Psiholoģe I.Tunne: Krīze - šausmas vai pāreja jaunā kvalitātē?

Dzēsts lietotājs

Domāju, ka allaž ir cilvēki, kas teiks ka glāze ir pustukša un ir tie, kas teiks ka tā ir puspilna. Piekrītu, ka vajadzētu vairāk tos, kuri teiktu, ka tā ir puspilna. Citādāk tās vaimanas jau kaitina!

Mūsu bērni lai redz un domā, ka glāze ir puspilna, tad nākošajām paaudzēm netrūks tā, kā mums trūkst - optimisma!

Dzēsts lietotājs

Vairāk optimisma un smaidīņu.Smaidiet paši un pretimnācējs Jums arī uzsmaidīs,vairāk labu domu! ;)Dusmas aizdzeniet vingrojot,tā riktīgi vingrojot!

Dzēsts lietotājs

Ehhh.....tie mūsu psihologi reizēm demonstrē apbrīnojamas domāšanas paraugstundas. Citēju:
"Par krīzes cēloņsakarībām varētu runāt atsevišķi, taču mūs visus vairāk interesē kā rīkoties, lai izdzīvotu? "
Nja. Tā teikt, cēloņi mazsvarīgi, galvenais - rīcība. Un ko no tā mums būs mācīties? Ka rīcība bez cēloņu definēšanas attaisno pati sevi? Ka domāt par iemesliem var pēc rīcības?
Normāli loģiskā sistēmā vispirms tiek apzināti cēloņi, izanalizētas kļūdas un uz tā visa bāzējoties, izveidota tālākās darbības stratēģija.
Ir mazliet smieklīgi lasīt par jaunajām iespējām un vērtību pārvērtēšanu tādā jūsminošā papļāpāšanā. Droši vien arī tam pensionāram, kuram, pēc 30 darba gadiem nepietiek maizītei ik dienas, vajadzētu pārvērtēt savas vērtības? Droši vien lekciju par darba tikumu vajadzētu nolasīt tiem latviešu tūkstošiem, kas min Īrijas bruģi? Un droši vien visiem vajadzētu pameklēt arī ragaviņas, ar kurām sevi laicīgi prast aizvest uz mežu?
Jā, krīze teorētiski ir jaunu iespēju meklēšana un atrašana, tak praktiski tas nozīmē, ka šo iespēju meklēšanas laikā ceļmalā guļot paliek slimākie un vājākie. Varbūt tā būs jūsu māte, kas, nesagaidījusi mūsu tik izslavēto palīdzību no veselības sistēmas (intereses pēc painteresējieties, kas notiek, ja cilvēku pēc infarkta aizved uz vietējo slimnīciņu - kāda ir kārtība, lai šams tiktu uz operāciju, piemēram Stradiņos, nu tas tā, vienam piemēram), jo sorī, šīgada kvots uz x manipulāciju ir beigušās un jūs, mīļā rindā esat 125.... varbūt tas būs jūsu bērns, kuru pa ceļam uz mājām aplaupīs bariņš, kur š labi zinās, ka tas policists, kuram vakar samazināja algu un benzīna limitu, 500 m rādiusā nekur nv redzams un, ja ieradīsies, tad tikai pēc stundas...
Tas ir ne tikai politisko teoriju sausais atlikums, bet realitāte, ar kuru ir jāsaskaras un stulbs optimisms te ir vēl kaitīgāks kā bezjēdzīgas vaimanas.
Tā, kā mums trūkst, tas ir spējas domāt cēloņsakarībās, izdarīt katram savu darbu pēc iespējas labāk, būt vienotiem un sociāli atbildīgiem. Visiem. Katram

Dzēsts lietotājs

Pilnībā piekrītu autore. Vienmēr ir jāmeklē izeja, to neatrod ta, kas nemeklē. Neviens nevarēs būt tavā vietā, Tu nevarēsi cita vietā būt.

Dzēsts lietotājs

Piekrītu, daļēji, raksta autorei, bet neapšaubāmi piekrītu Irenai Romanovskai, jo teju uz katra problēmu stūra tu atduries uz politiski pieņemtiem lēmumiem, kas tevi un tavu ģimeni ierobežo vai pat aplaupa no tev pienākošās aizstāvības.. Un es tikai apbrīnoju tos cilvēkus, kuri "neuzvārās" tādās situācijās - problēmās, kur tu nepavisam neesi vainīgs... Bet novēlu sev un visiem pārējiem turēties ar savu ģimeni kopā un neaizmirst par it kā pašsaprotamām lietām!

Saistītie raksti

Kategorijas