Kurš drīkst apmeklēt muzejus?

Ik pa laikam kopējos forumos internetā lasu atsauksmes vai diskusijas par bērnu dzimšanas dienu svinībām vai citām nodarbībām dažādos Rīgas muzejos. Jaunās māmiņas ir ļoti aktīva sabiedrības daļa un man joprojām šķiet, ka muzeji līdz galam nenovērtē šo apmeklētāju potenciālu.

FOTO: Mārcis Baltskars, http://www.baltskars.lv/

Minētajai auditorijai ir vislielākā vēlme socializēties un veltīt laiku sev, turklāt to darīt darba dienu laikā, pa dienas vidu, kamēr bērns guļ ratiņos starp ēdienreizēm un pārējie ģimenes locekļi ir darbos, skolās vai bērnu dārzos. Te gan jāņem vērā viens ļoti būtisks aspekts – vislielākā motivācija jaunajai māmiņai iziet ārpus sava kvartāla, parka un rajona "sienām" ir tad, ja "otrā galā" viņu gaida komforts.

 

Tāpēc pirms ieviest jaunas programmas muzejos, būtu jāizvērtē muzeja telpas - vai tajās ir kāds piemērots stūris, kur māmiņa bērniņu var pārtīt un pabarot, un galvenais, vai viņa ar ratiņiem varēs brīvi piekļūt ekspozīcijām un darbnīcu telpām. Un ar "brīvi piekļūt" es atkal domāju iepriekš minēto komfortu, nevis uzraugu vai apsargu, kas palīdzētu nest ratus pa trepēm, vai vēl kādu trešo cilvēku, kuram būtu jālūdz pieturēt durvis, lai tās nekļūtu par lamatām neveiklākam un lēnākam ienācējam ar ratu bagāžu.

 

Zinu, ka daudzos Latvijas muzejos līdz tik ērtām komunikācijas iespējām vēl ir ļoti tālu, taču tāpēc nevajadzētu zaudēt modrību, jo ir vēl viens aspekts, kādēļ man šķiet, ka jauno māmiņu auditorija nav pietiekoši novērtēta.

Turpmākā diskusija forumā noritēja par to, kā mammas izvairās apmeklēt dažādas sabiedriskas iestādes, lai nebūtu jāizsauc uz sevi "uguns" - jāklausās citu cilvēku aizrādījumi un kauninājumi, un jāuztraucas par kaitējumiem, kurus bērns, iespējams, var nodarīt konkrētajai iestādei.

 

Tā ir ļoti aktīva komunicēšana sociālajos tīklos, slēgtos un atvērtos forumos, kur jaunās māmiņas domubiedru un dažādās citās grupās apmainās ar viedokļiem, dalās pieredzē un cenšas uzzināt kāroto informāciju. Kā populārākos varu minēt www.calis.lv, www.mammamuntetiem.lv, www.atceries.lv utt.

Mīļie muzeju speciālisti, tieši tur tiek radīti un grauti mīti par mūsu veidoto piedāvājumu. Un lūk, ko pavisam nesen es izlasīju vienā šādā forumā:

Vineta, divu bērnu māte, sabiedrisko attiecību speciāliste, 14.04.2013:

Vakar bijām Rīgā - uz Vēstures muzeju, uz pasākumu ģimenēm, kur bērniem bija kaut kādas darba lapas jāpilda, bet vecāki klausījās par senajiem tērpiem. Pagājušajā gadā kopā ar "Muzeja ekspertēm" neapmeklēju šo muzeju, bet nu jāsaka, ka ieskaitītu to pie maziem bērniem nedraudzīgajiem.

Reklāma
Reklāma

Mazākajam dēlam (3.g.v. – M.P.) vairākas reizes tante aizrādīja, ka viņš gramstās ap eksponātiem un stikla vitrīnām, pareizāk sakot klapē tās, jo skaņa bija tik forša. :) No otras puses, es pilnīgi saprotu muzeja darbiniekus, ka negrib tādus mazus vandāļus. Pat nezinu, ko es darītu, ja būtu muzeja direktors, droši vien uzliktu šilti, ka bērniem līdz 4 g. ieeja muzejos aizliegta. :) Un nākamreiz, ierīkojot pastāvīgo ekspozīciju, padomātu par mūsdienīgāku un drošāku veidu, kā to izdarīt, lai bērni nevar nekādi kaitēt eksponātiem.

vairākas reizes tante aizrādīja, ka viņš gramstās ap eksponātiem un stikla vitrīnām, pareizāk sakot klapē tās, jo skaņa bija tik forša. :) No otras puses, es pilnīgi saprotu muzeja darbiniekus, ka negrib tādus mazus vandāļus.

Bērniem domātās darba lapas bija foršas, man patika - tā nodarbība bija 6 - 12g. veciem bērniem, bet manējais lielais stūrgalvis atkal bija iespītējies un jau mājās izlēmis, ka tur būs garlaicīgi un nepiedalījās pasākumā, bija paņēmis līdzi savu grāmatu un tur lasīja, kamēr citi bērni pildīja lapas.

Vīrs man pirmo reizi bija tajā muzejā un teica, ka trūkst aprakstu eksponātiem - un tā arī ir, nu ļoti jau paskopa informācija tur uzrakstīta…

Arī Kuģniecības muzejā pirms daudziem gadiem vecākais puika dabūja trūkties no tantes, jo gribēja grozīt kuģa stūri, bet viņa neļāva.

 

Turpmākā diskusija forumā noritēja par to, kā mammas izvairās apmeklēt dažādas sabiedriskas iestādes, lai nebūtu jāizsauc uz sevi "uguns" - jāklausās citu cilvēku aizrādījumi un kauninājumi, un jāuztraucas par kaitējumiem, kurus bērns, iespējams, var nodarīt konkrētajai iestādei.

 

Tomēr, lai šī diskusija nebūtu vienpusīga, nolēmu šo jautājumu, diezgan provocējošā veidā, pārpublicēt savā blogā - No cik gadiem Latvijā bērns var sākt apmeklēt muzejus?

 

 

Autore: Marta Pallo, muzejpedagoģe, Creative Museum blogere un LNMM Izglītības programmu kuratore