Bērna attīstības kalendārs. Četri gadi

Mans ķermenis
•    Pamazām es vairs neizskatos pēc zīdaiņa — pazūd mans apaļais vēderiņš un maigā matu struktūra.
•    Ja vēl neesmu bijis pie zobārsta un acu ārsta, ir pēdējais laiks pirmajam apmeklējumam.
•    Arvien vairāk interesējos par savu dzimumu un tā atšķirībām no pretējā dzimuma.
•    Dienā bez problēmām eju uz tualeti, taču naktī man vēl ir vajadzīgas autiņbiksītes. Ļoti iespējams, ka man tās būs vajadzīgas vēl dažus mēnešus vai pat gadu.
•    Es varu stundām ilgi braukāt ar savu trīsriteni.
•    Vēl joprojām nevaru nosēdēt pie vakariņu galda tikpat ilgi, cik jūs. Man vajag izstaipīt kājiņas, skriet un dauzīties apkārt.
•    Es protu atpogāt savu jaciņu, taču vēl joprojām man ir grūti to aizpogāt.
•    Aptuveni trīsarpus gadu vecumā uz pāris mēnešiem nedaudz samazinās mana koordinācija. Liekot klucīšus, mana rociņa vairs nejūtas tik droša, un es biežāk klūpu un krītu. Ļoti iespējams, ka mani celīši tiek savainoti katru dienu.

Lasi arī:
Kuros vecumos bērnam pienākas valsts apmaksātas veselības pārbaudes
Viss par bērna pēdu un kāju attīstību. Stāsta bērnu ortopēds un mugurkaula ķirurgs

Sajūtas
•    Savu trešo dzīves gadu es uzsāku mierīgs un apmierināts.
•    Mani sāk interesēt citu cilvēku sajūtas. Es kļūstu ārkārtīgi jūtīgs pret viņu atbildes reakcijām.
•    Pāris mēnešu laikā mana drošības izjūta mazinās. Iespējams, es sāku grauzt nadziņus, košļāt matus vai berzēt savus dzimumorgānus.
•    Arvien ātrāk sāku satraukties un čīkstēt. Varbūt mani biedē skaļi trokšņi, piemēram, ātrās palīdzības sirēna.
•    Visvairāk mani biedē atšķirība no jums. Pat ja pirms tam es varēju mierīgi palikt spēlēties bērnudārzā, dienas centrā vai draugu mājās, iespējams, tagad es sāku histēriski raudāt, kad jūs dodaties prom.
•    Reizēm es satraucos tik ļoti, ka pieslapinu savas biksītes.
•    Es varu skaļi protestēt pret lietām, kas mani necik nesatrauca vēl pirms dažiem mēnešiem, piemēram, kad jūs velkat džemperi pār manu galvu.
•    Ļoti iespējams, ka es jums sākšu draudēt: „Es tevi vairs nemīlu. Jūs nedrīkstat ar mani vairāk spēlēties.” Taču ziniet, ka es nemaz tā nedomāju. Patiesībā man ir ļoti nepieciešams zināt, ka jūs mani neizsakāmi mīlat.

Lasi arī:
Kā pareizi kritizēt un slavēt bērnu?
12 attīstošas idejas un aktivitātes pēc Montesori metodikas bērniem līdz 6 gadu vecumam 


Prāts
•    Ja jūs veltīsiet laiku tam, lai mācītu man burtiņus, es drīz atpazīšu sava vārda pirmo burtu vai pat visu vārdu, kad ieraudzīšu to kādā grāmatā. Es varu izteikt savas ielas un pilsētas nosaukumu un varbūt pat saprast, ko tas nozīmē.
•    Pamazām sāku apjaust, ka skaitīšana nav vienkāršs dzejolis, ko atkārto, bet katrs nākamais cipariņš apzīmē vēl vienu priekšmetu.
•    Man var sākt parādīties slikti sapnīši.
•    Man patīk noslēpumi un pārsteigumi. Kad jūs man pačukstat, ka esat man sagādājuši pārsteigumu, es nezinu, ko aiz sajūsmas iesākt.
•    Patīk spēlēties ar vārdiem — cepums, bepums, tepums. Tāpat mani izklaidē dzejolīši un vienkāršas vārdu spēles. Vairāk par vārdu nozīmi man patīk to skaņa.
•    Ja līdz šim mana valodiņa ir bijusi visai klusa un reta, tagad manas runas spējas attīstās zibens ātrumā. Iespējams, ka pāris minūtes, pirms mans runas kamoliņš sāk raiti ripot, es nedaudz stostos.
•    Kad jūs jautājat, cik man gadu, es izstiepju trīs pirkstiņus.
•    Mana iztēle ir tik dzīva, ka es varētu radīt savu iedomu draudziņu.
•    Es varu uzzīmēt cilvēciņu ar pāris līnijām, taču bieži aizmirstu uzzīmēt rumpīti.
•    Man patīk grāmatas. Es kāri šķirstu lapas un iztēlojos, ka varu izlasīt, kas tur rakstīts.

Lasi arī:
Efektīvas bērnu disciplinēšanas metodes cēloņu un seku izprašanai
Kāpēc ir svarīga tēta iesaistīšanās mazuļa audzināšanā?

Mana pasaule
•    Vismaz pāris reižu nedēļā man gribas būt kopā ar citiem bērniem. Tā vietā, lai vienatnē spēlētos blakus bērniem, es sāku spēlēties kopā ar viņiem. Es smejos vairāk kopā ar citiem bērniem nekā ar pieaugušajiem.
•    Draugi man ir ļoti svarīgi. Šajā laikā jau man ir pāris iemīļotu rotaļu biedru un viens labākais draugs. Lai gan man ir pāris īstu draugu, es vienalga varu radīt savu iedomu draugu, kas būs mans rotaļu biedrs.
•    Es sāku saprast, ka mana vecmāmiņa ir tēta mamma un vectētiņš ir viņa tētis.
•    Man patīk spēlēt dakterus ar saviem draugiem, jo es mācos izzināt savu ķermeni un to, kā tas atšķiras no citiem. Lūdzu, nospraudiet manas uzvedības robežas.
•    Apzinos, ka izaugšu par sievieti vai vīrieti. Iespējams, es daudz runāju par to, ka gribu apprecēt tēti vai māmiņu.
•    Mani interesē zīdainīši. Nesamulstiet, ja es pajautāju, vai mēs varētu dabūt vienu mazu bēbīti savā ģimenē.
•    Aptuveni trīsarpus gadiņos man lielāku prieku sagādā pavadīt pēcpusdienu mājās, noņemoties ar rokdarbiem vai cepot cepumus, nevis dodoties pastaigā.
•    Lai kārtīgāk saprastu šo pasauli un uzturētu sarunu ar jums, es apbēršu jūs ar tūkstošiem jautājumu „kāpēc?”.


No grāmatas: Kā izaudzināt laimīgu mazuli no 0 līdz 5 gadiem. Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem, R.: Valters un Rapa, 2007.