Ar ko slimo tomāti vasaras beigās?

Beidzot visos mazdārziņos ienākas pašu audzētie tomāti. Jauna raža nes sev līdzi prieku par paveikto un nereti arī satraukumu par to, ka augļi un augi neizskatās tik labi un veselīgi, kā tika cerēts. Ko darīt?

FOTO: Shutterstock.com

 

Sausā galotnes puve

Karstā laikā sausā galotnes puve mēdz parādīties arī jau jūlijā. Uz augļa galotnes (vietā, kur kādreiz bija zieds) veidojas sauss brūns plankums, iekšpusē mīkstums ir it kā puves bojāts. Šādi augļi parasti ātrāk par citiem sāk krāsoties, īpaši jutīgas ir šķirnes ar garenas formas augļiem (SanMarzano tipa un pirkstiņi) un lielaugļu šķirnes. Sausā puve nav slimība, to izraisa kalcija trūkums augļos. Iemesls var būt gan akūtais kalcija trūkums augsnē, gan arī augu nespēja to uzņemt un izmantot. Kalcija uzņemšu traucē apstākļi, kuri apgrūtina sakņu darbību: karstums, ļoti sausa vai ļoti mitra augsne, ilgstoši apmācies laiks - augļu bērnības laikā. Smagie apstākļi brīdī, kad aizmetušies augļi ir zirņa lielumā, liks sevi manīt pēc 55-60 dienām augļu vākšanas laikā. Bojātie augļi nav ārstējami, bet šo parādību var novērst, ja karstā laikā jaunus augļus apsmidzina ar kalcija nitrāta šķīdumu (100 g/10 I ūdens). Tāpat palīdz siltumnīcas atvēsināšana - jumta un sienu balsināšana ar krītu, vēdināšana agri no rīta, celiņu un taciņu laistīšana, īslaicīga ūdens duša dienvidū ar smalkiem pilieniem (ja ir laiks un spēks to izdarīt). Bojātos augļus jau laikus var pamanīt pēc plakana vēdera un tos ir labāk ātrāk novākt un izmest, nekā ļaut gatavināties.

Tāpat palīdz siltumnīcas atvēsināšana - jumta un sienu balsināšana ar krītu, vēdināšana agri no rīta, celiņu un taciņu laistīšana, īslaicīga ūdens duša dienvidū ar smalkiem pilieniem (ja ir laiks un spēks to izdarīt).

Nevienmērīga krāsošanās

Šai parādībai ir vairāki iemesli. Lielākai daļai amatieru šķirņu ir raksturigs tumši zaļais plankums pie augļkātiņa, tādēļ šis šķirnes sāk krāsoties no vēdera - augļa galotnes - un pilnīgi sarkans kļūst tikai galīgi nobriedis (starp citu, šādu augļu pareiza krāsa liecina par optimālās garšas sasniegšanu). Mūsdienu profesionālās hibrīdšķirnes zaļo plankumu neveido, bet arī tām mēdz būt plankumaini augļi. Daudzi uzskata to par kālija trūkuma pazīmi un cenšas vairāk mēslot augus ar kālija nitrātu vai sulfātu. No vienas puses, lielākas kālija devas patiešām ir vēlamas vasaras beigās, jo palielina augu izturību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem, no otras puses, vācu pētnieki ir atklājuši, ka pārmēriga kālija daudzuma dēļ tomāti kļūst skābāki pēc garšas. Plankumaini augļi mēdz veidoties karstuma dēļ, saulainā laikā augļa temperatūra ātri vien sasniedz un pārsniedz 30 grādus, bet pie šīs temperatūras sarkanās krāsvielas vairs neveidojas, veidojas tikai dzeltenas. Savukārt ēnas pusē vai zem lapiņas paslēpies tomāta sāns vēl ir pietiekami vēss, lai krāsotos sarkans. Tādēļ dienvidu valstīs priekšroku dod tādu šķirņu audzēšanai, kurām augļi ir labi nosegti ar lapām un necieš no saules.

Augļu plīšanu parasti izraisa nevienmērīgs augsnes un gaisa mitrums. Vasaras beigās daudzi amatieri, pamatoti baidoties no pelēkās puves, cenšas laistīt tomātus reti, bet bagātīgi.

Šogad pārdošanā bija šķirnes Arawak F1 sēklas un dēsti, šai šķirnei ir raksturīgi īpatnējas formas augļi, kuri nogatavojas no iekšpuses - ārpusē tie var būt krietni pazaļi, bet jau garšīgi.

Nevienmērīgu krāsošanos mēdz izraisīt arī pārlieka laistīšana. Tāpat nevienmērīgu krāsošanos izraisa arī vairāki vīrusi, kurus pārnēsā baltblusiņa. Ārzemēs pēdējos gados daudz uztraucas par Pepino mozaīku, kura pamatīgi izraibina augļus, bet Latvijā tā līdz šīm nav konstatēta (Pepino ir tomātiem radniecīgs augs, kuram šo slimību konstatēja pirmo reizi, tā augļi mēdz būt pārdošanā un daži amatieri Latvijā to audzē).

 

Augļu plīšana

Augļu plīšanu parasti izraisa nevienmērīgs augsnes un gaisa mitrums. Vasaras beigās daudzi amatieri, pamatoti baidoties no pelēkās puves, cenšas laistīt tomātus reti, bet bagātīgi. Krasas mitruma svārstības izraisa augļu lēcienveida augšanu, kā rezultātā plīst miza. Mazāki plīsumi sadzīst, bet pie augļa kātiņa veidojas korķim līdzīgs plankums. Atsevišķas šķirnes mēdz vairāk ciest no augļu plīšanas. Labākais novēršanas paņēmiens - vienmērīga laistīšana katru dienu rīta pusē.

 

Pelēkā puve

Reklāma
Reklāma

Pelēkā puve (Botrytis cinerea). Vispirms uz augļiem parādās nelieli balti aplīši, sākumā viens, vēlāk vairāki, tie nesaplūst kopā. Plankumus nav iespējams notīrīt - tie ir mizā. Tās visas ir pelēkās puves pirmās pazīmes. Šādi inficētus augļus labāk ir noņemt no auga un novietot istabā tālākai nogatavināšanai. Pašus augus jācenšas vairāk vēdināt, jo slimības izplatīšanos veicina ūdens kārtiņa uz auga daļām. Slimību veicina arī rīta rasa, tādēļ siltumnīcas jāver vaļā agrāk, lai mitrs gaiss sajauktos ar vēsāko un sausāko āra gaisu. Parādoties pirmajiem inficētiem augļiem, laistīšanu no augšas (dušu) jāpārtrauc, bet jālaista pie saknēm (no lejkannas vai šļūtenes). Augu kopšanas darbus jāveic rīta pusē vai dienas vidū, lai līdz vakaram tie pagūtu apžūt. Pelēkā puve nespēj inficēt veselas auga daļas, tai ir nepieciešamas citas slimības vai mehāniskie bojājumi. Nereti pārmērīga atlapošana tieši veicina slimības izplatīšanos, nevis aizkavē to. Tomēr nedrīkst pieļaut pelēko sporu masas veidošanos, pie mazākās vēja pūsmiņas sporas izlidos pa gaisu un inficēs visus augus, puves bojātās auga daļas jāizgriež ar asu, tīru nazi (pazares, lapu kātiņi, ķekari, no kuriem jau novākti augļi) vai jāapziež ar krīta putriņu (puves plankumi uz stublāja). Sausā, saulainā laikā augus ir vērts apsmidzināt ar preparātu Sumileks (10 g/10 I ūdens).

Jāatceras, ka jebkura smidzināšana pati par sevi var veicināt infekcijas izplatīšanos, jo lapas kādu laiku paliek mitras.

(Pirms smidzināšanas visi puslīdz gatvi augļi jānovāc, jo pēc tam līdz drošai ražas ēšanai būs jānogaida 7 dienas.) Ir dati, ka pelēkās puves novēršanai palīdz mēslošana ar kalcija hlorīdu prātīgās devās (10 g/m2). Ārzemēs, kur tomātu apputeksnēšanai plaši izmanto kamenes, tās pirms izlidošanas no stropa apputina ar Trihodermīna pulveri. Tā Trihoder-mīns nonāk katrā ziedā un novērš inficēša-nos. Mūsu amatieri varētu paši apputināt ziedošos ķekarus ar Trihodermīna pulveri (kūdras preparāts šīm mērķim neder). Savukārt smidzināšana ar Trihoderminu, parādoties pirmajām pazīmēm, vairs nav efektīva, jo ir pamatīgi nokavēta. (Apsmidzināt ar Trihoderminu ir vērts krietni agrāk, profilaktiski, brīdī, kad naktis ir siltas un rīta rasa neveidojas.) Jāatceras, ka jebkura smidzināšana pati par sevi var veicināt infekcijas izplatīšanos, jo lapas kādu laiku paliek mitras.

 

Augļu brūnā puve

Ar augļu brūno puvi (Phytophtora infestans) tomāti mēdz inficēties ne tikai vasaras beigās, dažkārt slimība parādās jau jūnijā. Uz lapām veidojas brūni plankumi, tie palielinās, lapas nokalst. Vēlāk brūnie plankumi parādās arī uz augļiem, parasti pie kātiņa, bet ne tikai. Augļi un arī augi iet bojā. Labs profilakses līdzeklis ir regulāras papildmēslošanas caur lapām ar mēslojumu DP-98 vasaras vidū, šis īpašu fosfora savienojumu saturošs līdzeklis palielina augu dabiskās aizsargspējas. Augusta sākumā ir vērts veikt veselo augu profilaktisko apstrādi ar preparātu Ridomils Gold (20 g/10 l ūdens). 3a tas netika izdarīts vai apstrāde tika nokavēta, pie pirmājām slimības pazīmēm jāizvāc bojātās auga daļas (augļi un lapas). Mazāk cietušās lapas var izņemt nevis visas, bet tikai bojātās lapiņas, jo pārmērīga atlapošana novājina augu un samazina ražu. 3a uz lapām jau ir redzama sporu kārta, pirms lapu izņemšanas augus labāk ir apsmidzināt ar Penkocebu (10 g/10 l ūdens), lai mazinātu jaunu sporu dīgšanu uz pagaidām vēl veselām auga daļām. 3a sporu vēl nav, vispirms izņem bojātās lapas un pēc tam augus apsmidzina ar preparāta Ridomils Gold šķīdumu (20 g/10 l ūdens). Stipri atlapotus augus, lai veicinātu jaunu lapu augšanu (tās ir nepieciešamas ražas veidošanai un nobriešanai), pēc 3-4 dienām ir vērts apsmidzināt ar lapu mēslojumu CalMax (50 ml/10 l ūdens). Savukārt smidzinājumu ar Ridomils Gold būs nepieciešams atkārtot 2 nedēļas pēc pirmās apstrādes. Klapatu daudz, bet augļu brūno puvi ir iespējams izārstēt, kaut gan profilaktiskie smidzinājumi ir efektīvāki un arī ķīmiju mazāk patērē.

Parādoties pirmajām pielipušajām baltblusiņām, nekavējoties jāveic smidzinājums ar bioloģisko līdzekli Nīmazals (10 ml/101), bagātīgi ar to apsmidzinot visu augu un sevišķi galotnes.

Baltblusiņa

Baltblusiņa (Trialeurodes vaporariorum) pēdējos gados biežāk sastopama mazdārziņos nekā lielsaimniecību siltumnīcās, kur to sekmīgi apkaro tā dabiskie ienaidnieki. Spožlapsene enkarsija ir nopērkama, tomēr mazdārziņiem tā ir par dārgu un, galvenais, ap to laiku, kad izmisis audzētājs sāk meklēt glābiņu, enkarsijas izlaišana parasti jau ir nokavēta. Latvijā reģistrētie ķīmiskie līdzekli pret baltblusiņu ir mazefektivi, jo ātri noārdās pie temperatūras virs +23°C. Tāpat kaitēklis (sevišķi kāpuri) parasti barojas lapas apakšpusē, kur to grūti aizsniegt smidzinājuma pilieniem. Baltblusiņas apkarošana jāsāk laicīgi, it sevišķi, ja tā parādās jūsu tomātos katru vasaru. Ievērot pašus pirmos kaitēkļus palīdz dzeltenas līmes ķertuves, tās mēdz būt pārdošanā. Līmes ķertuves izkar tuvu pie augu galotnēm jau drīz pēc tomātu izstādīšanas, uz 20 m2 lielu siltumnīcu pietiek ar 1 ķertuvi, bet 100 m2 vajadzēs vismaz 2-3. Līme nožūst dažu nedēļu laikā, tādēļ ķertuves regulāri jānomaina pret jaunām. Parādoties pirmajām pielipušajām baltblusiņām, nekavējoties jāveic smidzinājums ar bioloģisko līdzekli Nīmazals (10 ml/10 l), bagātīgi ar to apsmidzinot visu augu un sevišķi galotnes. Lidzeklim labi jānoklāj viss augs, bet tas nedrīkst nopilēt vai notecēt no auga. Pēc 10-12 dienām smidzinājums jāatkārto. Nimazala priekšrocība ir tā, ka nogaidīšanas laiks ir ļoti īss un šīs apstrādes praktiski netraucē ražas novākšanu. Jo vairāk preparāta kaitēklis apēdīs, jo ātrāk aizies bojā, tieši tādēļ tas ir īpaši efektīvs pašā problēmas sākumā. Cerības, ka ar dzeltenām ķertuvēm varēs izķert visas baltblusiņas, ir veltīgas, tas tā nenotiek. Cits dabai draudzīgs un audzētājam nekaitīgs līdzeklis ir bioloģiskais preparāts Verticilīns. arī tas jāizsmidzina uz auga lapām, bet apstrādes ir efektivas tikai tad, ja siltumnicā vairāku (vismaz 3) dienu laikā tiek nodroš­nāta gaisa temperatūra 20-25°C (arī naktī) ar relatīvo gaisa mitrumu 80-95%, vasaras beigās tas ne vienmēr ir iespējams.

 

Teksts: Mārīte Gailīte

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu Dārza pasaule