Par attiecībām un Attiecību Analītiķi

 14. septembris 2010 11:53 Emuāri

Viena no mūsdienu īpatnībām ir tā, ka partnerības jautājumā cilvēks izdara savu izvēli pats. Jūs teiksiet: kurš gan cits viņa vietā to darīs? - Ooo! Tas liecina, ka...




Viena no mūsdienu īpatnībām ir tā, ka partnerības jautājumā cilvēks izdara savu izvēli pats. Jūs teiksiet: kurš gan cits viņa vietā to darīs? - Ooo! Tas liecina, ka jūs esat tipisks mūsdienu cilvēks!

Taču lielāko daļu cilvēces vēstures - tā nebija un nevarēja būt. Jaunieša izvēles jautājumu risināja vecāki, dzimta, klans. Un tas
notika ne tikai "sugas selekcijas" nolūkos. Nereti tas bija politisks jautājums vai komerciāls darījums.

Cilvēks nevis precējās, bet tika izprecināts. Labākajā gadījumā viņš bija tikai viens no tiem, kas kaut ko izvēlējās, bet bieži vien izvēle notika bez viņa ziņas.
Kādēļ?

Tādēļ, ka no izvēles bija atkarīga dzimtas, bet, monarhu gadījumā, pat veselas valsts labklājība. (Pietiek atcerēties kādas angļu karalienes vārdus, teiktus  meitai pirms kāzu nakts: "Aizver acis un domā par Angliju" (šķiet, tā bija atbilde uz meitas jautājumu: "kā viņai rīkoties kāzu naktī? :) )

Iztēlojoties to, cik nenozīmīga loma vēsturē bija personīgām jūtām, kļūst nedaudz neomulīgi, vai ne? Mūsdienu cilvēks ir izcīnījis personīgajām jūtām noteicošu lomu. Taču jāatzīst, ka lielākoties tās šai lomai nav gatavas. Tās nav gatavas - kā nenogatavojies auglis.

Brīžiem pat liekas, ka pazīstamajā bībeles stāstā par aizliegtā augļa baudīšanu, runa ir tieši par to - par zaļu augli (paturot prātā to, ka ābols daudzās kultūrās simbolizē jūtas). Vecāki tak’ bērniem arī aizliedz ēst zaļus ābolus, vai ne? :)  

Mēs varam domāt par to vai nedomāt, taču gēnu virtene ceļo cauri laikam - no pagātnes uz nākotni. Mēs varam domāt vai nedomāt, bet sabiedrība vai tauta - tā ir izdarīto izvēļu summa:  no iepriekšējās paaudzes bija atkarīga mūsu nākotne, bet no mūsu izvēlēm - nākamās paaudzes nākotne.

Mums parasti nepatīk tas, kā izvēles jautājumu risināja senatnē, taču arī tas, kas notiek tagad mums bieži vien nepatīk - tikai tas notiek "vēlāk".

Mūsdienās nav kam nodarboties ar cilvēka jūtu pasaules izkopšanu, varbūt arī nav kad, jo nav laika. Mēs esam laika trūkumcietēju civilizācija. Un arī Tirgus, kas ir galvenais mūsdienu sabiedrības virzītājspēks, nav ieinteresēts, ka mēs izkopjam savu jūtu pasauli, jo ar infantilu patērētāju ir vienkāršāk.   

Skaidrs, ka seksuāla eiforija vai emociju stihija (kuras varā, starp citu, var nonākt jebkurā vecumā) - nemaz negarantē attiecību
piemērotību dzīvei. Šī "jūtu stihija" nereti tiek jaukta ar mīlestību, vai reizēm saukta par likteni. Gandrīz tikpat skaidrs ir arī tas, ka "pliks" racionālisms – nav pozitīvs pretstats šai "jūtu stihijai", tādēļ vien, ka tas ir sauss kā kauli, tajā nav dzīvības sulu. Prāts tikai ar lielām grūtībām spēj tvert izjūtu nianses.

Bet ir ļoti vajadzīgi rīki, kas palīdzētu aptvert notiekošo starp divām būtnēm. Kas spētu raksturot attiecības ne fizikas, ne lirikas, bet tādā "valodā", kurā nav pretrunas starp emocionālo un racionālo cilvēka pusi.

Ķeroties pie astroloģiskas programmas "Attiecību analītiķis", bija uzreiz skaidrs, ka astroloģijas valoda, ar tās dzīvo simbolismu sniedz iespējas to paveikt labi.
Ne pilnībā, bet  lielā mērā izdevās iecerētais - mēs pacentāmies šajā projektā iemiesot daudzu gadu vērojumus, secinājumus, vērtējumus. Bet pārējo paveic programmas debess ķermeņu kustības aprēķini. "Analītiķa" testēšanā piedalījās visai kupls brīvprātīgo skaits, kas atklāja diezgan patīkamu tendenci - jo nobiedušāks testētājs, jo pozitīvāks Programmas vērtējums. 

                                                  



0 Pievienot komentāru

Reklāma

Kategorijas