklāja epilepsiju no 2014 gada. Manam dēlam  ir  runas  problēmas, esam visus iespējamos ārstus izgājuši,lai atklātu no kā  bērnam ķeras runā, kad neļauj runai atraisīties. Varbūt jūs varētu ieteikt kur man bērnu vēl varētu aizvest?Pa  cik viņam  ir  problēmas  ar  runu,  viņš  pilnīgi  nervozs  mums ir.Mums  visi ārsti pie  kuriem esam  bijuši, visi  pasaka  kad viņi neko  nevarot palīdzēt.


Meita neēd!
Sveiki! Manai meitai drīz būs 10 gadi. Viņa nekad nav īsti pietiekami ēdusi bet līdz šim biju tikai konsultējusies ar pediatru,kurs mani mierināja ka tā var būt. Daudz kas negaršo, galu vispār neēd.   Pēdējā laikā ir parādījusies tendence vispār izvairīties no ēdiena. Neēd brokastis, izlaiž arī citas ēdienreizes. Tikai ja es piesaku lai paēd jo tā taču nevar būt kā negribas, tad tikai nedaudz kautko apēd. Gandrīz nekad nesaka ka grib ēst vai ir izsalkusi.Man sāk likties ka varētu būt kādi ēšanas traucējumi. Kādam jābūt svaram uz 134 cm augumu?    Vai irjāsāk uztraukties?Īsti izdibināt kas par problēmu arī nevaru,u

Meita pārstāja iet uz podiņu
​Labdien,
Meita, kopš septembra pati iet uz podiņu vai arī prasījās, ka vēlas iet uz podiņu. Viņai šobrīd ir 2.5 gadu, un pa svētkiem, mēs ar vīru gribējām, kā labāk un ielikām viņai glicerīna svecīti, lai viņai būtu vieglāk aiziet pa lielam, bet kopš tās dienas, viņa nu jau kā 2 dienas atsakās sēsties uz podiņu. Prims tam viss bija labi, gan mājās, gan bērnudārzā. Vienmēr viņa paspēja laikus aizskriet līdz podiņam. Ļoti negribētos, ka dēļ mūsu rīcības, meita pilnībā atsakās iet uz podiņu un sāk čurāt un kakāt biksēs. Ja arī izdodas viņu pierunāt, ka ir jāaiziet uz podiņu, viņa pat nepaspēj apsēsties, ka jau velk biks kājās un saka - nē, nē. ļoti negribās viņu ar varu likt uz podiņu, lai nesanāk tā, ka viņa vispār atsakās no podiņa. Ko mums darīt, lai meita atkal labprātīgi ietu uz podiņu vai arī laikus prasītos?


 

LAPAS KARTE