Darba devēji var novērst tiesu izpildītāju patvaļu 2

 14. septembris 2010 16:50 Emuāri

Savā praksē ir nācies saskarties ar jautājumiem par piedziņas apmēra ierobežošanu atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem.  Civilprocesa likuma 1. pielikumā Mantas...




Savā praksē ir nācies saskarties ar jautājumiem par piedziņas apmēra ierobežošanu atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem. 
Civilprocesa likuma 1. pielikumā Mantas saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem  ir minēta manta, uz kuru nevar vēsts piedziņu. Šī pielikuma 3. punkts nosaka, ka uz parādnieku un katru viņa apgādībā esošo personu, jānodrošina līdzekļi minimālās algas apmērā.
Tiesu izpildītāji šo normu pamanās ignorēt un neskatoties, ka likums visiem ir viens savā rīcībā pieļauj dubultstandartus, atkarībā no parādnieka ienākumiem (kā ienākumi šajā rakstā tiks apskatīti tikai darba alga). Ja parādnieka ienākumi ir krietni virs 180 ls mēnesī, tiesu izpildītāji mēdz parādniekam nodrošināt 180 ls iztikai pēc piedziņas veikšanas, tomēr bieži tiek ieturēts vairāk nekā likumā atļautie 30% vai 50% no algas.
Savukārt parādniekiem, kuru ienākumi nepārsniedz 180 ls, piedziņas ierobežojums tiek ievērots tikai apmērā pret procentuālo ierobežojumu, nevis noteiktajiem 180 ls katram ģimenes loceklim.
Dažkārt nākas saskarties ar pietiekami atsaucīgiem piedzinējiem, kuri parādniekam no algas atstāj 180 ls. Tomēr katram ģimenes loceklim 99% gadījumos šāda summa netiek nodrošināta. Rodas interesants jautājums, kādēļ tiek nodrošināti šie 180 ls nevis, piemēram, 140 vai 220 lati pēc piedziņas. Vienīgā norāde, ka parādniekam ir atstājami ienākumi 180 ls (minimālā alga) ir iepriekšminētā Civilprocesa likuma 1. pielikuma 3. punkts. Līdz ar to rodas jautājums, ja pēc šīs normas parādniekam tiek nodrošināti 180 ls tad, kādēļ šī pati norma netiek konsekventi piemērota arī tālāk? Tas izskaidrojamas, ka lielākoties piedziņas no algas tiek veikti pret ne tik turīgajiem un mazturīgajiem iedzīvotājiem. Nav noslēpums, ka turīgākie spēj pietiekami veiksmīgi izvairīties no piedziņas pret ienākumiem.
Ja nodrošinās šādu ar likumu noteikto iztikas apmēru, katram apgādībā esošajam ģimenes loceklim, tad jau no neviena gandrīz neko nevarēs piedzīt. Šādu oficiālu, visnotaļ loģisku atziņu pauda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. Tomēr vai standarta parādnieks ir vienīgais atbildīgais, ka valstī ir tāda situācija, ka nodrošinot parādnieka ģimenei likumā paredzētos ierobežojumus, kreditors neko nevar atgūt. Vajadzētu atcerēties, ka tomēr 90% no visiem kreditoriem veica saimniecisko darbību, kas vienmēr saistīta ar risku. Tikai tādēļ, ka valstī ir grūtības, nav pamats likumu neievērošanai.
Tiesu izpildītājiem bērnišķīgas atrunas
Pieprasot tiesu izpildītājiem ievērot likuma normas, kā atbilde tiek saņemta bērnišķīgas atbildes, kā šī pielikuma 3. punkts, piemēram, neattiecoties uz naudu, kā algu, jo šī pielikuma izpratnē tas it kā attiecoties tikai uz naudu kā priekšmetu. Otrs iecīnītākais arguments tiesu izpildītājiem ir, ka minētais ierobežojums attiecas tikai uz naudas līdzekļiem, kas tiek atrasti pie parādnieka mājā, lai gan šādi ierobežojumi uz naudas atrašanās vietu, nekur likumā nav minēts.
Tiesu izpildītāju rīcību var pārsūdzēt tiesā, tiesai šāda sūdzība jāizskata 15 dienu laikā. Valsts nodevas apmērs par šādu sūdzību ir 15 lati.
Pastāv arī alternatīvs veids, kā piedziņas apmēru no darba algas atbilstoši likumam var ierobežot arī bez tiesas starpniecības. Tieslietu ministrija ir atzinusi (, ka piedziņas apjoma ierobežojumu korekta ievērošana ir darba devēja kompetencē.
Sagatavojot nopietnu argumentāciju ir izdevies pārliecināt vairākus godprātīgus un principiālus darba devējus, tiesu izpildītājiem sniegt atbildes, ka darbinieka alga nav tik liela, lai ņemot vērā darbinieka apgādājamo skaitu būtu iespējams, ko atvilkt tiesu izpildītāja vajadzībām. Principā iegūst arī darba devējs, jo mazinot spriedzi darbiniekam, pēdējais spēj kļūt produktīvāks un strādāt ar lielāku atdevi.



2 Pievienot komentāru

Reklāma

Kategorijas