Japānas simtgadnieku noslēpums - pieci zelta likumi, kā saglabāt jaunību un nodzīvot ilgu mūžu

Cik ilgi cilvēks varētu dzīvot? Jaunākie pētījumi vedina domāt, ka pat līdz piecsimt gadiem – tik ilgi, cik vien varam nodrošināt, ka kopā darbojas divi šūnu signalizācijas ceļi: insulīna signalizācija (IIS) un rapamicīna mērķmolekulas (TOR) signalizācija. Bet, kamēr šis bibliskais mūžs ir teorētisks, mēs varētu tiekties uz veselīga simtgadnieka vecumu, t. i., censties godam nodzīvot vismaz 120 gadus.

Ne visiem tas izdodas. Vecākais cilvēks, kura mūža garums ir fiksēts, ir kāda franču sieviete Žanna Kalmāna, kas nodzīvoja līdz 122 gadu vecumam un nomira 1997. gadā.

Visvairāk simtgadnieku dzīvo Japānā, un, lai gan par šo tēmu ir diezgan daudz spekulāciju un dati varētu būt pārspīlēti, īstie skaitļi ir tik un tā lieli – no katriem 100 tūkstošiem cilvēku apmēram 42 Japānā nodzīvo līdz simts un vairāk gadiem.

Simtgadnieku apburti, zinātnieki ir analizējuši ilgdzīvotāju dzīvesstilu. Lūk, pieci zelta likumi, ar ko viņi nākuši klajā.

Pieci zelta likumi

1. Ēdiet veselīgi (un neēdiet rūpnieciski pārstrādātus produktus).

Cilvēki, kas regulāri ēd pārstrādātu pārtiku, biežāk cieš no hroniskām slimībām un dzīvo īsāku mūžu nekā tie, kas ievēro veselīga uztura pamatprincipus un pārtiek no pilngraudu produktiem, zivīm, augļiem un dārzeņiem.

Kā saka pētnieki no Džordža Vašingtona universitātes, ir liela atšķirība, cik veseli un kāds dzīves garums ir cilvēkiem daudzviet Amerikā, kuri regulāri ēd kartupeļu čipsus, dzer ar cukuru saldinātus dzērienus, ēd saldumus, rafinētus graudus un pārstrādātu gaļu, salīdzinot ar tā saukto zilo zonu iemītniekiem, kas parasti dzīvo līdz 100 gadiem un ilgāk, turklāt necieš no hroniskām slimībām.

2. Izvairieties no stresa.

Īstermiņa stress var būt veselīgs, bet hronisks stress – sekas, ko radījusi bezpalīdzības izjūta vai apziņa, ka neko nav iespējams kontrolēt, – var ierosināt daudzas veselības problēmas, un it īpaši tās, kas ir saistītas ar sirds veselību. Piemēram, kādā pētījumā secināts, ka insults un infarkts biežāk piemeklē cilvēkus, kuri cieš no ilgtermiņa stresa.

3. Neizolējieties sociāli.

Neslīgstiet vientulībā. Atrodiet domubiedrus un kļūstiet par līdzīgi domājošu cilvēku kopienas daļu. Tā var būt reliģiska organizācija vai vietējais amatierteātris, bet šīs sociālās aktivitātes palīdz nodzīvot ilgāku mūžu. Bieži to sauc par Roseto efektu – Roseto ir kāda maza pilsētiņa Pensilvānijā, kur agrāk dzīvoja itāļu imigranti. Kamēr viņi bija salīdzinoši trūcīgi, viņi turējās kopā un dzīvoja daudz ilgāk par vidusmēra amerikāni, savukārt, kad kļuva turīgāki un pārcēlās uz lielākām mājām, un vairs neuzturēja tik ciešus savstarpējos kontaktus, arī šo itāļu dzīves ilgums saruka līdz tādam pašam vecumam kā citiem amerikāņiem.

4. Esiet fiziski aktīvi.

Tas nenozīmē, ka septiņdesmit gadu vecumā jāsvīst trenažieru zālē (kas beidzamajā laikā nemaz nebūtu iespējams), jebkādas fiziskās aktivitātes, ja vien tās turpinās pietiekami ilgu laiku, piemēram, braukšana ar velosipēdu, ātra pastaiga vai strādāšana dārzā, ļaus nodzīvot garāku mūžu.

5. Izvirziet mērķi.

Lai katru dienu celtos, ir vajadzīgs iemesls. Tā ir mērķa izjūta vai apziņa, ka esat ko vērti, un piederības izjūta var ļoti daudz mainīt. Japāņi to sauc par ikigai, ko varētu tulkot kā “dzīvi, ko irS vērts dzīvot”. Zinātnieki to sauc vienkārši par apzinīgumu. Tā Helsinku Universitātes pētnieki Somijā atklāja, ka cilvēkiem, kam trūkst apzinīguma, mirst ātrāk, salīdzinot ar tiem, kam ir mērķis un kas vēlas kaut ko sasniegt.

Vēl trīs padomi

Citi zinātnieki, kas ir pētījuši ildzīvošanu, papildus pieciem zelta likumiem iesaka vēl dažas idejas, kā pagarināt mūžu.

1. Neko neēdiet par daudz.

Samazinot katrā ēdienreizē porcijas lielumu, saīsinot dienas daļu, kurā ieturat maltītes, vai pat dažas dienas nedēļā gavējot (uzņemot tikai 700 kaloriju), ir iespējams pagarināt mūžu. Patiesībā kaloriju samazināšana ir viens no vislabākajiem veidiem, kā palēnināt visu novecošanas bioloģisko marķieru parādīšanos, saka Bari Universitātes pētnieki.

2. Un, kad ēdat, uzņemiet antioksidantus.

Ir ļoti daudz veselīgu produktu, taču vissvarīgāk izraudzīties tos, kas satur antioksidantus. Bagātīgs antioksidantu daudzums ir, piemēram, ogās (zemenēs, mellenēs, avenēs, godži), artišokos, lapu kāpostos, spinātos un arī tumšajā šokolādē.

3. Saudzējiet savu gremošanu.

Raksts no http://jauns.lv