Jautā speciālistam

Speciālistu arhīvs

Vēlos saņemt
jaunumu vēstuli

Jautājumi un atbildes

parādīt neatbildētos jautājumus

Rita Garnaka, mākslas terapeite

Specialitāte: Mākslas terapeite ar specializāciju drāmas terapijā

Kontaktinformācija:: mob.t.: 29181538

 

Jautā speciālistei par personības attīstību, attiecībām ģimenē, darbā un sadzīvē.

* uzdod jautājumu šim ekspertam

  • Mīlu savas meitiņas tēta brāli

    Jautājums:Sveiki! Man ir ļoti liela problēma un ceru uz kādu palīdzību. Man ir draugs, dzīvojam jau 4 gadus kopā. Mums ir kopīga meitiņa (3 gadi). Un man ir iepaticies viņa brālis. Esmu jau dzīvojusi kopā ar to brāli vienu mēnesi, bet bērna tēvs man neatdeva meitiņu un dabūju izšķirties no viņa, lai tikai būtu kopā ar meitiņu. Kā man pareizi rīkoties?

    Atbilde 2014-05-29 10:11:30: Rita Garnaka, mākslas terapeite

    Labdien! Šis ir jautājums, kur nepieciešama skaidrība un konkrētība, kā arī Jūsu pašas gatavība paskatīties uz sevi un situāciju no dažādiem aspektiem. Uzskatu, ka te nelīdzēs vienkārši "padoms

    Lasīt vairāk

  • Vectēvs vēlas atstāt man dzīvokli. Baidos no radu reakcijas

    Jautājums:Sveiki, izstāstīšu situāciju un to, kas mani nomoka. Šodien pie manis atnāca vectēvs (omītes likumīgais vīrs, kurš nav miesīgs vectēvs) un teica, ka grib nokārtot sava dzīvokļa mantojuma tiesības man. Tātad esmu mazmeita. Lieta ir tāda, ka mana mamma dzīvo kopā ar viņiem. Teikšu jums atklāti, lai cik skumji tas nebūtu, bet viņa ir tirāns - bļauj, ārdās un nedod vecīšiem mieru, pati palika bez dzīvesvietas, jo nemaksāja rēķinus un iedzīvojās parādos, un vecīši viņu pieņēma, bet tagad vairs netiek ne galā, ne vaļā. Mēdz pacelt arī rokas, vārdu sakot, baida viņus un terorizē. Kad kaut kas nav pa prātam, tad atslēdz viņiem televizoru. Protams, katram savs bērns ir mīļš, un tāpēc omīte daudz ko pacieš. Bet lieta tāda, ka es arī vienmēr nevaru būt klāt, jo, galu galā, pašai arī sava dzīve, tagad esmu glābējzvans. Kā mamma taisa tračus, cenšos aizbraukt un aizstāvēt, nomierināt, bet drīzumā grasos pārvākties citur, jo apstākļi piespiež. Baidos atstāt viņus vienus, bet izejas nav. Gribētu palīdzēt vecajiem, bet nesaprotu, kā? Mamma ir pilnīgi nenormāla, draud ar pašnāvībām un to, ja viņu izmetīs ārā, redz, viņiem nebūšot, kas krūzīti pasniedz! Šausmas! Viņa uzvedas pilnīgi kā 16gadniece, omīte vienmēr visu viņas dzīvi vilkusi, arī es esmu izaugusi citur. Arī ome vēlas, lai dzīvokli raksta uz mana vārda, jo mamma, redz, nepratīšot apieties, pārdošot vai arī banka atņems, jo parādi viņai arī ir. Vectēvs, savukārt, grib dzīvokli norakstīt man, lai es rīkojos kā vēlos, pārdodu, dzīvoju pati, vai kaut kā tā. Viņš to visu grib nokārtot pēc iespējas ātrāk. Lai es jau rīt zvanot notāram. Mirt netaisoties, bet viņš gribot! (Kaut gan asinspiediens no nemitīgajiem trādirīdiem ir pacēlies ne pa jokam.) Nu pat man šodien sākās panika, jo vecīši arī man lūdza, lai palīdzu atrast mammai citu dzīvokli, ko viņa pati, protams, negrib, jo tad jādzīvo būs patstāvīgi. Problēmas ir divas! 1. Nezinu, kā lai dabūju mammu ārā no dzīvokļa patstāvīgā dzīvē, darbs it kā viņai ir. Bet ārā neiet un tik terorizē. (Omīte ar sirdi jau vienreiz bija slimnīcā!) 2. Ko darīt ar vectēva mantojumu? Kā sakārtot tā, lai es nepalieku par muļķi. Protams, tas ir gods pieņemt, bet ne manā situācijā, jo 100%, ka mamma dzīvos pēc tam tur! Tas nozīmē, ka es dabūšu samaksāt visus mantojuma nodokļus, un vēl mamma sataisīs parādus uz mana vārda, jo es šaubos, ka varēšu viņai pateikt, lai lasās. Un vectēvam atteikt negribu, jo viņš to vēlas no sirds. Lūdzu palīdziet ar padomu, ko darīt un kā darītu jūs? Man ir arī brālis, līdzīgs mammai. Šķiet, ka par vectēva gribu mani bez sāls noēdīs, ko es negribu, bet žēl arī vectēvu, jo dzīvoklis ir viņa un omīte tikai ieprecējās jau tad, kad viņš bija. Vectēvam arī citu radu nav. Ieteicu vēl viņam pārdot dzīvokli un par to naudiņu iet dzīvot kaut kādā super 5 zvaigžņu pansionātā ar visu omīti, pat nezinu, vai mums Latvijā tādi ir. Bet viņš grib, lai dzīvoklis paliek man, viņš saka, ka visādi dzīvē var būt. Un - ja nu kas, tad man ar mazo vismaz būtu kur dzīvot. Tā jau ir, bet nezinu, kā rīkoties. Protams, esmu pagodināta par viņa izvēli un veltījumu man, bet viss laikam nav tik tīri un spīdoši. Cilvēki dēļ mantas viens otru gatavi noēst. Lūdzu padomu!

    Atbilde 2014-04-30 11:19:57: Rita Garnaka, mākslas terapeite

    Labdien. Izklausās, ka Jūsu vectēvs ir racionāli domājošs cilvēks, kas kārtīgi izvērtējis visus plusus un mīnusus un kura lēmums nav uz emocijām balstīts, ko nevarētu teikt par Jūsu vecās mātes priek

    Lasīt vairāk

  • Vīrs grib vēl vienu bērniņu. Divi jau ir...

    Jautājums:Labdien! Mums ir divi bērniņi - meita un dēls, vīrs grib trešo bērniņu, bet es negribu, jo atkal viss sāksies no jauna, bet tagad mūsu bērniņi ir palieli - paši ēd, aiziet uz podiņa. Man negribās, bet katru reizi šī tēma mūs noved pie strīda. Ko labāk darīt?

    Atbilde 2014-03-31 15:27:47: Rita Garnaka, mākslas terapeite

    Labdien. Jautājums par bērniem vienmēr ir atbildības pilns. Svarīgi, pieņemot šāda veida lēmumu, ir būt godīgam/-ai, pirmkārt jau pašam pret sevi – kas ir tas, ko es patiešām vēlos vai nevēlos un kād

    Lasīt vairāk

  • Skolotāja bērniem stāsta vardarbīgus stāstus

    Jautājums:Sakiet, cik normāli ir tas, ka klases audzinātāja otrās klases bērnam stāsta par nāvi un dažādām situācijām, piemēram, ka māte savu bērnu nosita, jo viņš bija izēdis ievārījumu! Es esmu lielā šokā, jo mans bērns to diezgan nopietni ņem pie sirds, bet citi vecāki uzskata, ka tas ir normāli! Vismaz zini, ka tavs bērns jūt! Mums tik daudz negatīvu lietu apkārt – tās rāda filmās, TV šovos, Degpunktā, internetā. Kāpēc vēl skolā tādas lietas jāstāsta? Vai tiešām nevar mācīt, ka nedrīkst uzticēties svešiem un kāpt svešās mašīnās, kaut ko, kas noder dzīvē, bet ne jau par slepkavībām vai bērnu nāvēm slimību dēļ. Vai es reaģēju saasināti, vai tas nav normāli?

    Atbilde 2014-02-20 11:33:47: Rita Garnaka, mākslas terapeite

    Ja runājam par nāvi, tad tā ir daļa no katra cilvēka dzīves cikla, un liela daļa bērnu ar tās esamību saskaras vai spiesti saskarties pat ļoti agrā vecumā. Priekšstats par nāvi bērnam veidojas, pamato

    Lasīt vairāk

  • Mans jaukais 10gadnieks palicis pavisam kašķīgs

    Jautājums:Labdien! Pēdējā laikā man šķiet, ka mans 10 gadus vecais dēls ir samainīts. Ir kļuvis ass kā ezis. Kavē treniņus, melo, paziņo, ka neies uz skolu, runā pretī. Mācīties negribas. Norakstu to uz pārmaiņām organismā. Vistrakākais ir, ka jūtos bezpalīdzīga un nezinu, ko iesākt šādās situācijās, kad puika tā uzvedas. Kā pareizi būtu rīkoties iepriekšminētajās situācijās?

    Atbilde 2014-02-04 14:55:50: Rita Garnaka, mākslas terapeite

    Labdien. Pirmās sfēras, kam parasti pievērš uzmanību šādās situācijās ir attiecības mājās (vai kaut kas būtisks nav mainījies vecāku starpā vai saistībā ar kādu citu ģimenes locekli, tuvu cilvēku) un

    Lasīt vairāk

  • Bērnam nav motivācijas mācīties

    Jautājums:Kā un ko man darīt, ja bērns nav ieinteresēts mācīties? Apmeklējam psihologu, ar bērnu runāju, ka ir jāmācās, bet nekā. Ir mācībās konsultācijas, bet joprojām bērns nesekmīgs. par uzvedību skolā - ar nav uzlabojusies. Esam jau vienu skolu nomainījuši, bet rezultāta nav. Mani kā mammu ignorē, tēvā neklausās. Pirmajā vietā ir ārpus skolas draugi. Draud palikt otru gadu tanī pašā klasē, pie eksāmeniem skolotāja draud nepielaist. Krievu valodas skolotāja bieži manu dēlu rausta aiz matiem. Ko man darīt, kur griezties tālāk pēc palīdzības?

    Atbilde 2014-01-20 10:46:21: Rita Garnaka, mākslas terapeite

    Sliktas sekmes un slikta uzvedība skolā, kā arī tas, ka abi vecāki tiek ignorēti, izvēloties laiku pavadīt ārpus mājas, ar cilvēkiem (draugiem), kas nav saistīti ar viņa ikdienu - skolu, norāda uz to,

    Lasīt vairāk

  1. 1
  2. 2
  3. 3
  4. 4
  5. 5
  6. »

 

LAPAS KARTE