Pelējums 2

 13. septembris 2010 12:06 Emuāri

Šis ir kārtējais pieturas punkts par, ko gribētos jums pastāstīt. Kopš ieradāmies Berlīnē, bērni ik pa laikam sevi pieteica ar diezgan nejauku klepu. Sākumā, loģiski...




Šis ir kārtējais pieturas punkts par, ko gribētos jums pastāstīt. Kopš ieradāmies Berlīnē, bērni ik pa laikam sevi pieteica ar diezgan nejauku klepu. Sākumā, loģiski spriežot, domāju, ka kārtējai vīruss, tomēr klepus nemitējās. Analizēju situāciju un domāju, ok, tas noteikti ir emocionālas dabas jautājums - bērniem ir pārāk lielas pārmaiņas, līdz ar to viņi emocionāli nespēj to tik ātri aptvert un saprats un pretestību izrāda ar slimības palīdzību, sevišķi Emīlija. Jā, starp citu, par Emīliju un klepu runājot, viņai tas ir ļoti raksturīgi. ja dzīvē ir kāds emocionāli smagāks posms, tad Emīlijai klepus soļo blakus kā tāds nelabvēlīgs draugs. Tomēr, man tā atkal ir zīme, kad kaut kas nav gluži tā - Emīlijai vajadzīga lielāka uzmanība, jāmeklē tie cēloņi kas klepu ir izraisījuši.
bet, nu atpakaļ pie iepriekš aprakstītā klepus. Nu tā, klepus nemitējās un nemitējās, līdz ir jau pagājuši aptuveni 2 mēneši un klepus lēkmes vēl joprojām moka bērnus. Aha, iemesls, šķiet ir atrast - pelējums vienā no istabas stūriem, un diezgan pamatīga apjoma. Ko darīt, kā rīkoties. Griežos ar padomu pie saviem jauniegūtajiem draugiem Berlīnē. Viņi iesaka sazināties ar mājas apsaimniekotājiem par problēmu, lai to novērstu. Tā arī daram, ar draugu palīdzību, sazinamies ar mājas apsaimniekotājiem, izstāstam problēmu, kad nepaiet ne vairāk ne mazāk kā 3 nedēļas un meistars ir ieradies, lai likvidētu pelējumu. Atklājam, ka tas nav tikai vienā istabā, bet arī virtuvē un nedaudz jau sāk veidoties arī bērnu istabā - arī vannasistabā. Nu tā, meistars strādā cītīgi - kaut ko dikti tīra, pūš sapelējušajām vietām kaut kādu ne pārāk smaržīgu un šķiet, arī ne pārāk veselīgu vielu. Es ar Klāvu saskatos un saprotu, ka sekas uz brīdi šādi jau tiks novērstas, bet cēlonis (kas ir nepareizas ārsienas siltinājums) tomēr netiks atrisināts. Nu ok, meistars kādu stundu ir pastrādājis, pats nosakot, ka nu pelējums pēc pāris nedēļām tāpat būs ārā, bet.... Jāsāk domāt, kā rīkoties tālāk, jo pakļaut bērnu veselību tikai tāpēc, lai atkal nevajadzētu saskarties ar jauna dzīvokļa meklēšanas problēmām, domāju, nav diez ko pareizi, vai ne tā?
Kopējā ģimenes sapulcē nolemjam, ka šis dzīvoklis mums ir jāatstāj, bet tas ir jādara pēc iespējas ātrāk, jo trīs mēnešus (kas ir laiks, kad jāpaziņo dzīvokļa apsaimniekotājiem par dzīvokļa atstāšanu, citādi ir jāmaksā īres maksa par šiem 3 mēnešiem), mēs nevaram gaidīt. Ko darīt? Ar Berlīnes draugu palīdzību rakstam apsaimniekotājiem vēstuli, kurā izklāstām problēmu, liekot uzsvaru uz bērna veselības traucējumiem. Lūdzam sapratni un iespēju dzīvokli atstāt ātrāk, jo vienkārši 3 mēnešu maksu mēs nevaram nosegt - neiespējami.
Pienācis pasts. Vēstule no apsaimniekotājiem. Teksts apmēram šāds: "Cien. Fam. Zalums. Uzskatām, ka pelējums nav iemesls, lai pirms līgumā norādītā termiņa atstātu dzīvokli, kā, arī, esam pārliecināti, ka pelējums radies jūsu vainas pēc. Vajag biežāk vēdināt māju vai iegādāties mitruma nosūcējus." Esmu dusmīga, vīlusies, šokēta.... Kāpēc? Jo, kad ierados te, man likās, ka Vācijā bērni un suņi ir lielākajā vērtē. Nu jā, par suņiem vairs nešaubos, Berlīnē tiem ļauj "šmucēties", kur vien pagadās. galvenais, ka pašam vienmēr jābūt modram, lai neikāptu kādā tikko izvadītā k...
Atgriežoties pie vēstules. Es, saprātīga būtne, protams, uztvertu vēstuli visnotaļ objektīvi, ja tiešām būtu rīkojusies neadekvāti attiecībā uz vēdināšanu, bet ar šo lietu es protu apieties visnotaļ apzinīgi, vēdinot rītā, pusdienā, vakarā. Domāju, tas ir pietiekoši, lai man nevarētu to pārmest, vai ne tā?
Ko darīt tālāk, kā rīkoties, taču nevar padoties tikai tāpēc vien, ka esam nabaga imigranti, tādējādi ļaujot ignorēt mūsu tiesības. tiesības uz veselību un taisnību.
Uzzinām, ka Berlīnē ir bezmaksas advokāti ārzemniekiem (tādiem kā mēs). Protams, pilni apņēmības un ticības, ka šīs iestādes darbinieki spēs mums palīdzēt šajā situācijā, dodamies uz turieni. Gribat zināt atbildi: "Jā, viņiem (apsaimniekotājiem) ir taisnība. pelējums nav iemesls un..., varbūt vēdiniet nevis 3X dienā, bet 4X." Vai man vajadzētu dusmoties, raudāt, kliegt? Jā, vajadzētu, bet ko tas dos... Neko! Jūtos bezspēcīga, valodas trūkums šādās situācijās ir katastrovāls diskomforts, jo, ja zinātu valodu, vismaz kārtīgi varētu izlamāties, bet tagad.... ar angļu valodu spēju tikai vairākas reizes kārtīgi paskaidrot viņiem situāciju, jo angļu valoda šeit arī ir "uz Jūs" līmenī.
Šī laikam bija pēdējā iespēja cīņā ar pelējumu, bet.... Vēlreiz sazvanam mājas apsaimniekotāju un viņš, ne visai labvēlīgā tonī nosaka: "Vienīgais, ko jūs varat darīt, ir, atrast dzīvoklim jaunus īrniekus." To arī daram. Liekam (protams ar berlīnes draugu palīdzību) internetā sludinājumus, ka meklējam īrniekus un ,urrrāaaaa, tas mums visnotaļ ātri arī izdodās. Esam priecīgi!  Jāsāk meklēt jauns dzīvoklis, bet.....
Kārtējais dzīves pavērsiens. Klāvam darbā tiek samazināta alga, darba devēja naudas trūkuma dēļ. Saprotam, izkalkulējam, ka ar tādu algu mēs visi šeit dzīvot nevaram atļauties. Ko tālāk??? Atpakaļ uz Latviju nevaram braukt, jo tas ir kā braukt uz nekurieni. Cīnisimies tepat tālāk, jo, ja mums būs lemts te palikt, Dievs piespēlēs attiecīgo situāciju, kā izkļūt no šī neparedzētās ķezas. Galvu augšā, ticību, paļāvību un viss notiksies. "Viss būs labi", mierinam viens otru.
Turpinājums drīzumā....



2 Pievienot komentāru

Reklāma

Kategorijas