Foto: Shutterstock.com


Maksājumi slimnīcā: par vietu palātā vai par ārstēšanu? 3

 10. jūlijs 2009 10:00 Padoms

Slimnīca nav viesnīca – tikai par gulēšanu bez ārstēšanas naudu iekasēt tā nedrīkst!



Kopš marta sākuma par ārstēšanos slimnīcā agrāko piecu latu vietā par vienu dienu palātas gultā jāmaksā par septiņiem latiem vairāk, proti – 12 latu. Ģimenes ārsti jūt, ka šīs izmaiņas pacientu plūsmu pavērsušas uz viņu pusi: trūcīgākie lūdz, lai primārās aprūpes ārsti paši dara, cik vien spēj, tikai lai nesūta uz stacionāru, jo samaksāt tik bargu naudu viņiem nebūs pa spēkam. Savukārt tie, kas nonāk slimnīcās, uztraucas, vai ārstniecības iestāde necentīsies viņus “pieturēt” kādu lieku dieniņu, lai iekasētu vairāk naudas. Ja rodas šādas aizdomas, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) un Veselības inspekcija (VI) iesaka nesamierināties, bet censties noskaidrot, vai maksājumi pieprasīti likumīgi.

Rēķins par neko?
Nav grūti iztēloties, ka pacients slimnīcā tiek nogādāts piektdienas pēcpusdienā, kad personāls jau pošas mājup. Ja izrādās, ka nav nekas akūts un sirdzējs turas itin braši, taču mājup sūtīt arī nevar, var gadīties, ka nedēļas nogale – sestdiena un svētdiena – paiet garlaikojoties un gaidot, ka kāds parādīsies redzeslokā (valsts institūcijas nenoliedz, ka šāda situācija ir iespējama). Pirmdien sākas neliela rosība – notiek veselības pārbaudes, kāds paņem asinis analīzēm, aizved uz “datoru” un visbeidzot iedod arī kādas zāles. Varbūt izrādās, ka jāveic kāda operācija. Tā paiet nedēļa, un piektdienā ap pusdienlaiku slimnieku palaiž mājās. Rēķins – 12 lati par katru no sešām pilnām dienām slimnīcā, tātad vismaz 72 lati. Ja vēl pieskaita samaksu par operāciju, ko slimnīca drīkst iekasēt, skaitlis jau pārsniedz 100 latus. Ja pierēķina izdevumus par diagnostiskajiem izmeklējumiem, aizripo vēl kāda lielāka vai ne tik liela summiņa. Kopsumma cilvēkam ar pieticīgiem ienākumiem var likt saļodzīties ceļiem.

Jāprasa paskaidrojumi
Tiesa, Veselības ministrija jau agrāk atzinusi – kopš maksa par ārstēšanos paaugstināta, pacienti kļuvuši uzmanīgāki un prasīgāki: necieš vilcināšanos un prasa pamatot, par ko jāmaksā teju vai katrs santīms. Ja ir aizdomas, ka slimnīca “neko nedara, bet tikai iekasē naudu”, uzdot jautājumus ārstējošajam ārstam vai slimnīcas vadībai iesaka arī VI, kas ir galvenā slimnīcās sniegto pakalpojumu kvalitātes uzraudzītāja iestāde.
Ja atbildes netiek sniegtas, pēc atlabšanas patiesību var censties noskaidrot VI, zvanot, konsultējoties klātienē vai rakstot iesniegumu.

Var saņemt līgumsodu
VOAVA, kas savukārt atbildīga par naudas plūsmu slimnīcās, šādā situācijā sola izvērtēt, vai gadījumā slimnīca nav pārkāpusi ar aģentūru noslēgto līgumu. Proti, ja izrādītos, ka slimnīca sniegusi ārstniecības pakalpojumus, ko iespējams saņemt ambulatori (pie ģimenes ārsta vai poliklīnikā), tai draudētu līgumsods par saistību nepildīšanu (ambulatorā aprūpe ir lētāka, bet ārstēšanās slimnīcā izmaksā dārgāk). Šādā gadījumā VOAV varētu pieprasīt slimnīcai atdot pacientam nepamatoti iekasētos 12 latus par dienu.
Ceturtā iespēja – vērsties pie pacientu ombuda, kas ir institūcija slimnieku interešu un tiesību aizstāvībai. Tā darbojas arī kā vidutājs, vispirms noskaidrojot abu pušu viedokli un cenšoties rast mierīgu risinājumu. Ombuda pastāvīgā mītne ir klīnikā “Gaiļezers”, Rīgā, Hipokrāta ielā 4. Institūciju var sazvanīt pa tālruni 28646268. Tā sola reaģēt arī uz elektroniskajā pastā saņemtām vēstulēm, ja vien iespējams sazināties ar tās autoru. Adrese: ombuds@pacientuombuds.lv


Jautāt, jautāt un jautāt!
Situācija var veidoties arī pacientam ne tik labvēlīga: gan VOAVA, gan VI pārstāvji pieļauj, ka slimniekam var arī tikai likties, ka nekas īpašs nenotiek – var gadīties, ka tieši tajā brīdī nekam īpašam nav jānotiek. Piemēram, ja slimnieku novēro diagnozes precizēšanai. Taču arī tā nevar turpināties bezgalīgi, tāpēc jāatgriežas pie ieteikuma Nr.1: jājautā ārstam! Viņa pienākums ir saprotami izskaidrot, kas slimniekam kaiš, kas jau paveikts viņa veselības uzlabošanā un kas vēl gaidāms. Ārstu ētikas kodeksā noteikts, ka ārsts rīkojas pacienta interesēs, nevis slimnīcas budžeta piepildīšanas vārdā.

Gunita Sapožņikova, Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:
“Ja pacientam rodas šaubas vai jautājumi par ārstēšanas procesu, viņam ir tiesības šos jautājumus noskaidrot pie ārstējošā ārsta vai slimnīcas vadības. Ārstējošā ārsta pienākums ir sniegt pacientam saprotamā veidā informāciju par izmeklēšanas un ārstēšanas plānu. MK noteikumu Nr. 265 “Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtība” 12. punkts nosaka, ka medicīniskajos ierakstos slimības attīstības gaita ierakstāma 24 stundu laikā pēc pacienta uzņemšanas stacionārā ārstniecības iestādē.
Jebkurā gadījumā pacients var vērsties Veselības inspekcijā, piezvanot pa tālruni 67221244, klātienē saņemt konsultāciju vai iesniegt iesniegumu. Līdz šim Veselības inspekcijā nav saņemti iesniegumi par šādiem gadījumiem.”

 

Toms Noviks, VOAVA Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs:
“Ja pacientam rodas aizdomas, ka viņu slimnīcā veltīgi notur, bet nekāda ārstēšana nenotiek, var rakstīt iesniegumu VOAVA. Aģentūra izvērtēs, vai medicīniskie pakalpojumi, kas sniegti slimnīcā, nav bijuši pieejami ambulatori. Ja tas apstiprināsies, slimnīcai draud līgumsods. VOAVA var pieprasīt slimnīcai atdot no pacienta nepamatoti iekasēto pacienta iemaksu. Tomēr sniegt vispārīgu vērtējumu nav iespējams, katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Līdz šim sūdzības par ārstēšanās dārdzību saņemtas vien telefoniski, zvanītāji atteikušies nosaukt konkrētu ārstu vārdus un iestāžu nosaukumus. Rakstisku sūdzību, kurās paustas aizdomas par nepamatotiem maksājumiem, kopš jauno pakalpojumu cenu apstiprināšanas nav bijis.”

Cik maksā veselības atgūšana?
Ārstēšanās slimnīcā, sākot ar otro dienu – Ls 12.    
Ārstēšanās Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūrā – Ls 5.
Ārstēšanās Latvijas Infektoloģijas centrā – Ls 5.
Ārstēšanās jebkurā slimnīcā, ja ir onkoloģijas vai onkohematoloģiska diagnoze – Ls 5.
Ārstēšanās no alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības – Ls 5.
Medicīniskā rehabilitācija – Ls 12.
Slimnīcā veiktie diagnostiskie izmeklējumi:
•    datortomogrāfiskie izmeklējumi bez kontrastvielas – Ls 10;
•    datortomogrāfiskie izmeklējumi ar kontrastvielu – Ls 15;
•    koronarogrāfija – Ls 30;
•    kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi bez kontrastvielas – Ls 20;
•    kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumi ar kontrastvielu – Ls 25;
•    ja vispirms veic kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumu bez kontrastvielas, kam seko izmeklējums ar kontrastvielu, pacienta iemaksu iekasē tikai par izmeklējumu ar kontrastvielu – Ls 25.

 

! Kopējais pacienta iemaksas apmērs par katru ārstēšanās reizi vienā slimnīcā nedrīkst pārsniegt Ls 250.
! Pacienta iemaksu kopējā summa par ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt Ls 400. Ja pacienta iemaksu kopējā summa ir sasniegusi Ls 400, bet ārstēšanās jāturpina, pacients var vērsties VOAVA, kur viņam tiks izsniegta attiecīga izziņa. 
! Ja, saņemot veselības aprūpes pakalpojumu, cilvēks nespēj samaksāt pacienta iemaksu, to var izdarīt 15 dienu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas vai citā laikā, ja par to ir panākta rakstiska vienošanās ar ārstniecības iestādi.
! Slimnīca papildus pacienta iemaksai drīkst iekasēt pacienta līdzmaksājumu ne vairāk kā Ls 30 par vienā stacionēšanās reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām.
! No trūcīgiem cilvēkiem, kas oficiāli atzīti par šādam statusam atbilstošiem, ārstniecības iestāde papildus pacienta iemaksai var iekasēt pacienta līdzmaksājumu ne vairāk kā Ls 15 par vienā stacionēšanās reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām.
(Informācija: Veselības ministrija)

 


Autore: Zane Zālīte-Kļaviņa, Žurnāls VESELĪBA
Konsultējuši VOAVA pārstāvis Toms Noviks un Veselības inspekcijas pārstāve Gunita Sapožņikova
Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Veselība, www.veseliba.lv

 




3 Pievienot komentāru


Kategorijas