Bērna attīstības kalendārs. Seši gadi
Pieaugušie bieži vien aizmirst, ka paši reiz bijuši bērni. Visas bērnībā izdzīvotās sajūtas un domas šķiet pārāk tālas un nesaprotamas. Pamēģini iejusties bērna ādā — uzzini, ko pārdzīvo viņa ķermenis, jūtas un prāts, un tu spēsi daudz labāk saprast pat viskaitinošākās bērna izpausmes.

FOTO: Shutterstock.com
Es pārbaudu savas jaunās fiziskās prasmes, taisot trikus uz kāpnēm vai balansējot uz žoga uz vienas kājas.
Mans ķermenis
• Es atrodos nepārtrauktā kustībā. Es pārbaudu
savas jaunās fiziskās prasmes, taisot trikus uz kāpnēm vai
balansējot uz žoga uz vienas kājas. Tomēr man nav tik laba
koordinācija, kā man pašam šķiet, un dažreiz es nokrītu.
• Es esmu pārlieku jutīgs attiecībā uz savu
ķermeni. Es varu vaimanāt par vismazāko skrambu. Kad jūs sukājat
man matus, tas patiešām var ievainot manu galvu.
• Es varu būt skaļš, trakulīgs un uz ķermeni
orientēts. Man joprojām reizēm var uznākt dusmu lēkmes.
• Ja mani piespiež mierīgi sēdēt, kā, piemēram,
skolā, es sāku dīdīties un kļūstu nemierīgs. Es izlokos, palēcos un
izlecu no sava skolas sola.
• Kad man sāk izkrist piena zobi, es smaidu
robainu smaidu. Man sāk augt dzerokļi.
• Es ēdu labi, taču nekārtīgi. Es piebāžu pilnu
muti, ēdu ar rokām, izlaistu sulu, sniedzos pāri visam galdam. Es
varu uzkāpt uz krēsla, lai pastāstītu kādu notikumu.
• Mani māc ziņkāre par ķermeni. Mans draugs un es
varam novilkt bikses un ātri paskatīties viens uz otru. Man ir
vajadzīgs, lai jūs nospraustu šai uzvedībai robežas.
• Kad es esmu satraucies vai noguris, man var
gadīties ķezas ar tualetes lietošanu.
Lasi arī:
Cik ilgā laikā pēc piena zoba izkrišanas vietā
jāizaug kaula zobam
Ja bērns koncertā apraudas, labāk paņemt klēpī,
nevis sūtīt atpakaļ uz skatuves
Mans prāts
• Es vairāk laika veltu fantāzijas spēlēm.
• Es bieži sapņoju vaļā acīm.
• Es sāku baidīties no uzstāšanās. Es uztraucos,
ka varētu klasē izdarīt apkaunojošu kļūdu.
• Mani interesē, kā rodas bērni. Man patīk
klausīties stāstus par manu dzimšanu un to, kāds es biju zīdaiņa
vecumā.
• Man patīk runāt. Es pastāvīgi uzdodu
jautājumus.
• Es nevaru izlemt. Mani interesē visas iespējas,
tāpēc es vēlos pasūtīt gan spageti, gan vistu spārniņus. Dažreiz
man būs vajadzīgs, lai jūs izlemjat manā vietā.
• Es varu drukātiem burtiem uzrakstīt savu vārdu
un varbūt dažus citus vārdus, taču es bieži apgriežu burtus un
skait¬ļus otrādi. Es mācos lasīt. Pat ja es varu patstāvīgi lasīt
vieglas grāmatas, man joprojām patīk, ka man lasa priekšā.
• Man veidojas humora izjūta. Jūsu joki man
liekas pārgalvīgi jautri.
• Es tenkoju, lai sagādātu nepatikšanas savam
brālim vai māsai.
• Mani biedē domas par to, ka mani mīļākie
cilvēki varētu saslimt un nomirt.
Lasi arī:
Mana sirds un dvēsele
• Mamma vairs nav manas pasaules centrs. Pasaules
centrs esmu es pats.
• Cenšoties sasniegt lielāku patstāvību, manas
jūtas pret vecākiem svārstās no vienas galējības otrā. Vienu brīdi
es pielūdzu viņus, nākamajā ienīstu.
• Man ir jābūt uzmanības centrā. Ja jūtos
ignorēts, es sāku slikti uzvesties un visu priekšā izrādīties.
• Es neesmu labs sportists. Man tik izmisīgi
nepieciešams uzvarēt katrā spēlē, ka es krāpšos vai mainīšu
noteikumus. Kad kaut kas noiet greizi, es vainoju citus.
• Es varu sākt daudzas lietas, bet man nav
pacietības tās pabeigt.
• Vienu brīdi es esmu mīlošs un sirsnīgs, tad
atkal dumpīgs un komandēju.
• Es ne vienmēr saku patiesību un varētu paņemt
kaut ko citiem piederošu, taču es nemeloju un nezogu tīšām. Es
joprojām cenšos izprast šos jēdzienus.
• Pat ja manā ielā vai skolā man ir pretējā
dzimuma draugi, es pamatā spēlējos tikai ar sava dzimuma
draugiem.
• Ēdienreižu laikā es bieži kļūstu izklaidīgs.
Kad jāiet gulēt, man ir grūti norimties.
• Ir viegli aizvainot manas jūtas. Es varu raudāt
par mazāko sīkumu. Man ir nepieciešami pastāvīgi apliecinājumi, ka
jūs joprojām mani mīlat.
No grāmatas Kā izaudzināt brīnišķīgus bērnus no 6
līdz 12 gadiem. Rokasgrāmata vecākiem un
pedagogiem, R.: Valters un
Rapa, 2003.