Žurnāliste Ilze Jaunalksne: Man nav vienalga!

Žurnālistei Ilzei Jaunalksnei nav vienalga, ka materiālās intereses prevalē pār cilvēcīgajām, ka “uzmest” ir svarīgāk nekā palīdzēt, ka valstsvīri vispirms domā par nākamajām vēlēšanām un tikai pēc tam – par nākamajām paaudzēm.

Foto: no izdevniecības “Rīgas Viļņi” arhīva

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto: no izdevniecības “Rīgas Viļņi” arhīva

"Valsts, kurai pirmo reizi deva iespēju pastāvēt tikai ceturtdaļgadsimtu, pēc neatkarības atjaunošanas jau atkal stāv bīstamu pārmaiņu priekšā. Jaunā finanšu situācija diktē neizbēgamas interešu sadursmes. Pa vidu jaunajai pārdalei kaut kur paliek cilvēks – atvaļināts policists Latgalē, atlaists ministrijas vecākais referents, kuri, apkrauti ar kredītiem, nolemj izbeigt nepanesamo slogu, kā viņi to prot. Atstājot šo valsti vai – vēl sliktāk – atstājot šo dzīvi.
Valstsvīrus un valsts politikas īstenotājus var saprast. Šī ir nebijusi situācija, kurai ātrus rīcības scenārijus nedod neviena ārvalstīs tā dēvēto padomu grāmata, kuru grāmatnīcās pilni plaukti. Nav grāmatas “Kā saglābt valsti?”. Jautājums ir cits – kā nezaudēt cilvēcību?
Grūti saprast ierēdņu motivāciju, izraujot mūsu bērnus no audžuģimenēm un nododot viņus adopcijai uz ārzemēm ar vienīgo argumentu – tur viņu dzīve būs nodrošinātāka.

Manā ģimenē aug bērns, kurš ik dienu uzdod daudz jautājumu. Viens no biežākajiem ir – kad mamma būs mājās no darbiņa.

Ir neizprotami, ka Latvijas pilsonei ir vienai jācīnās svešā kontinentā par tiesībām atgūt savu bērnu – arī Latvijas pilsoni.
Tikmēr “jaunais Rīgas domes kurss” ar buldozera cienīgu gaitu bīda cauri Krievijas un NVS pilsoņu atvieglotāku uzturēšanos Latvijā ar vienu vienīgu noteikumu – šeit jāiegulda nauda.
Tas, kas mums patiešām ir svarīgs, nav atkarīgs tikai no “slikto ārvalstu kreditoru” vai citu mītisko ienaidnieku prasībām. To lemjam mēs paši. Un sākums tam ir attieksme.
Vienaldzība, nevēlēšanās un bailes mūs var novest pie tā, ka valsti vienkārši neesam pelnījuši.
Manā ģimenē aug bērns, kurš ik dienu uzdod daudz jautājumu. Viens no biežākajiem ir – kad mamma būs mājās no darbiņa.
Līdz šim esmu teikusi, ka pūliņi katram savā profesijā izdarīt vislabāko ir tā vērti.
Tomēr lielāku vērtību par vecāku mīlestību, kas ne tikai ņem, bet arī dod, pasaulē nav.
Un to es arī visiem novēlu!”

Pierakstīja Sandra Krauze,

www.kasjauns.lv

Reklāma
Reklāma



Materiāls publicēts sadarbībā ar nacionālo ziņu portālu

www.kasjauns.lv