Rakstīšana ātrāk par lasīšanu? Montesori metode rakstītprasmes apgūšanai

Rakstīšana un lasīšana ir vienas no pirmajām mokām bērna dzīvē, ar ko viņam jāsaskaras… Un arī vecākiem tās ir pirmās akadēmiskās prasmes, par kurām viņi uztraucas. Burtiņus jau pazīst? Savu vārdu jau prot uzrakstīt? Un kad tad viņš lasīs?… Ak…

 

FOTO: Shutterstock.com

 

Monterori pedagoģe Viktorija Ozola savā blogā http://espats.lv stāsta, kā dabīgi un soli pa solim sagatavot bērnu rakstīprasmju apguvei.
 


Kāpēc sākumā vieglāk ir apgūt rakstīšanu un tikai tad lasīšanu?

Rakstīšana ir vienkāršāka nekā lasīšana. Ar vārdu "rakstīšana" mēs automātiski saprotam reālu rakstīšanu ar pildspalvu vai zīmuli uz papīra ar roku, taču tas nav obligāti. Bērna roka vēl var nebūt gatava šādai īstai rakstīšanai, tāpēc reālas rakstīšanas vietā mēs sākumā varam izmantot to, ko kādreiz sauca par saliekamo ābeci (atcerieties tās tumši sarkanās mapītes no savas bērnības ar papīra burtiņiem?) vai to, ko Montessori pedagoģijā sauc par kustīgo alfabētu. Likt vārdus no reāliem, gataviem burtiem tad, kad roka vēl īsti tam nav gatava.  

Kāpēc tad rakstīt sākumā ir vieglāk, nekā lasīt? Tad, kad bērns pats raksta vai liek vārdu no gataviem burtiņiem, viņš pats izdomā, kuru vārdu rakstīs (vai skolotāja/vecāks diktē),  šis vārds bērnam ir saprotams, viņš zina tā nozīmi, viņš to ir dzirdējis un lieto ikdienā. Un šis vārds ir vienkārši jāsaliek no jau zināmiem burtiem- jāsaklausa, ar kādu skaņu šis vārds sākas, kāda skaņa seko, ar kādu skaņu beidzas vārds. Ja bērns zina, kā šī skaņa izskatās burta veidolā (Ja es dzirdu skaņu “a”, tad rakstu/ņemu no kastītes burtu “a”.), tad uzrakstīt vārdu vai salikt to no gataviem burtiņiem viņam nesagādās īpašas grūtības. Savukārt, paņemt grāmatu un lasīt, nezinot, kas tur vispār varētu būt rakstīts, izdomāt, kura skaņa zem kura burta slēpjas, sapludināt šīs skaņas kopā un vēl piešķirt tiem pareizu intonāciju ir daudz sarežģītāks uzdevums. Lasīšana ir daudz abstraktāka. Bērni citreiz samulst pat pie pazīstamiem vārdiem, vienkārši izlasot tos ar nepareizu intonāciju ( Mammu, kas ir ze-mene? - Zemene! ). Un, ja vēl grāmatās ir vārdi, ko bērns ikdienā nelieto, tad interese par lasīšanu vispār pazūd, jo viņam ir ne tikai grūti, bet viņš arī nesaprot un neredz jēgu izlasītajam.


 

Reklāma
Reklāma

Kāpēc tad rakstīt sākumā ir vieglāk, nekā lasīt? Tad, kad bērns pats raksta vai liek vārdu no gataviem burtiņiem, viņš pats izdomā, kuru vārdu rakstīs,  šis vārds bērnam ir saprotams, viņš zina tā nozīmi, viņš to ir dzirdējis un lieto ikdienā. 



Sagatavojošās lietas 

Bērns gatavojas rakstīšanai jau ilgi pirms viņš vispār pirmo reizi uzvelk kādu nemākulīgu burtu. Visi sīkie darbiņi attīsta smalko motoriku (pats aizpogā jaku, ēd, palīdz sagriezt, liek mozaīku, ber pupiņas, lasa akmentiņus, spēlējas smilškastē, ver bumbiņas uz auklas u.t.t.), bet nedrīkst aizmirst arī par lielo motoriku, jo pareiza stāja un atbrīvotas roku, plecu locītavas - tas arī ir ļoti svarīgi, lai bērns spētu noturēt rakstāmpiederumu, lai varētu sēdēt pie galda un nepiekust (jo saspringušāki esam, jo ātrāk nogurstam). Tātad, atceramies, ka bērnam arī ir jāizkustas, jāpalīdz salocīt lielais dvielis (plecu locītvas), aiznest paplāti līdz galdam (stāja) un jāpaskrien pa rotaļu laukumiņu un stadionu.

Un, protams, pie sagatavojošām lietām vienmēr ir runāšana! Vai bērns pareizi izrunā skaņas? Kā viņš pierakstīs “s”, ja viņš pats to izrunā kā “t”? Kāds ir bērna vārdu krājums? Vai mēs daudz runājam? Vai bērnam tiek lasītas grāmatas? Tas viss ietektmē to, kā bērnam veiksies rakstīšanā un lasīšanā, kā viņš veidos teikumus, kā mācēs izteikties, kāda būs bērna valodas izjūta. Un tas sākas jau agrā bērnībā.

Saistītie raksti