Grūtniece un jaunā māmiņa sabiedriskajā transportā

Dzēsts lietotājs

Visnotaļ ļoti precīzs raksts par pašreizējo situāciju sabiedriskajā transportā.

Iespējams, ja nebūtu ziema un nebūtu jāsatuntuļojas siltākās drēbēs, kas tomēr k-cik noslēpj to ka esmu stāvoklī, varbūt situācija būtu nedaudz citādāka...

Pats trakākais ir pensionāri - staav un gaida kad es piecelshos un vinjus palaidiishu apseesties, tajā pashā laikā tur pat sēž jauni puiši un neliekas par to veco cilveeku nezinis.. Nez, agrāk cēlos, palaidu cilvēkus, shobrīd, kopš gaidu mazo, piedodiet pensionāri, bet nē, es neceļos!

Dzēsts lietotājs

Iekapjot autobusa ar ratiņiem,bieži vien redzams ka speciali paredzētā vieta ratiņiem ir aizņemta un pēc lūguma palaist šaja vietā nākas sanemt pretīm daudz skarbu vardu!

Dzēsts lietotājs

Manuprāt, mainīties vajag cilvēku attieksmei, bet likumi, lēmumi utt.,to diez vai izmainīs..Kamēr mūsu sabiedrībā ģimene un bērni nebūs galvenā vērtība, attieksme pret grūtniecēm un vecākiem ar bērniem būs kā pret "otrās" šķiras cilvēkiem.

Atceros, kad gaidīju pirmo bērniņu-pirms 12 gadiem, braucu pārpildītā vilcienā.Protams, vietu man neviens nepiedāvāja, tāpēc paliku kājās stāvot visu ceļu no Lielupes līdz Vaivariem.Kad vajadzēja izkāpt, pēkšņi sajutu kā mani kāds brutāli pagrūž malā.Atskatījos un ieraudzīju inteliģenta paskata vīrieti, uzvalkā , tādu "kārtīgu ģimenes tēvu".Atceros, viņš sēdēja un visu ceļu blenza uz manu punci...Droši vien apsvēra kā atrāk izkļūt no pārpildītā vilciena.Es izrādījos tas traucēklis, ko vajadzēja pagrūst malā...

Par laimi, tagad , kad gaidīju otro bērniņu, sabiedrisko transportu vairs nevajadzēja izmantot, braucu ar savu auto.

Dzēsts lietotājs

Ja, situacija patiesam ir pardomu verta. Pati esmu dzirdejusi, kaa maminai kura censas ar ratiem tikt autobusa,otru bernu pie rokas, konduktore vel uzblauj:"Nu, mamin, kur jus ar tiem ratiem, pagaidiet tak nakamo!"

Tapat braucot vilciena esmu piedzivojusi "fascinejosu" attieksmi. Viss vilciens parpildits, neviens nepalaiz apsesties, karsti, pusotru stundu ka jau stavu kajas, jutu ka slikti- ausis liek ciet, melni raibumi jau gar acim, prasu mammai ar diviem berniem, kuri katrs sez sava kresla, lai palaiz apsesties, ka panemsu mazako klepi, vai kaut lai uz malinas palaiz apsesties- ja tie berni saraujas, man pilniba pietiek vietas. Atbilde- es par tam vietam esmu samaksajusi, lai katram bernam butu saveja. Nu ko es varu pateikt- ja pat mamma mammu nesaprot, ko tad vel prasit no jauniesiem. Tiem pasiem 2 augosajiem berniem- pecak ari jauniesiem, par kuriem samaksats, lai katram butu sava vieta....

Dzēsts lietotājs

Diemžēl, taisnība! Tagad iznāk izmantot sabiedrisko transportu un esmu no tām māmiņām, kuras ar ratiem cenšas tikt sabiedriskajā transportā. Ne tikai pārējo pasažieru attieksme ir slikta, bet arī transporta līdzekļa vadītāju. Reiz kāda trolejbusa vadītāja!!! (sieviete) sāka vērt durvis ciet, kamēr es vēl ar ratiņiem centos tikt laukā. Ļoti reti kāds palīdz izcelt vai izstumt, tikai burkšķ, ka man taču nekur nav jābrauc. Tāpēc biežāk tomēr izvēlos iet ar kājām un uz pilsētas centru dodos reti.

Dzēsts lietotājs

Pilnīgi piekrītu. Situācija sabiedriskajos transportos vienkārši ir absurda gan pret jaunajām mamītēm, gan topošajām māmiņām.

Vienu dienu iekāpu tramvajā lielu punci (9.mēn.) - jā, par cilvēku reakciju varēju tikai pasmaidīt un pabrīnīties- jaunas meitenes pēkšņi sāka aktīvi diskutēt, kāds jauns puisis "pēkšņi" aizmiga, kundzīte gados vēl pastūma mani malā utt. Vienīgais kas (laikam) sajutās neerti bija kāds kungs ap gadiem 75, bet... sēdēt tāpat netiku, pacietos!

Dzēsts lietotājs

Šādus rakstus vajag BĀZT un BĀZT un BĀZT sabiedrībai acīs. Vajag rakstīt ne tikai šādās lapās, bet arī, piem., DELFos un TVNETā pašā priekšā, kur acīs lec. Kādreiz tādas lietas mācīja skolās, ka vecāki cilvēki jāpalaiž utt. Mūsu skolā tas tika "iekalts" tik pamatīgi, ka ieraugot kādu vecāku cilvēku, jau reflekss iestrādājies, ka jālec kajās.

Es pati gan neesmu īpaši saskārusies ar kautkādiem lieliem uzbraucieniem sab. transportā. Man arī nav īpaši slikti bijis, ka nu obligāti vajag piesēst, kad esmu stāvoklī. Varu pateikt, ka, ja arī kāds protas un paceļ savu pakaļu, tad tā noteikti nebūs sieviete, drīzāk kāds pavecāks kungs.

Bet ar bērnu ratiņiem gan vēl nekad neesmu pat riskējusi sab. transportā pārvietoties. Vienmēr kautkā tomēr vai nu braucu ar savu auto vai nebraucu vispār.

Dzēsts lietotājs

Šī nav tikai šī laika problemātika. Tāda attieksme arī agrāk bija. Tas ir kultūras jautājums, bet kopš Padomju laikiem jau ievērojami šī kultūra nav mainījusies. Turklāt, pēdējā laikā vispār cilvēki ir ļoti īgni, neapmierināti, izgāž savas dusmas uz neaizsargātiem-māmiņām ar maziem bērniem, grūtniecēm, bērniem, personām ar pārvietošanās grūtībām. Un tas nav tikai transportā, bet arī citās sabiedriskās vietās. Pati esmu piedzīvojusi nievājošu attieksmi gan grūtniecības laikā, gan braucot ar maziem bērniem, bet varu dalīties arī pozitīvā attieksmē no līdzcilvēku puses. Ir bijušas pensijas vecuma kundzes, kuras man piedāvā vietu kā vienā, tā otrā situācijā. ir bijušas reizes, kad viņas noorganizē brīvu vietu. ir nācies pieredzēt arī to, kā kāds pretīgs vecis mani - grūtnieci burtiski aiz čupra izceļ no krēsla. Pašai nācies aizstāvēt ransportā bērnus (sākumskolēnus), grūtnieces un māmiņas ar ratiņiem. ir bijušas situācijas, kad man tiešām ir bijis svarīgi apsēsties. tad es vienkārši kādam jaunietim vai kungam palūdzu vietu.

1 2 3 4 5 6 7

Saistītie raksti

Kategorijas