Kā motivēt bērnu darīt to, ko viņš negrib, bet kas ir jādara

Pārliecināt bērnus darīt to, ko viņi negrib, bet kas noteikti būtu jāizdara, tiešām nav vieglākais uzdevums. Tieši tāpat kā panākt to, lai bērni pārtrauc darīt to, ko nebūtu jādara. Lai kāds arī būtu vecāku mērķis, svarīgākais ir pareizi motivēt bērnus kaut ko darīt vai nedarīt, pie tam liekot viņam sajusties tā, it kā lēmumu ir pieņēmis viņš pats. 

Neaudzini savu bērnu, audzini sevi. Viņš tik un tā mācīsies no tevis

FOTO: Shutterstock.com

Neaudzini savu bērnu, audzini sevi. Viņš tik un tā mācīsies no tevis

 

Ko darīt un ko nedarīt, lai motivētu bērnus labprātīgi kaut ko darīt? 

 

Izvērtē apbalvojumu sistēmu

Balvas, dāvanas, punktu sistēma par izdarītu darbiņu strādā īslaicīgi un kādā brīdī var izrādīties nevis motivējoša, bet kaitējoša. Kādā Stredfordas Universitātes eksperimentā pierādījās, ka pat patīkamu nodarbi - zīmēšanu ar krītiņiem uz tāfeles, bērni pārtrauca darīt, ja iepriekš viņiem par to tika maksāts. Sadalot pirmsskolas vecuma bērnus divās grupās, vienai grupai zīmēt ļāva "par brīvu", otru motivēja ar mazām balviņām. Kad apdāvināšana par zīmēšanu beidzās, otrās grupas bērni nevēlējās vairs zīmēt, kamēr pirmās grupas bērni to turpināja darīt ar patiesu prieku un bez maksas. Arī pieaugušie strādā tāpēc, ka viņiem par to maksā. Turklāt neatkarīgi no tā, vai viņiem darbs patīk, vai nepatīk. Ja par mīļu darbu beidz maksāt, arī strādāšanas motivācija krasi samazinās.
Piekukuļošana jeb maksāšana par labu uzvedību vai niķu kontroli strādā īslaicīgi, bet nerada ārēju motivāciju un nesekmē laba rakstura veidošanos, kā arī nenostiprina pienākuma apziņu. Vislabākā motivācija tomēr ir paša sajūsma un prieks par paveikto. Kad bērns mācās braukt ar velosipēdu un viņam tas izdodas, nekāda balva nespēj pārspēt to prieku, ko dod paša sasniegts rezultāts.

 


Veido jēgpilnu sarunu

Bērni no dabas ir ļoti zinātkāri un ziņkārīgi. Ja viņu interese par pasauli nav apspiest, tad izskaidrot, kāpēc kaut kas būtu jādara un kādu labumu no tā gūs viņš pats, ģimene vai citi cilvēki, viņam liksies pietiekami interesants un pārdomu vērts sarunu temats.  Var bērnu motivēt uzkopt savu istabu, jo par to viņš saņems saldumus vai laiku datorspēlei, bet ilgtermiņā efektīvāk būs izskaidrot bērnam, ka tīrā un kārtīgā vidē uzturēties ir daudz patīkamāk un harmoniskāk, bet vietā noliktas mantas nezudīs un nebūs jātērē laiks to meklēšanai. Neuzspied darīt kaut ko tūlīt un uzreiz. Piemēram, ļauj istabu iztīrīt pēc tam, kad bērns ir atpūties un viņam ir iedvesma to darīt. Nosaki elastīgus termiņus, kad tas jāizdara. Sīkums, bet svarīgs - nelieto vārdus "Tev jāizdara", izmanto vārdus "Būtu jauki, ja tu to paveiktu".  Ja ir jāpaveic kāds darbiņš, ko darīt ļoti negribas, vecāki var izrādīt empātiju un pajautāt, ko viņi var palīdzēt, lai atvieglotu situāciju. Tas radīs lielāku uzticēšanās atmosfēru, motivāciju tikt galā ar uzdoto. 

 


Pieņemi, ka izdarīts var nebūt perfekts

Lielākajai daļai bērnu patiesībā ļoti patīk veikt mājas darbus. 3-5 gadu vecumā bērni ar lielu entuziasmu palīdz vecākiem - izņem no veļas mašīnas veļu vai šķiro zeķes pa pāriem. Diemžēl pietiekami bieži šo darbotiesprieku sabojā paši vecāki, kas steidzina bērnus vai viņu pašu acu priekšā izlabo bērnu paveikto darbu, piemēram, pārmazgā nepietiekami labi nomazgātus traukus. Nekas nevar notikt uzreiz, tāpēc pie maziem, viegliem un ikdienišķiem mājas pienākumiem bērni ir jāradina jau no ļoti mazām dienām. Pat tad, ja no tīri praktiskā viedokļa tas nesniegs lielu atspaidu saimniecības darbos, tas tomēr iemācīs sajūtu, ka pienākums ir paveicams, neatkarīgi no tā, ir noskaņojums vai nav.  Ja ir jāpaveic vairāki darbiņi, piedāvā izvēli starp vienu vai otru nodarbi. Ja ir jātīra zobi pirms miega, piedāvā to izdarīt " tūlīt un tagad"  vai pirms pašas iešanas gulēt. Izvēles iespējas dod bērnam sajūtu, ka viņš ir situācijas noteicējs, ne tikai norādījumu izpildītājs. 

Reklāma
Reklāma


 

Izvērtē reālās bērna spējas

Pirms uzdod veikt kādu uzdevumu vai uzliec kādu pienākumu, izvērtē bērna reālās spējas uzdoto izdarīt. Ja kāds no uzdevumiem nav viņam pa spēkam, tad ne sods, ne arī apbalvojums nepalīdzēs. Savukārt tad, kad bērns būs spējīgs iemācīties, piemēram, lasīt (nobriedīs viņa smadzenes), vai varēs paveikt kādu citu darbu, piemēram, pagatavot vakariņas, viņam tas sniegs tādu prieku, ka nebūs nepieciešama arī ārēja motivācija. Nekas tā nemotivē kā apziņa, ka esi kādas lietas meistars. 



Izrādi prieku par bērna veikumu

Nekas tā neiepriecina bērnu kā tas, ka viņš spēj sagādāt prieku saviem vecākiem. Jo mazāk bērns, jo labāk strādā šis princips. Ja jums mājās aug skolēns, kuram no rīta ir grūti piecelties, lai nenokavētu skolu, tad līksmo un slavē viņu tajos rītos, kad tas ir izdevies. Tas noteikti strādās daudz efektīvāk nekā dusmīgie rīti, kad visi kliegdami un strīdēdamies kavē skolu un darbu dēļ viena guļavas.

 

Esi piemērs savam bērnam

"Neaudzini savu bērnu, audzini sevi. Viņš tik un tā mācīsies no tevis"  ir pilnīgi patiess apgalvojums. Lai cik pareizu teoriju vecāki mēģinātu ieskaidrot bērnam, beigu beigās bērns tāpat rīkoties tā, kā redz rīkojamies vecākus. Tas attiecas gan uz ēšanas paradumiem, gan dzīvesveidu, sportošanu un vērtībām kopumā. Ja gribi, lai brāļi un māsas izbeidz plūkties un plēsties, parādi ar savu piemēru, ka spēj konstruktīvi un mierīgi risināt konfliktus ar savu dzīvesbiedru. Ja gribi, lai bērni aug laipni un audzināti, neaizmirsti pateikt "Paldies" apkalpojošam personālam veikalā. Ja gribi, lai jūsu bērni tur solījumus, vienmēr to dari arī pats.