Rudens gardums bumbieris veselībai, saldiem un sāļiem ēdieniem + 12 receptes

Bumbieris ir viens no gardākajiem rudens augļiem, kas notiesājams lieliem kumosiem, bet, ja raža padevusies laba, izmantojams arī dažādās kulinārās receptēs. Gatavojot ēdienus, bumbierus var karamelizēt, kombinēt salātos, cept un pat marinēt. 

Bumbieri satur A, C, PP, K, B grupas vitamīnus, kā arī folijskābi, pektīnu, sēru, kāliju, fosforu, cinku, dzelzi un citas vērtīgas vielas.

FOTO: Shutterstock.com

Bumbieri satur A, C, PP, K, B grupas vitamīnus, kā arī folijskābi, pektīnu, sēru, kāliju, fosforu, cinku, dzelzi un citas vērtīgas vielas.

Pēc garšas saldie bumbieri patiesībā satur mazāk cukura nekā āboli, tāpēc neizraisa apetītes palielināšanos kā āboli. Bumbierus neiesaka ēst uzreiz pēc ēdienreizes, jāpagaida ne mazāk kā 30 minūtes. Pēc mielošanās ar bumbieriem nevajag uzdzert ūdeni vai ēst gaļu. Šajā rudens gardumā nav alergēnu, tāpēc tos  var droši dot arī maziem bērniem.

Augļi augstā folijskābes un joda satura dēļ ieteicami topošajām māmiņām – minētās vielas ir ļoti svarīgas mazuļa attīstībai. Savukārt citas bumbiera sastāvdaļas kavē liekā šķidruma uzkrāšanos audos.

Bumbieri izmantojami arī tautas ārstniecībā. Piemēram, novārījumi un kompoti no kaltētiem bumbieriem ir bagāti ar tanīniem, kam piemīt savelkošs efekts, ja ir zarnu trakta traucējumi.  Šķiedrvielas aktivizē zarnu trakta peristaltiku. Žāvētu bumbieru lapu tēja kavē akmeņu veidošanos urīnpūslī. Apēdot 100 g bumbiera dienā, organisms tiek nodrošināts ar nepieciešamo kobalta diennakts normu. Augļu novārījums ar medu vai cepti vai sautēti bumbieri labi palīdz pret saaukstēšanās slimībām. 

 

Reklāma
Reklāma

 

Sastāvdaļas

Saistītie raksti