Bērni - vislabākās dāvanas

„Cik ir trīs plus divi?” – ar sarežģītu sejas izteiksmi pie mums, uz lielajiem virtuves krēsliem rindā sasēdinātajiem skolēniem, vērsās mūsu četrgadniece Sāra. Mamma, lielais brālis, lielā māsa, tētis, jūrascūciņa Česters – skolēnu kārtā šādās reizēs der ikviens. 

Bērni patiesi aug ātri, un bērniem patiesi labākās „rotaļlietas” ir viņu ģimene. Ne vienmēr bērnam vajag, lai vecāki spēlēs iesaistās; pietiek arī būt vienkārši klātesošam.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Bērni patiesi aug ātri, un bērniem patiesi labākās „rotaļlietas” ir viņu ģimene. Ne vienmēr bērnam vajag, lai vecāki spēlēs iesaistās; pietiek arī būt vienkārši klātesošam.

Reizēm ir tāāāds slinkums sēsties tajos solos, un reizēm ir tiiiik ļoti žēl, ka neesmu apsēdusies, kad saukts. Bērni patiesi aug ātri, un bērniem patiesi labākās „rotaļlietas” ir viņu ģimene. Ne vienmēr bērnam vajag, lai vecāki spēlēs iesaistās; pietiek arī būt vienkārši klātesošam.

 

Lasi rakstu: Ko dāvināt bērnam? Jeb Spēlēšanās nozīme un bērnam piemērotas rotaļlietas


Lasīt lāstekas, nogaršot sniegu, vizināties ragavās, pašai vārīt īstu putru sev brokastīm vai gatavot citu īstu ēdienu kopā ar mammu vai tēti, gatavot joku ēdienu savā virtuvītē un spēlēt „restorānos” vai „veikalos”, spēlēt paslēpes vai ķerenes, lasīt grāmatas ar kādu no ģimenes locekļiem un rotaļāties ar mūsu ģimenes jūrascūciņu – šīs ir mūsu jaunākās meitas, manuprāt, izteikti mīļākās nodarbes, ar kurām mazpamazām viņa sāka aizrauties jau nepilnu divu gadu vecumā.

Jā, reizēm ir tiiik liels slinkums atsaukties bērnu aicinājumiem kopā paspēlēties. Taču, kad atsaucies un vēro viņus, vienmēr ir tāāāds gandarījums secināt: cik gudri, skaisti un fantastiski bērni mums izauguši. 


Pārliekusies pāri saviem leļļu ratiem, Sāra kaut ko maigi dudina – kā miniatūra māmiņa ar miniatūru bērniņu. Bērniņš šajā reizē atkal ir Česters. Ja pirkt dzīvnieciņu, tad, manuprāt, piemērotākais laiks ir, kad bērns ir mazs – šādi viņš mācās atbildību un rūpes jau agrīni. Kad būs sagaidīts „atbildīgais” vecums, tad jau būs pierasts nerūpēties – secinu, sekojot Sāras darbībām.


„Kam Česters bija puncītī?” meitas jautājums izrauj mani no pārdomām. Kad atbilde uzklausīta, prātuļojumu virkne turpinās: „Es biju tev puncīti. Arī māsa tev bija puncītī. Vai brālis bija puncītī tētim? Kad es biju tev vēderā, tētis mani izglāba. Kā es tev puncītī nokļuvu?”…

Reklāma
Reklāma


Jā, reizēm ir tiiik liels slinkums atsaukties bērnu aicinājumiem kopā paspēlēties. Taču, kad atsaucies un vēro viņus, vienmēr ir tāāāds gandarījums secināt: cik gudri, skaisti un fantastiski bērni mums izauguši. Vislabākās dāvanas.

 

Autore: Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja un žurnāla "Mammām un Tētiem. Zīdainis" galvenā redaktore 

Foto: Artūrs Ķipsts