Bērna attīstības kalendārs. Trīs gadi
Šai laikā bērns arvien labāk spēj izstāstīt par savām vajadzībām un vēlmēm, taču reizēm viņš pats neizprot, ko īsti grib, tev jānāk viņam palīgā.

FOTO: Shutterstock.com
Mans ķermenis
• Es jau varu daudz labāk kontrolēt savu ķermeni.
Māku staigāt uz pirkstgaliem, stabili skriet, lēkāt un uzkāpt un
nokāpt pa kāpnēm, vai nu mainot kājiņas, vai arī ar abām kājām
uzkāpjot uz viena pakāpiena.
• Iespējams, ka man apetīte ir tikai vienai
kārtīgai maltītei dienā, un nav teikts, ka tās ir vakariņas.
• Dodoties pastaigā, es varu pusceļu stumt savus
ratiņus un tad mainīt savas domas un iesēsties tajos pats, lai jūs
mani stumjat mājās.
• Reizēm manas autiņbiksītes ir sausas visu
dienu. Māciet mani podiņu lietot vienīgi tad, ja es izrādu
nepārprotamu interesi. Citādi var paiet pat vēl vairāki mēneši,
līdz es „sadraudzējos” ar podiņu.
• Ir arvien vairāk un vairāk darbiņu, ko es spēju
paveikt pats, piemēram, paēst un nomazgāties. Tikpat iespējams, ka
man patīk tīrīt savu ēdiena paplātīti un spodrināt vannas istabas
izlietnes krānus.
• Lai arī vēl pa retam mana sula izšļakstās pa
visu galdu, es jau varu ar vienu roku noturēt krūzīti.
• Mani uzjautrina un ielīksmo rotaļas ar smiltīm,
plastilīnu, ūdeni un dubļiem. Man pa visām varītēm vajag
sasmērēties.
• Reizēm manas rociņas darbojas kā viena vesela.
Kad jūs man lūgsiet izstiept roku, lai uzliktu spēļu pulkstenīti,
visticamāk, es izstiepšu jums pretim abas rociņas.
Lasi arī:
Kāpēc mans trīsgadnieks grauž
nagus?
Bērnudārzā bučojas! Un citas lietas, ko
trīsgadnieks mācās dārziņā
Sajūtas
• Esmu priecīgāks un mierīgāks nekā pirms pāris
mēnešiem. Manas emocijas vairs nav tik pārspīlētas kā iepriekš.
• Kļūstu arvien sirsnīgāks. Es pat varu jūs
negaidīti pārsteigt ar buču.
• Procesu izbaudu daudz vairāk nekā rezultātu.
Dodoties uz veikalu, es daudz mazāk domāju par pirkuma
sarakstu nekā par ceļā ieraudzīto puķīti vai tārpiņu, kas
lēnām rāpo pāri ielai.
• Vārdiņu „nē” lietoju tikpat bieži kā agrāk,
taču esmu iemācījies arī citus veidus, kā izteikt savu nepatiku vai
protestu. Es varu sākt skriet apkārt istabai, atteikties apsēsties
vai stingri ieķerties jūsu kājā.
• Pirms gulētiešanas kļūstu diezgan prasīgs. Es
cenšos noildzināt laiku, rāpjos ārā no gultas un nemitīgi prasu
padzerties.
• Ļoti iespējams, ka mani biedē cilvēki kostīmos
— klauni, burvju mākslinieki vai pat Ziemassvētku vecītis. Nesakiet
man, ka manām bailēm nav pamata. Vienkārši turiet mani savā
tuvumā.
• Man joprojām ir vajadzīga naktslampiņa, lai es
varētu ātrāk iemigt.
Lasi arī:
Trīsgadnieks kaujas. Rīcības scenārijs
vecākiem
Vecākiem trūkst pamatzināšanu par zēnu higiēnu.
Ārstu ieteikumi veselības un auglības
saglabāšanai
Prāts
• Es runāju īsos trīs vai četru vārdu teikumos,
piemēram: „Visi cepumi beidzās.” Bieži jūs dzirdēsiet, kā es bubinu
pats pie sevis. Tas palīdz attīstīt manu valodiņu.
• Iespējams, es sāku jautāt „kāpēc?”, taču diez
vai es sapratīšu jūsu atbildi. Es vienkārši zinu, ka tādējādi jūs
turpināsiet ar mani sarunāties, kas patiesībā ir viss, ko es
vēlos.
• Visbiežāk jūs mani sapratīsiet bez grūtībām,
bet svešiniekiem varētu būt nepieciešams jūsu „tulkojums”.
• Man patīk veselas un nesaplēstas lietas, tāpēc
dodiet man nevis divas cepumu pusītes, bet vienu veselu. Vēl labāk,
ja pa vienam cepumam katrā rokā.
• Mani zīmējumi sāk izskatīties pēc kaut kā
konkrēta. Taču neprasiet man, kas tas ir. Ne viss, ko es uzzīmēju
uz papīra, ir kaut kas konkrēts. Tas var būt vienkārši eksperiments
ar krāsām vai līnijām.
• Es sāku atcerēties cilvēkus, vietas un
notikumus.
• Lai izvairītos no atbildības, es izgudroju
dažādus stāstiņus. Ja es saplēšu glāzi, es varu vainot tajā sunīti.
Tie ir nevis meli, bet manas ilgas.
Lasi arī:
Bērns vēl nerunā! Kad uztraukties par bērna spējām
runāt, izplatītākie problēmu cēloņi
Ko darīt, ja trīsgadnieks publiskā vietā taisa
traci
Trīsgadnieks plosās! Kā saprast, vai bērns ir
hiperaktīvs?
Mana pasaule
• Esot cilvēku grupā, visticamāk, es runāšu ar
pieaugušajiem, nevis bērniem.
• Ne vienmēr, kad kāds man saka „labdien” vai
uzdos jautājumu, es centīšos atbildēt.
• Esot kopā ar citiem bērniem, es spēlējos blakus
viņiem, nevis kopā ar viņiem. Taču tas, ka mēs kopā nespēlējamies,
nenozīmē, ka mums nav jautri.
• Ja es redzu, ka kāds cits bērns savā spainītī
samet akmentiņus, es varētu viņu atdarināt. Ja vairāki bērni no
smilšu kastes dodas uz šūpolēm, arī es viņiem sekošu.
• Mans egoisms tagad izpaužas vairāk nekā jebkad.
Es bieži saku: „Tas ir mans!”
• Lai dabūtu visu, ko vēlos, es joprojām mēdzu
sist, grūst un skrāpēt.
• Man patīk viss, kas atkārtojas. Lai es labāk
izprastu dienas notikumu kārtību, nepieciešams saplānots un
regulārs dienas grafiks.
• Man sagādā prieku vismazākie darbiņi, ko es
varu izdarīt jūsu labā, piemēram, atnest kurpes vai grāmatu.
Lasi arī: Jautras pļāpājamās rotaļas trīsgadnieka uzmanības
attīstīšanai
Kā mainās bērna uztvere no divarpus līdz trim
gadiem?
Mans ķermenis
• Es stiepjos garumā, taču joprojām izskatos pēc
maza, mīļa jaukumiņa.
• Lai gan ātri nogurstu, iespējams, esmu izaudzis
no diendusas.
• Man ir grūti gulēt. Nakts vidū es nereti
izrāpjos no savas gultiņas un parādos jūsu guļamistabā.
• Dienas laikā es vairāk vai mazāk tieku galā ar
„tualetes padarīšanām”, tomēr man vēl ir nepieciešama jūsu
palīdzība pie dupša noslaucīšanas. Vēl dažus mēnešus vai pat pāris
gadu pa nakti man būs nepieciešamas autiņbiksītes.
• Es jau jūtos daudz drošāk uz savām kājiņām, un
mana līdzsvara sajūta ir nostabilizējusies.
• Es gribu ģērbties pats, taču bieži vien man
sanāk uzvilkt jaciņu ar pogām uz aizmuguri un tikai retos gadījumos
izdodas atrast īsto kāju īstajai kurpītei.
• Es varu mētāt un saķert lielu, mīkstu
bumbu.
• Mani pirkstiņi kļūst arvien paklausīgāki. Es
varu savērt makaronu krellītes un spēlēties ar sīkām
rotaļlietām.
• Es protu noturēt dakšiņu, lai pats varētu sevi
pabarot.
• Es protu salikt 6–8 klucīšus citu uz cita. Ja
tie nesabrūk paši, es tos nogrūžu ar savu rociņu.
Sajūtas
• Manas emocijas mainās no vienas galējības uz
otru. Vienu brīdi es esmu bezgala agresīvs, taču jau nākamajā —
kautrīgs un kluss. Kādu laiku esmu priecīgs un apmierināts, bet
pēkšņi ļaujos skaļai dusmu lēkmei.
• Esmu īsts bosiks. Varbūt jums šķiet, ka es
cenšos jūs izrīkot, taču tā es uzvedos tikai tāpēc, ka jūtos
bezpalīdzīgs.
• Tagad vairāk nekā jebkad iepriekš, man ir
vajadzīga mana īpašā lellīte, lācītis vai sedziņa.
• Es no daudz kā baidos, arī no tā, ka varētu
sevi savainot. Es baidos iekrist tualetes podā vai arī tikt iesūkts
putekļusūcējā.
• Es kļūstu tik noguris, ka sāku čīkstēt. Jo
lielāku uzmanību saņemšu, jo vairāk čīkstēšu.
• Gara un sarežģīta dienas kārtība man palīdz
atpūsties, īpaši pirms gulētiešanas. Es zinu savu mīļāko vakara
pasaciņu no galvas, un, ja jūs izlaidīsiet kaut vienu rindiņu, lai
ātrāk tiktu pie miera, es mīļi uzstāšu, lai jūs visu sākat no
sākuma.
• Man patīk, ja nekas man apkārt daudz nemainās.
Lūdzu, netaisiet sev jaunu frizūru un nepārkrāsojiet dzīvojamo
istabu.
• Iespējams, ka es uz brīdi atkal vēlos būt mazs
zīdainītis. Nerājiet mani par bēbīšvalodu un pirkstiņa zīšanu. Tas
drīz pāries.
Prāts
• Es jau varu izrunāt simtiem vārdu un saprast
vairākus tūkstošus. Taču iespējams, ka lietoju vienu un to pašu
vārdiņu, lai aprakstītu veselu grupu priekšmetu, piemēram, vārds
„vista” var apzīmēt jebkāda veida gaļu.
• Es nespēju pieņemt lēmumus. Es gribu vilkt
kājās sarkano un zilo zeķi vienlaikus. Palīdziet man
izvēlēties.
• Man patīk, ja viss ir man zināmā kārtībā.
Nebrīnieties, ja es sarindoju savas mīkstās mantiņas kārtīgā
rindā.
• Es būšu daudz mierīgāks visas dienas garumā, ja
jau no paša rīta jūs man pastāstīsiet, kas mani šodien sagaida. Es
labi saprotu jēdzienus „no rīta” un „pēc pusdienām”.
• Es varu izteikt savu pilnu vārdu. Tāpat es varu
nosaukt vārdā visus grāmatiņā redzamos priekšmetus un
dzīvnieciņus.
• Ar krītiņiem vai kāsām es varu pārkopēt no
bilžu grāmatas vienkāršas līnijas.
• Arvien vairāk manu uzmanību saista iztēles
spēles, piemēram, pārģērbšanās vai izlikšanās, ka mans spēļu
vilciens patiesībā ir laiviņa.
• Strauji attīstās mana humora izjūta. Mani
sajūsmina muļķīgas vārdu spēles, smieklīgas sejas izteiksmes un
ākstīšanās.
Lasi arī: Kas ir bērnu 3 gadu krīze un kā to pārdzīvot
vecākiem
Mana pasaule
• Man patīk atrasties pazīstamā vietā. Varbūt jūs
tas pārsteidz, taču lielāku prieku man sagādā pastaiga ap mūsu
māju, nevis ekskursija visas dienas garumā.
• Es mācos aprast ar savu apkārtni. Man palīdzēs,
ja katru dienu, dodoties uz pazīstamiem galamērķiem, izvēlēsimies
vienu un to pašu maršrutu.
• Man patīk klausīties jūsu stāstos par to, kā es
piedzimu un kāds biju mazs, lai es varu redzēt, cik ļoti esmu
izaudzis.
• Es sāku sarunāties ar citiem bērniem, īpaši
tādēļ, lai darītu viņiem zināmu, kuras rotaļlietas ir manējās.
• Es varu arī iesist kādam citam bērnam tikai
tādēļ, lai redzētu, kas notiks.
• Ja manas dusmu lēkmes atkārtojas vienā un tajā
pašā vietā vairākas reizes, piemēram, lielveikalā, nevediet mani uz
turieni.
• Sliktāko uzvešanos es taupu saviem
vismīļākajiem cilvēkiem — vecākiem.
No grāmatas: Kā izaudzināt laimīgu mazuli no 0
līdz 5 gadiem. Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem, R.:
Valters un Rapa, 2007.