Ko mācīt bērniem par naudu

Šādā informācijas vakuumā dzīvojošiem cilvēkiem vēlāk nācās gūt pieredzi, balstoties uz savām kļūdām vai intuīciju. Dažiem tas izdevās labāk, citiem sliktāk. Šobrīd informācija ir plaši pieejama, tācu ar tās izmantošanu ne vienmēr iet tik gludi, kā varētu vēlēties. Turpinājumā aplūkosim minimālo zināšanu apjomu, kas vecākiem būtu jāiedod bērniem, līdz viņu pilngadības sasniegšanai.
 

Nauda neaug kokos
Bērniem ir jāredz un jāzina kā rodas nauda. Nauda tiek nopelnīta ar darbu, taču darbi ir dažādi un ne visur samaksa ir vienāda. Lai iegūtu naudu ir jāpieliek pūles, jāpārvar sevi, jāatsakās no izklaidēm un jāspēj no rīta piecelties, lai dotos uz darbu. Strādāt var valsts darbā, privātā uzņēmumā, savā uzņēmumā vai kā pašnodarbinātais. Pasaule ir daudzveidīga un iespējas nopelnīt ir dažādas. 


Darbs dara darītāju
No mazas sēkliņas izaug liels koks un no maza lācīša izaug liels lācis. Tāpat arī izaugsme profesionālajā dzīvē un ienākumi pieaug laika gaitā. Nevajag ļaut dzīvot ilūzijā, ka jau pirmajā darba dienā kādam tiek dots vadošs amats vai augsti ienākumi. Nonākt pie šādas atziņas palīdz līdzdarbošanās mājas darbu darīšanā, vasaras darbi, prakses. Bērnam ir jāiegūst prasmes izdarīt darbu līdz galam un nemest plinti krūmos pie pirmajām
grūtībām.

Par naudu laimi nenopirksi
Nauda dzīvē ir svarīga, taču tā nevar padarīt laimīgu. Pasaules bagātākie cilvēki un arī vienkārši miljonāri reti, kad ir laimīgi. Klajš pretstats ir budistu mūki un daudzu Āzijas valstu iedzīvotāji, kas dzīvodami trūkumā spēj būt priecīgi un laimīgi. Vecākiem ir jāvar izveidot bērniem tāda vērtību sistēma, kur nauda netiek likta kā augstākā prioritāte. Ir labāk izvēlēties profesiju, kas patīk un liek padziļināt zināšanas, kļūstot par labāko, nevis profesija, kas ir šķietami labi atalgota, bet neinteresē. Visi cilvēki, kas pakļaujas naudas varai agri vai vēlu iztukšo sevi un pamet iesākto ceļu. Mainīt profesiju vai kvalifikāciju vēlāk ir grūtāk, taču tas ir iespējams. Palīdziet bērniem nezaudēt daudzus gadus no savas dzīves, nelieciet viņiem vēlāk mainīt laiku pret naudu.
 

Parāds nav brālis
Lielākajai daļai no mums kādā brīdī pienāk situācija, kad ar paša līdzekļiem vien nepietiek un ir vajadzīgs aizdevums. Ir labi, ja ir liela, spēcīga ģimene vai draugi, kas viens otram palīdz un atbalsta grūtos brīžos. Diemžēl ne visiem tā veicas un ne vienmēr tas ir iespējams. Aizņemšanās ir pieļaujama, taču jāiemāca, ka tiek aizlienēta sveša nauda, bet būs jāatmaksā sava. Tas nav ne viegli ne patīkami. Aizdevumu veidi ir dažādi un katrs no tiem ir paredzēts citām vajadzībām. Mājokļa kredīts var palīdzēt nopirkt dzīvokli vai māju uz nomaksu. Ar līzinga palīdzību var iegādāties auto, bet ātrais kredīts paredzēts tikai īstermiņa finanšu vajadzībām. Cilvēkus, kas apzināti nemaksā parādus apkārtējie neciena, sevišķi reizēs, ja paši ir aizdevuši naudu. Iemāciet, ka reizēs, kad jāizvēlas starp attiecībām un naudu, ir jāizvēlas attiecības. Mēs kļūstam laimīgi attiecībās, nevis sēžot uz liela naudas kalna vai skatoties bankas konta pārskatā.
 

Ja centu nekrāsi, pie eiro netiksi
Uzkrājumu veidošana ir nepelnīti aizmirsta. No vienas puses, ir skaidrs, ka sabiedrība, kur vismaz reizi paaudzē piedzīvo režīma vai valūtas maiņu vairs nav orientēta uz uzkrāšanu. No otras puses, mēs taču ceram, ka nākamajai paaudzei dzīve būs vieglāka, turklāt tagad finanses var glabāt dažādu valstu bankās, kas palielina noguldījumu drošību. Svarīgi sākt krāt naudu jaunībā. Pat noguldot salīdzinoši nelielas naudas summas, ir iespējams vēlāk gūt ļoti lielu efektu. Saliktie procenti, kas veidojas noguldījumiem pieskaitot procentus un šai summai atkal pieskaitot procentus ilgtermiņā var veidot ļoti labu atdevi.
 

Gudram dzīvot vieglāk
Šobrīd banku depozītiem ir ļoti zemas procentu likmes un daudzās valstīs likmes ir pat negatīvas, taču šāda situācija nebūs mūžīga. Jau tradicionāli krietni lielāku atdevi var dot līdzekļu ieguldīšana dažādos finanšu instrumentos - akcijās, obligācijās, deriatīvos, opcijās, fjūčeros. Tas viss skan sarežģīti, taču izglītoties nekad nav par vēlu, sevišķi, ja atdeve var būt lielāka nekā peļņa, ko var gūt visu gadu strādājot. Jāatceras gan, ka jo lielāka potenciālā peļņa, jo lielāks risks ieguldīto zaudēt. Atrast balansu starp šiem abiem rādītājiem var tikai katrs pats.
 

Nauda jāmāk nopelnīt, noturēt un pavairot
Ir labi, ja ir augstu atalgots darbs, taču tas nedod vēlamo efektu, ja nav spēja naudu uzkrāt nebaltām dienām un vēlams arī pavairot. Daudzi cilvēki Latvijā ir gatavi strādāt gadiem, bet pēc tam iegulda naudu tajā 2. vai 3. pensiju līmeņa piedāvājumā, kuru redz pirmajā reklāmā. Ja Jūs pieļaujat šādu kļūdu, iemācīet bērniem, ka var arī savādāk. Tiesa, to pateikt ir vieglāk nekā izdarīt, jo mēs zinām, ka bērni mācās no vecāku darbiem, nevis vārdiem. Kļūstiet par piemēru saviem bērniem. 


Labāk 100 draugi, nevis 100 tūkstoši
Bērni grib justies drošībā. Brīdī, kad viņu drošības sajūta ir pietiekami liela, viņi dodas izpētīt tālāku apkārtni. Iedodiet viņiem sajūtu, ka mājās ir labi, taču arī pasaule ir laba. Viņi var doties apkārt pasaulei, bet var vienmēr arī atgriezties pie Jums. Cilvēki, kas dzīvo bailēs nav gatavi lūkoties pēc plašākiem apvāršņiem. Viņu komforta zona ir ļoti šaura un jebkuras pārmaiņas tiek uztvertas kā apdraudējums, taču pārmaiņas notiek vienmēr. Pārmaiņas mūsu ķermenī, līdzcilvēkos, apkārtējā vidē, finansēs, visā pasaulē. Ja savlaicīgi netiek izveidots atbalsta tīkls, tad grūtā brīdī nākas paļauties uz līdzcilvēku žēlastību. Uzkrājumi vai patēriņa kredīti vienmēr nepalīdz un arī vienmēr nav pieejami, taču, ja ir daudz draugi, kāds no viņiem vienmēr būs gatavs palīdzēt.
 

Nevajag baidīties atzīt savu vājumu
Vājš ir nevis tas cilvēks, kuram kādā brīdī vajadzīga citu palīdzība, bet tas, kurš nav spējīgs lūgt citu palīdzību. Spēcīgs nebaidās kļūdīties, jo zina, ka tā ir tikai dāla no mācīšanās procesa. Sliktākais, kas var notikt, lūdzot un nesaņemot palīdzību ir atteikums. Darīt visu iespējamo un zaudēt nav slikti. Slikti ir nedarīt visu un zaudēt tikai tādēļ, ka nav izmēģinātas visas iespējas. Šādā aspektā raugoties, tie cilvēki, kas ir iekļuvuši parādos, no kuriem nespēj tikt laukā un uzsāk maksātnespējas procesu ir uzskatāmi par spēcīgiem. Liela daļa no parādniekiem bēguļo, strādā bez oficiālas algas, saņemot ienākumus uz rokas, melo, dzīvo nepilnvērtīgu dzīvi. To būtu iespējams pārtraukt, izejot maksātnespējas procesu, taču tad ir jāpieliek pūles, jāatzīst kļūdas, iespējams, jāsavelk josta. Situācija ar gadiem neuzlabojas, jo Latvijas likumdošana neparedz parādu atmaksas termiņa noilgumu. Iemāciet bērniem atzīt kļūdas un spēt lūgt piedošanu.