Seksa problēmu risināšana ar vīru... virtuālā pasaulē

„Mani uzmanīgu dara fakts, ka šī abiem ir otrā laulība, otrās attiecības, kurās atkal ir krīze. Šādā brīdī pārim ir svarīgi saprast, kāda ir katra partnera identitāte, kā viņi katrs sevi izjūt. Rodas iespaids, ka sieviete sevi jūt kā māti barotāju, māti aprūpētāju. Un diemžēl mātes aprūpētājas identitātē neietilpst seksualitāte un jutekliskums. Viņa it kā ir iestrēgusi vienā lomā un nav elastīga. Tomēr pēc tam, kad bērns ir nolikts gulēt, sievietei vairs nav jābūt mātei, viņa var būt mīļākā, jutekliska sieviete, savā garā un dvēselē var būt brīva. Un, ja ir garīgi brīvi gan sieviete, gan vīrietis, kāpēc gan attiecībās nevarētu būt sekss? Sievietei jāpieņem, ka katram cilvēkam nav tikai viena loma, bet tās ir vairākas. Ikdienā daudzi no mums ir darbinieki, sabiedriski cilvēki, draugi, mīļākie, iespējams, māsas vai brāļi, arī sievas, vīri, mīļākie un mīļākās. Un pēdējām četrām lomām klāt ir seksuālā komponente.

Rodas iespaids, ka sieviete sevi jūt kā māti barotāju, māti aprūpētāju. Un diemžēl mātes aprūpētājas identitātē neietilpst seksualitāte un jutekliskums.

Bieži gadās, ka sieviete, tiklīdz piedzimst bērns, šīs lomas pazaudē vai atsakās mīlēties ar vīrieti, ja sekss ir kalpojis tikai kā bērna iegūšanas veids, kā puritāniskās sabiedrības ideāls. Bet tas pēc būtības ir strupceļš, jo sekss ir spēcīgs motivācijas līdzeklis, lai uz to vietu, kur ir bērns, plūstu resursi, ko spēj dot vīrietis. Pēc būtības vīrieša uzdevums ir iet medīt bifeli un nest to mājās ģimenei. Sekss ir spēcīga motivācija, jo vīrietis apzinās, ka viņam, atnākušam mājās, sieviete noglāstīs galvu, paslavēs un viņiem būs sekss. Tas, no vienas puses, var šķist pat primitīvi. Bet tajā pašā laikā tas ir arī skaisti, jo vīrietim ir motivācija medīt. Viņam ir gandarījums bifeli nogalināt, jo viņš zina, ka savu dabisko šķēpu varēs iegremdēt savā sievietē. Tas ir normāli, ka arī pēc bērna piedzimšanas vīrietis vēlas seksu. Tas ir normāli, ka vīrietis ir pārliecināts — sieviete arī gribēs. Ir naivi domāt, ka problēma ir vīrietī, ja viņš situācijā, kad ir atraidīts, meklē iespēju tikties ar citām sievietēm.
Lasot šo garo vēstuli, nevilšus secinu, ka konkrētais pāris dzīvo virtuālajā realitātē. Par to liecina fakts, ka sieviete ar vīru necentās izrunāties klātienē, bet ar e-pasta vai čata starpniecību. Sanāk kaut kā dīvaini — cilvēki, kas dzīvo kopā, guļ zem vienas segas, par attiecībām nerunā, bet čato. Tas, protams, nenozīmē, ka rakstveida komunikācija ir aizliegta, bet tai būtu jābūt ar citu domu. Piemēram, var piestiprināt pie ledusskapja vai ielikt kabatā mīlestības vēstuli ar aicinājumu vakarā darīt kaut ko kopīgu. Vīrietis visu dienu nēsās līdzi zīmīti, domās par to, un viņam būs, par ko simboliski cīnīties.

Pāris dzīvo virtuālajā realitātē. Par to liecina fakts, ka sieviete ar vīru necentās izrunāties klātienē, bet ar e-pasta vai čata starpniecību. Sanāk kaut kā dīvaini — cilvēki, kas dzīvo kopā, guļ zem vienas segas, par attiecībām nerunā, bet čato.

Tas varbūt skanēs skarbi, bet vienai daļai sieviešu no vīrieša ir vajadzīga tikai sperma, statuss un līdzīgi aksesuāri. Kad šīs lietas ir saņemtas, zūd interese par vīrieti. Un vīrietim ir bezizeja, jo viņam patīk sekss, viņam patīk sieviešu krūtis, dibens. Viņu tas interesē, viņš ir normāls vecis. Tas ir tas dzinējspēks, kas liek kaut ko darīt. Tēvam un mātei ir cits darbības uzstādījums, cita loma, tajās ietilpst ēst gatavošana, māja, darbs, bet nav īsti tās seksuālās jomas. Nereti sievietei ir vajadzīgs tikai zīmogs pasē vai tradicionālā baznīcas procedūra. Kad tas ir noticis, dzīves mērķis ir sasniegts, ir bērns, ir vīrs, un emocionāli sieviete var atslābt. Bet tas tad arī ir beigu sākums.
Tajā pašā laikā ir daudzas sievietes, kuras nāk pie manis uz konsultācijām un žēlojas, ka vīrs viņai nepieskaras. Situācija banāla — bērni ir dzemdēti, bet tagad vīrietis iekrīt otrā galējībā, iestrēgst tēva lomā. Bet sievietei gribas mīlēties, jo viņai ir atraisījušies visi hormoni.”