Jautā speciālistam

Speciālistu arhīvs

Vēlos saņemt
jaunumu vēstuli

Jautājumi un atbildes

parādīt neatbildētos jautājumus

Daina Dziļuma, klīniskais psihologs

Specialitāte: klīniskais psihologs un divu bērnu māmiņa

 

Jautā speciālistei par visu, kas skar vardarbībā cietušus bērnus.

* uzdod jautājumu šim ekspertam

  • Kā iedrošināt kautrīgu bērnu?

    Jautājums:Labdien! Manai meitai ir 5 gadi, jau iet skoliņā, taču problēma ir tāda, ka viņa ne ar vienu svešu nerunā. Tāda viņa ir bijusi visu laiku. Skoliņā viņa iet jau otro gadu, bet vēl aizvien viņa nerunā ne ar vienu bērnu un arī ar skolotāju ne! Ko man darīt? Kādi varētu būt iemesli? Kad es viņai prasu kāpēc, viņa atbild - es nezinu. Mājās viņa ir ļoti aktīva, runīga, pat skaļa.

    Atbilde 2011-11-08 10:39:17: Daina Dziļuma, klīniskais psihologs

    Visticamāk Jūsu meita skoliņā nejūtas pietiekami droši, kā arī, iespējams, viņai nepieciešama palīdzība, lai uzsāktu komunikāciju, sarunāšanos ar skolotāju un citiem bērniem. Iespējams, Jūsu meita lēn

    Lasīt vairāk

  • Kas ir klīniskais psihologs?

    Jautājums:Kas ir klīniskais psihologs?

    Atbilde 2011-11-08 10:33:39: Daina Dziļuma, klīniskais psihologs

    Klīniskā psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas iekļauj zināšanas, prasmes un pieredzi, lai sniegtu atbilstošu psiholoģisko palīdzību dažādu garīgo, emocionālo un uzvedības traucējumu, kā arī psiholo

    Lasīt vairāk

  • Dēla agresivitāte skolā un mājās

    Jautājums:Esmu 3 bērnu māmiņa. Dēlam ir 9, vidējai meitai 8 un jaunākajai meitai 7 gadi. Dēls ir ļoti spītīgs. Situācija ir tāda, ka skolā lielākās klases zēni viņu kaitina, apsmej un arī iekausta. Un dēls sāk ārdīties, sit viņiem ar to, kas pagadās pa rokai, un lielos tas tikai uzjautrina. Skolotāji redz tikai to brīdi, kad dēls aizstāvas un aizrāda dēlam. Mans jautājums, vai tas var būt par iemeslu, ka viņš dara pāri māsām, ja kaut ko nepasaka tā, kā vajag? Kad gribu ar viņu par to pāri darīšanu parunāt, viņš neklausās. Ja kaut ko aizrādu, viņš atkliedz (nevis normāli atbild), ka viņu kaitina. Gribēju aptiekā nopirkt kaut ko nomierinošu (kādu nomierinošu sīrupu varu iegadāties?), devu arī baldriānu tabletītes, bet neredzēju nekādu uzlabojumu. Vai tiešām vienīgā iespēja ir vest tikai pie speciālista? Jo man šķiet, ka viņš vienkārši netiek ar sevi galā. Jo viņš jau pats neko nestāsta, ka viņam dara pāri, bet māsas to man saka. Gandrīz katru dienu, kad māsas atbrauc no skolas, pirmais teikums, ko viņas man saka – brāli atkal kaitināja. Tas jau notiek trešo gadu. Kad runāju ar klases audzinātāju, viņa teica, ka viņa neko nevar darīt, ka man pašai jārunā ar zēniem. Esmu jau ar dažiem runājusi, bet viņi tikai pasmejas par mani. Nezinu, ko iesākt!

    Atbilde 2011-10-28 15:34:05: Daina Dziļuma, klīniskais psihologs

    Pēc Jūsu teiktā, var saprast, ka Jūsu dēls atkārtoti, ilgāku laiku tiek apsmiets un iekaustīts no skolas biedru puses. Bieži vien bērni, kuri cieš no vienaudžu vardarbības jūtas vainīgi un nestāsta ve

    Lasīt vairāk

  • Meita aiztiek savas un citu ausis (1)

    Jautājums:Sveicināti. Mana meitiņa, tagad viņai būs 2 gadiņi, jau vairāk kā gadu visu laiku, kad uztraucas, aiztiek savas austiņas, kad iet gulēt arī aiztiek savas austiņas, kad viņai ir iespēja tikt pie citu cilvēku ausim viņa uzreiz sāk arī tās raustīt, urbināt, kasīt... Ko tas var nozīmēt un cik nopietni tas ir? Vai tas ir jāārstē ar psihologa palīdzību?

    Atbilde 2011-10-28 15:21:13: Daina Dziļuma, klīniskais psihologs

    Visticamāk Jūsu meitiņa aiztiekot savas austiņas nomierinās. Ir bērni, kas sūkā māneklīti vai īkšķi, ir kas knibina lūpu vai dara ko citu. Nezinu, vai Jūsu vai meitiņas dzīvē ir bijušas kādas pārmaiņa

    Lasīt vairāk

  • Bērni dārziņā kaujas. Ko darīt?

    Jautājums:Sveicināti. Mans bērns iet dārziņā, viņam 5 gadi, problēma tāda, ka grupiņā ļoti aktīvi bērni, es domāju puišus, viņi brīvajā laikā gatavs viens otru nolinčot, viņi cenšas viens otru izprovocēt uz kautiņu, kā piem. viens bērns uztaisa tiltu, otrs pa kluso sajauc, tas sajaucējs pieiet pie cēlāja un rāda nevainīgu ģīmi, ka kāds ir sajucis un citi piemēri, kurus varētu pastāstīt. Un, runājot pa kaušanos, mans bērns tādās situācijās arī sit pretī, un audzinātāja saka, ka Jūsu bērns kaujās, protams, es ar bērnu mājās pa šo tēmu runāju ļoti daudz, ka nevar sist pretī, bet jāiet pie audzinātājas, tagad mēs vairs nesitam pretī. Kad otrs puika sit ar kulakiem pa ģīmi, mans bērns stāv, kamēr viņu iepliķē. Vai tas ir normāli? Nezinu, ko tādā situācijā darīt. Vai manam bērnam vēlāk nebūs kaut kādas problēmas, ka viņš aizstāvēties nevar? Kā Jūs domājat, mums nebūtu labāk mainīt dārziņu, lai mainītu kaut ko šajā situācijā?

    Atbilde 2011-10-28 15:18:03: Daina Dziļuma, klīniskais psihologs

    Ieteiktu Jums atkārtoti pārrunāt šo situāciju ar audzinātāju. Jūs rakstat, ka „bērns stāv kamēr viņu iepliķē” un, protams, tas nav adekvāts veids, kā reaģēt, kad kāds dara pāri. Bērnam būtu jāmāca ska

    Lasīt vairāk

  • Meitiņas uzvedība brīdi pēc vecāku šķiršanās

    Jautājums:Labdien! Ar vīru nu jau gandrīz 3 mēnešus dzīvojam šķirti, bet ģimenē aug nu jau gandrīz 4 gadus veca meitiņa. Ar vīru attiecības labas, viņai ar tēti arī, nereti tiekamies visi trīs un pavadām laiku kopā. Pirmais, kas pēc šķiršanās bija manām – izmainījās bērna uzvedība uz slikto pusi attiecībā tieši pret mani, neklausīja, nedzirdēja, bļāva histēriski par katru sīkumu, teica, ka ies prom, un es viņu nekad neredzēšu, runāja pretī. Nekad iepriekš nekas tāds nebija bijis. Tad bija vakari, kad, protams, sauca pēc tēta un to viņai gribējās visvairāk – tēti, bet tā kā viņš nenāca tad, kad viņai gribējās, viņa sāka lūgt Dieviņam, lai tētis nāk pie mums dzīvot, ka viņai gribot, lai tētis viņu mīl (acīmredzot, viņai liekas, ja nenāk, tad nemīl). Bet tas vēl nebija trakākais. Mani sabiedēja kas cits, kas notika vakar un notiek šodien. Vakar vakarā viņa sāka dziedāt dziesmiņu ar pašas vārdiem un melodiju pirms gulētiešanas. Vārdi bija apmēram tādi: tētītis miris, mammīte arī, esmu Keita... (tā viņu sauc). Es pastāstīju, ka nav labi tā dziedāt, viņa mainīja tēmu, sāka dziedāt par turku pupu, bet pēc pāris minūtēm atkal bija vārdi, bet nu jau: tētis nomira, mamma arī nomira, bērniņš nomirs… Man viņa teica, ka tāda viņai miega dziesmiņa. Tas mani uztrauca. Bet šodien visu dienu viņa spēlējas ar tēti (kura nav klāt), sēž pie galda, zīmē, bet blakus ir krēsls tētim, grāmata tētim, kurā viņš krāso. Ja kaut kas tētim nesanāk, meitiņa sarāj, ka ne tur izkrāsojis. Tad viņa lika gulēt lelli, kura bija bēbis un teica, lai neraud, ka tētis tepat ir un sabučos viņu, tad gāja gulēt un tēti sauca blakus. Viņa pat parādīja, kādā pozā tētis guļ un kurā vietā, un ka krāc. Vēlējos izslēgt gaismu istabā, bet meitiņa neļāva, jo tētis taču istabā. Tad izgājām ārā pastaigāties, domāju, pāries viņai, bet tiklīdz ienācām istabā pirmais, ko viņa darīja, kliedza: „Tēti, mēs esam mājās!” Un skrēja istabā, kur viņš it kā gulēja, tad man tika stāstīts, ka tētis slims un tagad viņam actiņas ciet un viņš guļ, kā arī, kad bijām otrā istabā, teica man: „Dzirdi, mamm, tētis klepo!” Tad viņa sāka stāstīt, ka tētis tagad aizgāja, kad jautāju, kur, viņā atbildēja, ka pie vecvecmammas un savas omas zemītē, jo bijis vecs jau. Bet tagad viņš staigā pa debesīm... Viņa pat bučoja savu iedomāto tēti, kad jautāju, ko bučo, viņa saka: „Tēti bučoju, vai tad neredzi?” Pastāstīju šo visu vīram, mēs abi esam satraukušies. Protams, iespējamas visādas lomu spēles šajā vecumā, bet vai nav par traku? Varbūt viņiem biežāk jātiekas vai kopā visiem kaut kur jāaizbrauc? Vai varbūt ir vērts vest pie kāda bērnu psihologa?

    Atbilde 2011-10-28 15:03:20: Daina Dziļuma, klīniskais psihologs

    Situācijā, kad vecāki šķiras, bērns izjūt dažādas emocijas – dusmas, bēdas, ilgas, bailes, dažreiz paralēli arī prieku vai atvieglojumu. Protams, šīs emocijas ietekmē arī bērna uzvedību. Svarīgi ar bē

    Lasīt vairāk

  1. « 
  2. 1
  3. 2
  4. 3
  5. 4
  6. 5
  7. 6
  8. »

 

LAPAS KARTE