Bērna attīstības kalendārs. Seši gadi

Mans ķermenis
•    Es atrodos nepārtrauktā kustībā. Es pārbaudu savas jaunās fiziskās prasmes, taisot trikus uz kāpnēm vai balansējot uz žoga uz vienas kājas. Tomēr man nav tik laba koordinācija, kā man pašam šķiet, un dažreiz es nokrītu.
•    Es esmu pārlieku jutīgs attiecībā uz savu ķermeni. Es varu vaimanāt par vismazāko skrambu. Kad jūs sukājat man matus, tas patiešām var ievainot manu galvu.
•    Es varu būt skaļš, trakulīgs un uz ķermeni orientēts. Man joprojām reizēm var uznākt dusmu lēkmes.
•    Ja mani piespiež mierīgi sēdēt, kā, piemēram, skolā, es sāku dīdīties un kļūstu nemierīgs. Es izlokos, palēcos un izlecu no sava skolas sola.
•    Kad man sāk izkrist piena zobi, es smaidu robainu smaidu. Man sāk augt dzerokļi.
•    Es ēdu labi, taču nekārtīgi. Es piebāžu pilnu muti, ēdu ar rokām, izlaistu sulu, sniedzos pāri visam galdam. Es varu uzkāpt uz krēsla, lai pastāstītu kādu notikumu.
•    Mani māc ziņkāre par ķermeni. Mans draugs un es varam novilkt bikses un ātri paskatīties viens uz otru. Man ir vajadzīgs, lai jūs nospraustu šai uzvedībai robežas.
•    Kad es esmu satraucies vai noguris, man var gadīties ķezas ar tualetes lietošanu.

Lasi arī: 
Cik ilgā laikā pēc piena zoba izkrišanas vietā jāizaug kaula zobam 
Ja bērns koncertā apraudas, labāk paņemt klēpī, nevis sūtīt atpakaļ uz skatuves 

Mans prāts
•    Es vairāk laika veltu fantāzijas spēlēm.
•    Es bieži sapņoju vaļā acīm.
•    Es sāku baidīties no uzstāšanās. Es uztraucos, ka varētu klasē izdarīt apkaunojošu kļūdu.
•    Mani interesē, kā rodas bērni. Man patīk klausīties stāstus par manu dzimšanu un to, kāds es biju zīdaiņa vecumā.
•    Man patīk runāt. Es pastāvīgi uzdodu jautājumus.
•    Es nevaru izlemt. Mani interesē visas iespējas, tāpēc es vēlos pasūtīt gan spageti, gan vistu spārniņus. Dažreiz man būs vajadzīgs, lai jūs izlemjat manā vietā.
•    Es varu drukātiem burtiem uzrakstīt savu vārdu un varbūt dažus citus vārdus, taču es bieži apgriežu burtus un skait¬ļus otrādi. Es mācos lasīt. Pat ja es varu patstāvīgi lasīt vieglas grāmatas, man joprojām patīk, ka man lasa priekšā.
•    Man veidojas humora izjūta. Jūsu joki man liekas pārgalvīgi jautri.
•    Es tenkoju, lai sagādātu nepatikšanas savam brālim vai māsai.
•    Mani biedē domas par to, ka mani mīļākie cilvēki varētu saslimt un nomirt.

Lasi arī: 

Mana sirds un dvēsele
•    Mamma vairs nav manas pasaules centrs. Pasaules centrs esmu es pats.
•    Cenšoties sasniegt lielāku patstāvību, manas jūtas pret vecākiem svārstās no vienas galējības otrā. Vienu brīdi es pielūdzu viņus, nākamajā ienīstu.
•    Man ir jābūt uzmanības centrā. Ja jūtos ignorēts, es sāku slikti uzvesties un visu priekšā izrādīties.
•    Es neesmu labs sportists. Man tik izmisīgi nepieciešams uzvarēt katrā spēlē, ka es krāpšos vai mainīšu noteikumus. Kad kaut kas noiet greizi, es vainoju citus.
•    Es varu sākt daudzas lietas, bet man nav pacietības tās pabeigt.
•    Vienu brīdi es esmu mīlošs un sirsnīgs, tad atkal dumpīgs un komandēju.
•    Es ne vienmēr saku patiesību un varētu paņemt kaut ko citiem piederošu, taču es nemeloju un nezogu tīšām. Es joprojām cenšos izprast šos jēdzienus.
•    Pat ja manā ielā vai skolā man ir pretējā dzimuma draugi, es pamatā spēlējos tikai ar sava dzimuma draugiem.
•    Ēdienreižu laikā es bieži kļūstu izklaidīgs. Kad jāiet gulēt, man ir grūti norimties.
•    Ir viegli aizvainot manas jūtas. Es varu raudāt par mazāko sīkumu. Man ir nepieciešami pastāvīgi apliecinājumi, ka jūs joprojām mani mīlat.

No grāmatas Kā izaudzināt brīnišķīgus bērnus no 6 līdz 12 gadiem. Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem, R.: Valters un Rapa, 2003.