RSU VIDEO: Kā pieņemt lēmumu, kur un ko studēt? Ārsta-psihoterapeita Artūra Miksona atziņas

Kādu profesiju izvēlēties un kur to apgūt? Ko vidusskolēnam iesākt ar virkni padomdevēju, kuru skaits mēdz pieaugt, tuvojoties izlaidumam? Par to sīkāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētājs ārsts–psihoterapeits Artūrs Miksons. 

RSU VIDEO: Kā pieņemt lēmumu, kur un ko studēt? Ārsta-psihoterapeita Artūra Miksona atziņas

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ja pirms vairākiem desmitiem gadu problēmas sagādāja izvēles neesamība, tad tagad galvassāpes  var radīt drīzāk otra galējība – pārāk plašas iespējas. “Jaunieši bieži apjūk, un viņiem rodas jautājums – kura izvēle ir īstā un pareizā?” stāsta psihoterapeits, piebilstot, ka ieteicamāk būtu sev vaicāt, kura ir “manējā”, ne tik daudz “pareizā” izvēle. Grūtības izdarīt izsvērtu izvēli jaunietim var radīt gan dogmatiska vide (“Mūsu ģimenē taču visi ir ārsti / arhitekti / uzņēmēji!”), gan arī vide, kur, runājot par attīstību, nav bijušas nekādas robežas un nav sniegts nekāds virziens.  

 

Ieteicamāk būtu sev vaicāt, kura ir “manējā”, ne tik daudz “pareizā” izvēle



Reizēm jauniešiem rodas šķietams iespaids, ka apkārt teju ikviens savās izvēlēs nekad nekļūdās, taču būtiski ir apzināties, ka tā nav realitāte. “Vienkārši izdarīt izvēli, kas pilnīgi noteikti būs īstā, ir neiespējami. Diemžēl, ja tu satiec kādu, kurš rada šādu iespaidu, jaunietim var rasties sajūta, ka esi nepareizs, esi atkritējs, kas tā nav,” saka A.Miksons. “Varbūt tev vienkārši kādā brīdī kļūda gadījās, varbūt ieklausījies vairāk citos cilvēkos, sabijies, saminstinājies, tai brīdī bija citas izjūtas, vēlmes vai gaidas, un tāpēc tu izdarīji šādu izvēli.” Ārsts-psihoterapeits uzsver – lai cik ļoti izvēle biedētu, viena tomēr ir jāizdara, turklāt jābūt gatavam saskarties ar to, ka kādā brīdī var šajā izvēlē vilties. Tādā gadījumā A.Miksons aicina nemest plinti krūmos pie pirmajā grūtībām, bet dot sev mazliet laika patestēt, paskatīties.

Ko iesākt ar padomdevējiem? Apkārtējo viedokļos RSU docētājs iesaka ieklausīties, netverot tos kā vienīgo patiesību, bet apdomājoties, vai šajos padomos nav ietverta kāda vērtīga ideja vai virziens. “Iespējams, bērnībā biji par to aizdomājies, bet kaut kas tevi bremzēja iet šai virzienā – varbūt kāds bija iestāstījis, ka tā ir profesija, kas nekam neder, kurā nekad nevarēsi pietiekami nopelnīt. Kopš brīža, kad auga mūsu vecāki un vecvecāki, daudzas lietas pasaulē ir mainījušās, tostarp arī profesijas savā prestižā un izpausmē. Līdz ar to – viedos līdzcilvēku padomus ir vērts uzklausīt un likt aiz auss, bet netvert kā vienīgo patiesību,” stāsta ārsts-psihoterapeits, piebilstot, ka to ir vieglāk pateikt kā izdarīt. “Taču galvenais, uz ko es gribu jauniešus aicināt – aizdomāties, ka izvēle ir jūsu pašu, nevis kāda cita!”

Reklāma
Reklāma