Kam par godu bērnam liek vārdu — sev vai sabiedrībai? 5

 15. maijs 2013 6:10 Viedoklis

Pašlaik Latvijā ir tā: ja tu vēlies nosaukt savu bērnu par Miron, pēc likumdošanas tā nedrīkst — jābūt “Morons” vai “Mirons”.



Foto: Edijs Pālens, http://www.edijsfoto.lv/

Cilvēka personvārds ir būtisks elements cilvēka identitātē, tā apgalvo psihologi. Caur viņa vārdu personu uztver gan sabiedrība, gan cilvēks pats sevi.


 

Ja gribi nomainīt savu vārdu no Viesturs uz “Zaurguss”, tā arī nedrīkst, lai gan gramatiski viss atbilst normām. Ja apprecies ar ārzemnieku, latviskošanas rezultātā vīrs un sieva kļūst par pilnīgi dažādu uzvārdu īpašniekiem. Šādu problēmu, protams, nebūs, ja izvēlēsies bērnam vai sev vārdu no kalendāra vai pieprasīsi laulātā pilsonību. Bet vai tas risina problēmas būtību?

 
 
Situācijas, kurās valsts atsaka vai līdz nepazīšanai izmaina vēlamo personvārdu, mēdz būt daudz un dažādas. Jaunākais atgadījums — nesen medijos izskanējusi ziņa par to, ka valsts atsakās reģistrēt bērnam vecāku izvēlēto vārdu, konkrētajā gadījumā senu krievu vārdu — Miron. Vecāki kategoriski nevēlējās izvēlēto vārdu pielāgot latviešu valodai, jo tādējādi tas skanētu “Mirons” vai “Mironis”. Un viņus cilvēciski var pilnībā saprast, kamēr valsts saka “Nē, dārgie, likums ir likums! Jūsu izvēlētais vārds neiekļaujas latviešu valodas sistēmā!” (Vairāk par situāciju ar vārdu Miron lasi šeit). 
Vai tiešām valodas normu piemērošanā nevar izdarīt atkāpi un ļaut vecākiem brīvi izvēlēties, kā saukt bērnu neatkarīgi no tā, vai tas iekļaujas vai neiekļaujas latviešu valodas sistēmā? 
Šeit rodas dilemma: no vienas puses mēs dzīvojam mūsu mīļajā valstī Latvijā, tāpēc vecākiem bērna vārda izvēlē jārīkojas tā, kā šķiet nozīmīgi un vērtīgi latviešu valodai — savas vēlmes un ieceres bērna vārda izvēlē jāaprobežo ar piesaisti likumiem. No otras puses nostājas pats personas vārds — kaut kas nozīmīgs un vērtīgs pašai personai. Vai tiešām valodas normu piemērošanā nevar izdarīt atkāpi un ļaut vecākiem brīvi izvēlēties, kā saukt bērnu neatkarīgi no tā, vai tas iekļaujas vai neiekļaujas latviešu valodas sistēmā? Kurai no pusēm mēs kā sabiedrība vēlamies piekrist?
 
Laulībā ar ārzemnieku — divi atšķirīgi uzvārdi
Vecāku cīniņi par bērnu vārdiem ir tikpat “populāri” kā situācijas, kad, pielāgojot latviešu gramatikas normām, vienas ģimenes ietvaros tās locekļi tiek nodēvēti atšķirīgos uzvārdos — tātad Latvijas un ārvalstu pilsoņu laulībā katram no pāra ir cits uzvārds. Ja šādā laulībā dzimst bērni un tie kļūst par Latvijas pilsoņiem, arī bērnu vārdi un uzvārdi personas dokumentos tiek mainīti, pielāgojot latviešu gramatikas normām, kā rezultātā uzvārdi atšķiras gan mātei, gan tēvam, gan bērniem. 
 
Ilustrācijai: Nika Liepinna uzvārds cēlies no latviešu valodas, bet tā kā viņš nav dzimis Latvijā, attiecīgās valsts dzimšanas apliecībā ierakstīts uzvārds bez garumzīmēm un ar vienu izmainītu burtu. Nu jau kādu laiku Niks dzīvo Latvijā un visos viņa šeit izdotajos dokumentos parādās dzimšanas apliecībā rakstītais uzvārds — Liepinns. Tā kā Niks gatavojas kāzām, viņi ar topošo sievu konsultējās valodas aģentūrā, saņemot atbildi: tā kā Nika uzvārdam ir latviska izcelsme, sievai uzvārds tiks latviskots automātiski. Visi dokumenti, kas tiks izdoti Latvijas Republikā, sievai būs ar latviskoto uzvārdu — Liepiņa. Vīris Liepinns un sieva Liepiņa. Pieņemt šādu faktu vai tomēr izšķirties par kardinālu izvēli — mainīt pilsonību?
Sieviete vēlas pāriet sava britu vīra “Corlett” uzvārdā, bet, atbraucot uz Latviju, pasu nodaļa vīra uzvārdu latvisko kā Korlets. Te rodas virkne problēmu — viņa nevar pierādīt, ka ir sava vīra sieva, jo Lielbritānijā uzvārds izskatās it kā “pagrābts no gaisa”. 
 
Cits piemērs: sieviete vēlas pāriet sava britu vīra “Corlett” uzvārdā, bet, atbraucot uz Latviju, pasu nodaļa vīra uzvārdu latvisko kā Korlets. Te rodas virkne problēmu — viņa nevar pierādīt, ka ir sava vīra sieva, jo Lielbritānijā uzvārds izskatās it kā “pagrābts no gaisa”. Realitātē Mrs. Corlett un Mrs. Korleta ir viens un tas pats cilvēks, bet papīros tā nebūt neizskatās. Turklāt tīri emocionālā līmenī sieviete vēlas dzīvot ar sava vīra uzvārdu, jo ir taču viena ģimene. Tagad sanāk samierināties ar kāda cilvēka — pasu daļas pārstāvja — burtiski izdomātu uzvārdu. 
 
Vai gramatika rāda lojalitāti pret valsti?
Cilvēki mūsdienās dzīvo un domā dinamiski un globāli, kas nozīmē, ka rodas un radīsies arvien vairāk pārnacionālo apstākļu un apsvērumu, kāpēc savu un savu bērnu personvārdu izvēlē cilvēki nevadīsies pēc piesaistes nacionālai vai etniskai izcelsmei. Latvijā ar katru gadu pieaug laulību skaits, kas reģistrētas ar ārvalstniekiem, tāpat arī ārpus oficiālas laulības reģistrēšanas procedūras Latvijas pilsoņi veido attiecības ar citu valstu pilsoņiem un šādās attiecībās dzimst un dzims bērni. Turklāt jāņem vērā Latvijas krievus, kuri veido lielu daļu mūsu sabiedrības — viņiem itin bieži rodas problēmas personvārdu latviskošanas dēļ. 
 
Tāpat mūsu vidū ir cilvēki, kuru domāšana sniedzas ārpus piesaistes valstiskai vai teritoriālai piederībai un vārda izvēlē viņi vadās pēc citiem apsvērumiem, turpinot cienīt šo valsti, tās valodu un maksāt nodokļus. Labs piemērs šajā saistībā ir nesen izskanējusī ziņa par Viesturu Dūli, Gustavu Buteli un Aivaru Čivželi, kuri vēlējās mainīt personvārdus uz Zuarguss, Arstarulsmirus un Jurgstulaistus. Latvijas valsts iestādes atteica reģistrēt viņu jaunos personvārdus, kā galvenās argumentācijas minot faktus, ka izvēlētie vārdi apdraudēs latviešu valodu un kultūru, kā arī valsts demokrātisko iekārtu. 
 
Ko saka cilvēktiesības
Vienai sabiedrības daļai noteikti šķiet pašsaprotami un normāli, ka Latvijā visiem jāsaucas latviski. Tiem, kas apbraukājuši pasauli un jo īpaši tiem, kas izveidojuši romantiskas attiecības ar citu valstu pilsoņiem, veidojas daudz liberālāks un racionālāks skatījums uz personvārdu lietojumu. Viņuprāt, nav racionālu apsvērumu, kāpēc izņēmumi latviešu gramatikas normu piemērošanā personvārdos negatīvi ietekmētu latviešu valodas sistēmu, kā arī valodas un kultūras ilgtspēju. Vēl mazāk šādas atkāpes varētu ietekmēt valsts demokrātisko iekārtu, jo cilvēktiesības ir viens no pamatelementiem demokrātiskās sistēmās, ar atkāpi, ka tās neierobežo citu cilvēku tiesības. 
 
Savukārt viens no cilvēktiesību pamatelementiem ir Cilvēks ar tā vērtību, uzskatu, pārliecību kopumu un tiesībām paust savus uzskatus. Demokrātiskās iekārtas aizstāv vārda brīvību. Personvārda brīvība būtu viens no vairāku demokrātijas principu sublimējošiem elementiem, kas nevis vārdos, bet praksē apliecinātu cilvēka individualitāti un tās pārliecību un uzskatu kopumu cienošu valsts praksi. Personvārdu regulējums ir tieši tik lielā mērā konkrēto cilvēka individualitāti ietekmējošs, ka atkāpes no valodas normu piemērošanas būtu pašsaprotama valsts attieksme pret indivīdu un tā personīgo dzīvi demokrātiskā sabiedrībā. 
 
Vārdu nozīme pasaulē
Cilvēka personvārds ir būtisks elements cilvēka identitātē, tā apgalvo psihologi. Caur viņa vārdu personu uztver gan sabiedrība, gan cilvēks pats sevi - šis ir būtisks apstāklis, kas būtu jāņem vērā valstij, lemjot par atļauju konkrēta personvārda reģistrēšanai. Ir tikai loģiski, ka kāda cilvēka vērtību, uzskatu un pārliecību kopums var atšķirties no sabiedrībā dominējošām vērtībām, uzskatiem un pārliecībām — personvārdu gadījumā rodas jautājums, cik lielā mērā vispārpieņemtās vērtības drīkst ietekmēt indivīda tiesības izvēlēties sev vārdu?
 
Daži pasaulīgi vārda izvēles iemesli
Senajā Indijā bērnus sauca dievu vārdos, izejot no vēdiskā naam-roop abhed principa, kas pauž vārda un formas vienotības ideju. Islams pauž uzskatu, ka bērniem ir tiesības tikt dēvētiem dievu vārdos, ka tas var nest barakah (labumu — svētību). Šajās kultūrās tiek uzskatīts, ka Višnu 1000 vārdi (sahasra naam) vai Allaha 99 vārdi uz vārda "nēsātājiem" projicē tiem piemītošās īpašības. Vēdu Rishis uzskatīja, ka vārds nosaka bērna raksturu, sejas un figūras formu, temperamentu, vērtības un profesijas izvēli. Piemēram, vārds Anemika (burtiskā tulkojumā "Bez vārda") nozīmē, ka bērna nākotne būs tāda, kādu pats to veidos, tai nav iepriekš noteikti nekādi ierobežojumi.
 
Burtu un vārdu vibrācijas frekvences
Grieķu matemātiķis un filosofs Pitagors 6. gs. p.m.ē. bija pirmais, kurš katram skaitlim piedēvēja simbolisku un psiholoģisku raksturojumu, kā arī uzskatīja, ka visu pastāvošo var izteikt ciparu kombinācijās. Piemēram, skaitlis 1 (burti A, J, S) sibolizē sākumu, iniciatīvu un lepnumu — tas ir individualitātes simbols, vīrišķā gribasspēka un pašapziņas simbols. Skaitlis 2 satur vienotību, sadarbību, maigumu un atvērtību un tā tālāk. Numeroloģija ir burtu, skaitļu, ciklu, vibrāciju un simbolu “zinātne”, kas meklē likumsakarības cilvēka psiholoģijā un uzvedībā.
Modernā zinātne neapšauba skaņas vibrācijas ietekmi uz dzīviem organismiem un to elementiem. Nozīmes, vārda, tā izrunas ietekme konkrētā griezumā netiek pētīta un šāds uzstādījums tiek uzskatīts par pseidozinātnisku vai “nezinātnisku”.
 
Freida jautājumi par personvārdu
Psihiatrs Zigmunds Freids bieži esot sācis savu terapijas sesiju jautājot personai par tās personvārdu. Šie ir daži no jautājumiem, ko izmantoja Freids: 
1. Iedomājies situāciju, ka nedēļu pirms tavas dzimšanas tavi vecāki diskutē, kādu vārdu tev dot. Zināms, ka daļa vecāki savus bērnus nosauc citu personu vārdos — paziņu, slavenību. Vai tu tiki nosaukts kāda vārdā? Ja jā, tad kādā un kāpēc? Vai tam ir bijusi kāda ietekme uz tavu personību? 
2. Daudziem bērniem tiek doti leģendāru varoņu vārdi. Vēlāk leģendārie stāsti bērniem tiek izstāstīti, lai mazie cilvēki sāktu līdzinātos varoņiem. Vai vari atcerēties stāstus, kas tika stāstīti tev kā bērnam un kuros bija minēts arī tavs vārds?
3. Gandrīz visiem vārdiem ir nozīme. Vai tavi vecāki bija apzināti pētījuši tava vārda nozīmi? Kad tu uzzināji, ko nozīmē tavs vārds? Kurš izvēlējās tavu vārdu? Ja tavi vecāki izvēlējās vārdu pēc nozīmes, ko tā stāsta par tavu vecāku gaidām? 
4. Vai cilvēki ir jokojuši par tavu vārdu? Vai esi juties lepns par savu vārdu vai kāda iemesla dēļ kautrējies? 
 
Fizikas līdzībā
Kā ikdienas ķīmiskās reakcijas oraganizē atomu savienošanos (līdzīgi kā pārkomplektējot burtus vārdā), kodolreakcijas rezultātā mainās pašu atomu vārdi — kā burts “m” sadalītos burtos “r” un “n”,  vai burtu “i” un “o” kombinācijas rezultātā veidotos burts “b”. Kodolreakcijās atomi sadalās vai savienojas, lai veidotu jauna veida atomus. Vārda maiņu var skatīt kā personības kodolreakciju kļūšanai par jauna veida atomu summu. :)
 
Autore: Maira Dzene, www.4vara.lv



5 Pievienot komentāru

Reklāma

Kategorijas