Kāpēc šķirtā sieva neļauj tikties ar bērnu? 12

 16. jūnijs 2009 12:00 Jautājums & atbilde

„Mēs ar dēliņa mammu esam šķīrušies un auklējam dēlu atsevišķi, bet mums ir grūti saprasties. Kad viņai ko vajag, tad zina, kā mani dabūt rokā, bet tad, kad man vajag uzzināt, kad varu auklēt puiku, atbildi saņemu pēc pāris dienām, nedēļas vai vispār nesaņemu. Vienmēr tiek par visu pārmests, lai ko, kā un cik labi nedarītu. Es nesaprotu, ko un kā darīt,” mammam.lv/tetiem.lv forumā pauž kāds šķīries tēvs. Situāciju skaidro individuālpsiholoģe Ineta Lazdāne.



Foto: Aigars Jansons, http://www.ajstudio.lv/


„Ģimenes veidošana saistās ar cerībām, sapņiem un vīzijām par nākotni. Šķiroties tas tiek iznīcināts, abiem partneriem radot sāpes, dusmas, sarūgtinājumu un vilšanos. Šķiršanās ir divu cilvēku mijiedarbības sekas kopdzīves laikā, ko reizēm ir grūti pieņemt kādam, kas ir „pamests”, jo šķiršanās tiek tulkota kā paša vērtības noniecināšana, līdz ar to rodas aizvainojums, sarūgtinājums, vilšanās, arī vēlme atdarīt, lai kompensētu savu mazvērtību un bezspēcību. Diemžēl jāatzīst, ka diezgan bieži vērojama prakse, ka vecāks, kuram piešķirtas aizbildniecības tiesības pār bērnu, to izmanto kā ieroci cīņā ar bijušo laulāto draugu, jo tas ir vienīgais veids, kā iespējams demonstrēt varu pār bijušo partneri, līdz ar to turpinot jau iesāktās varas cīņas kopdzīves laikā, bet diemžēl aizmirstot par bērna tiesībām un arī vajadzībām būt kopā arī ar otru vecāku.

Labākais, kas var notikt situācijā, kad pāris nonāk pie secinājuma, ka kopdzīve vairs nav iespējama, ir atrast iespēju nolikt malā aizvainojumu, pārrunāt savstarpējos pārpratumus un pāridarījumus, palikt draugiem un draudzīgiem vecākiem savam bērnam. Netrūkst arī šādu labu piemēru, kad tas izdodas!


Lēmums nebūt kopā, iespējams, iztulkots kā „es esmu slikta”, un, lai to kompensētu, šī izjūta tiek radīta otrā cilvēkā.

 


Situācijā, kad tēvs jūt, ka bērna māte ar viņu spēlē „kompensācijas spēlītes”, izmantojot bērnu, jāsaprot, ko viņš dara, kādā veidā viņš pastiprina vajadzību to darīt, kāda ir komunikācija ar bērna māti pēc šķiršanās. Lai varētu pāriet no pozīcijas „karojošie vecāki” uz pozīciju „draudzīgie vecāki”, jāiegūst savstarpējā līdzvērtības izjūta. Ja ir piedzīvots, ka esi bijis otram svarīgs, kad situācija mainās, viss partnera sacītais tiek uztverts ļoti jūtīgi — ne tikai vārdi, bet arī intonācija. Tās ir bailes saklausīt, ka otrs kaut ko pārmet, ka liek justies nepietiekami labai (vai labam).

Lēmums nebūt kopā, iespējams, iztulkots kā „es esmu slikta”, un, lai to kompensētu, šī izjūta tiek radīta otrā cilvēkā. Labākais, kas varētu mainīt savstarpējās attiecības, ir mierīga izrunāšanās — bez pārmetumiem, bet ar vēlmi izprast situāciju, meklējot abiem pieņemamu risinājumu, kā prioritāti tomēr paturot bērna vajadzības. Saņemot nepamatotus pārmetumus no bērna mātes, būtu labi tieši pajautāt, ko viņa ar to vēlas panākt.


Lai varētu pāriet no pozīcijas „karojošie vecāki” uz pozīciju „draudzīgie vecāki”, jāiegūst savstarpējā līdzvērtības izjūta.


Mammam.lv/tetiem.lv lasītāja aprakstītā situācija liecina, ka bērna mātei ir ārkārtīgi svarīgi kontrolēt situāciju, kontrolēt otru, ko viņa arī meistarīgi realizē. Cilvēks, kurš tiecas pēc kontroles, tiecas pēc apliecinājuma, ka ir labs. Ja viņš to iegūst, kontrole var atslābt. Lai izdodas nolikt malā arī savus aizvainojumus — ir būtiski paturēt prātā, ka tas, ko dara vai saka otrs cilvēks, nav stāsts par tevi, bet gan par otru, viņa mazvērtības izjūtu un vēlmi to kompensēt. Ja izdodas saglabāt šādu skatījumu, var atrast veidu, kā racionāli, nevis emocionāli atrisināt situāciju. Lai izdodas!” 

Konsultēja Ineta Lazdāne, individuālpsiholoģe, ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrs Līna (www.lina.lv, www.individualpsihologija.lv), kontakttālruņi 67379427, 29451188
 




12 Pievienot komentāru

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas