Grūtniecība un C vīrushepatīts 1

 13. augusts 2009 15:50 mammamuntetiem.lv Raksts

Diemžēl arī grūtniecības laikā sieviete nav pasargāta no dažādām vīrusinfekcijām, tostarp arī vienas no mūslaiku postošākajām vīrusinfekcijām - C hepatīta. Kas jāzina topošai māmiņai, ja viņai radušās aizdomas par saslimšanu ar šo vīrusu, konsultē Ludmila Vīksna, profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja.



Foto: Shutterstock.com

Grūtniecība ir iespējama un bērniņš var piedzimt vesels


Pasaulē pazīstami vairāki vīrushepatīta veidi, bet C hepatītu zināt­niekiem izdevās atklāt tikai pirms nepilniem 20 gadiem, lai gan tas cilvēci skāris jau krietni senāk. Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, ar šo vīrusu dzīves laikā ir saskārusies trešā daļa zemeslodes iedzīvotāju.

C hepatīts ir galvenā hronisko aknu patoloģiju (hroniska hepa­tīta, fibrozes, cirozes, aknu vēža) izraisītājs. Vīrusinfekcija vairākumā gadījumu attīstās pakāpeniski, bez akūtām sākuma izpausmēm, tāpēc pēc inficēšanās cilvēks pat gadiem ilgi nejūt, ka ir saslimis. Tādēļ svarīgi jau laikus diagnosticēt C hepatītu, jo, to neārstējot, 15-20 gadu laikā hronisks hepatīts var pārtapt par aknu cirozi un 15-30 gadu laikā tas var izraisīt arī aknu vēzi.

 

Prakse pierāda, ka no inficētās mātes uz bērnu infekcijas pār­nese notiek vidēji tikai 5% gadī­jumu, turklāt visbiežāk inficēša­nās iespējama dzemdību laikā, auglim virzoties caur dzemdību ceļiem. Inficēšanās mātes miesās novērota ļoti reti.

 

Mūsdienās no šīs bīstamās slimības ir iespējams izārstēties, jo pavisam nesen radīti efektīvi terapeitiski lī­dzekļi, kas palīdz atbrīvoties no vī­rusa 60-80% gadījumu vai vismaz ievērojami aizkavē tā izraisīto ne­gatīvo procesu ietekmi uz aknām.

Latvijā šo slimību jau vairākus ga­dus iespējams precīzi diagnosticēt, nosakot gan vīrusa klātbūtni, gan tā daudzumu asinīs, gan arī izpētot aknu audus.

 

Galvenie izplatīšanās ceļi

Vīrushepatīts C izplatās galveno­kārt ar asinīm. Inficēties var:

  • dzimumceļā - tas ir nozīmīgs vī­rusa infekcijas izplatīšanās veids. Ja inficēšanās notikusi, tad uzskata, ka dzimumakta laikā bijusi saskare ar asinīm. Tāpēc, ja partnerim kon­statēta saslimšana ar C hepatītu, jāizmanto prezervatīvs, kā arī smēr­vielas uz ūdens bāzes, lai izvairītos no prezervatīva plīšanas un ādas nobrāzuma. Tomēr inficēšanās risks ģimenē no slima laulātā drau­ga nav augsts (1-2%), taču risks pieaug (līdz 10%), ja notiek bieža seksuālo partneru maiņa.
  • ar medicīniskām manipulāci­jām izmantojamiem priekšme­tiem un aprīkojumu, piemēram, šļircēm, ja tās lieto atkārtoti bez dezinfekcijas. īpaši augsts risks pa­stāv narkomānu vidē, kur narkoti­kas tiek ievadītas intravenozi, vai­rākiem cilvēkiem izmantojot vienu šļirci vai adatu;
  • asins un to preparātu pārlie­šanas laikā, lai gan pēdējos ga­dos pie mums donoru asinis uz šo infekciju tiek rūpīgi pārbaudītas, tāpēc risks šādā ceļā iegūt vīrusu ir |oti niecīgs. Vairāk tas attiecas uz tiem inficētajiem, kuriem asinis vai to preparāti pārlieti pirms 1990. gada;
  • ja ar C hepatītu slima cilvēka asinis nejauši saskaras ar vese­la cilvēka ievainotu gļotādu vai ādu (kopīgas zobu sukas, skūša­nās piederumu u. tml. lietošana). Tomēr šāda slimības pārnešana no­tiek salīdzinoši mazāk. Epidemio­logi uzskata, ka arī ģimenē vīrusa transmisija novērojama reti;
  • ja slimā cilvēka asinis tieši sa­skaras ar veselā cilvēka asinīm, piemēram, abiem rodas vaļējas brūces un, tās apkopjot, slimās asi­nis nokļūst veselā cilvēka savaino­jumā. Tāpēc, lai izvairītos no šādas iespējas, sniedzot pirmo palīdzību vai tīrot asinstraipus, rokās būtu jāuzvelk gumijas cimdi;
  •  kosmētisko un frizieru salonu apmeklējumu laikā, piemēram, veicot manikīru, tetovējoties, izdu­rot caurumus ausīs un pīrsingam, it īpaši, ja tas notiek antisanitāros apstākļos, vairākiem klientiem tiek lietoti vieni un tie paši instrumenti, nav pareizi izvēlēta to dezinfekcijas metode;

Bērna inficēšanās risks

Augļa inficēšanās no slimas mā­tes iespējama galvenokārt tad, ja mātes asinīs ir ļoti augsta vīrusa koncentrācija. Riska pakāpe šajā gadījumā sasniedz pat 30%, bet prakse pierāda, ka no inficētās mātes uz bērnu infekcijas pār­nese notiek vidēji tikai 5% gadī­jumu, turklāt visbiežāk inficēša­nās iespējama dzemdību laikā, auglim virzoties caur dzemdību ceļiem. Inficēšanās mātes miesās novērota ļoti reti. Lēmumu, vai ar C hepatītu slimojošai mātei dzemdēt bērnu dabiski vai veikt ķeizargriezienu, pieņem dzemdī­bu speciālists, ņemot vērā mātes veselības stāvokli.

Mātes pienā nav atklāts

Līdz šim C hepatīts nav atklāts mātes pienā, kas ņemts no in­ficētām sievietēm. Nav arī pie­rādīts, ka vīrusu var pārnest uz bērnu ar pienu. Tomēr inficētajai mātei būtu jāpārdomā, vai pa­kļaut mazuli riskam un zīdīt ar krūti vai barot ar piena aizstā­jējiem. Ja tiek izlemts par labu krūts zīdīšanai, vienmēr jāpārlie­cinās, vai krūts gali nav sasprē­gājuši un neasiņo un vai mazulis šādā veidā nevar nonākt saskar­smē ar mātes asinīm.
 

Kā rīkoties, ja analizēs uz C hepatītu ir pozitīvas? Vai ģi­menes ārstam vienmēr jāno­sūta pie infektologa? Vai tā ir patiesība, ka dažkārt analīžu rezultāti grūtniecēm ir maldi­noši?

Ja tests uz C hepatīta antivielām asinis izrādījies pozitīvs, sievie­tei vēl nevajadzētu ļoti satrauk­ties, it īpaši, ja viņa ir gaidībās. Grūtniecība izraisa hormonālas pārmaiņas organismā, kas var atspoguļoties arī asinsanalīžu re­zultātos. Tāpēc, lai pārliecinātos, vai tiešām sieviete ir inficējusies, analīzes jāveic atkārtoti, kā arī vēlams veikt tādas analīzes, kas nosaka ne tikai antivielu, bet paša vīrusa klātbūtni asinīs. Ga­dās, ka antivielas konstatē, bet paša vīrusa nav. Šādā gadījumā sievietei pēc laika nepieciešama atkārtota kontrole.

Ja analīžu rezultāti ir pozitīvi un rodas šaubas par iespējamo sa­slimšanu, ģimenes ārsti parasti pacientus nosūta pie infektolo­ga. Ja tas netiek darīts, sieviete pati var lūgt ģimenes ārstam iz­sniegt šādu norīkojumu.

 

Vai grūtniecības laikā iespē­jams uzsākt ārstēšanu vai arī nekas netiek darīts līdz bērna piedzimšanai? Kad varēs uz­sākt ārstniecības kursu?

Medikamenti, kas paredzēti C hepatīta ārstēšanai, var kaitēt auglim, tāpēc grūtniecei ārstē­šanu atliek līdz laikam, kad bēr­niņš būs piedzimis. Ja inficējusies sieviete, kura nav aizrāvusies ar alkoholu, viņai slimība progresē daudz lēnāk, tāpēc īpašam uz­traukumam nav pamata. Taču grūtnieces, kurām konstatēts B hepatīts, gan var lietot medika­mentus, kas palīdz samazināt vīrusa daudzumu asinīs. Jārēķinās, ka, uzsākot ārstniecī­bas kursu pret C hepatītu, māte nevarēs barot bērnu ar krūti, jo medikamenti nokļūst arī mātes pienā. Turklāt zāles var izraisīt nogurumu, garastāvokļa mai­ņas. Tāpēc, konsultējoties ar ārstu, ir jāizlemj, kad labāk pēc bērna piedzimšanas būtu uzsākama ārstēšanās. Vīrusinfekcija sievietēm reti kad noris agresīvā formā, tāpēc var arī pagaidīt, līdz bērniņš sasniedz gada vecumu.

 

Vai ārstēšanās kursa laikā drīkst ieņemt bērnu?

Parasti ārstēšanās kurs ilgst pus­gadu līdz 48 nedēļām un šai lai­kā, kā arī vēl pusgadu pēc kursa beigām pārim no grūtniecības iestāšanās ir jāizvairās - vienalga, vai ārstējas sieviete vai vīrietis. Tātad par bērniņa ieņemšanu va­rētu sākt domāt aptuveni gadu pēc ārstēšanās uzsākšanas.

 

Kad var pārbaudīt bērnu, lai uzzinātu, vai viņš nav inficē­jies no slimās mātes?

Precīzi noskaidrot, vai bērns dzemdību laikā ir inficējies no slimās mātes, var tikai tad, kad viņš būs sasniedzis aptuveni pusotra līdz divu gadu vecumu, jo pēc piedzimšanas mazulim asinīs vēl ir mātes antivielas, kas izzūd tikai vairāku mēnešu lai­kā. Tāpēc, ja mātei ir C hepatīts, zīdainītim pārbaude uz C he­patīta antivielām būs pozitīva, taču tas vēl nenozīmē, ka bērns ir inficējies vai saslimis. Tomēr 6 mēnešus pēc piedzimšanas bērniņam vajag izdarīt izmeklē­jumus, kas ļauj konstatēt pašu C hepatīta vīrusu. Labā ziņa ir tā, ka vīrusu iegūst mazāk nekā 10% inficētām mātēm dzimušu bērnu.

 

Autors: Vineta Vizule, žurnāls Šūpulītis

 




1 Pievienot komentāru

Kategorijas