Teiksma par alabaju jeb nopietns suns nopietnam cilvēkam

 12. jūnijs 2009 12:00 Raksts

Šodien arvien biežāk cilvēki sev meklē piemērotu suni - ne tikai sargu, bet arī ģimenes locekli, kā tas bijis sendienās, kad suns bija cilvēka palīgs, sargs un draugs. Šodien sargsuns vairs nav tikai suns pie ķēdes, bet apmācīts un diplomēts darbinieks savā profesijā. Viens no izcilākajiem sava uzdevuma veicējiem ir Vidusāzijas aitu suns jeb alabajs. Varbūt tas ir arī tavs suns?


Autores foto


Cilvēka vājums
Cilvēks nav visspēcīgs, tādēļ mūs saista dabas varenība. Kaut vai kalni - tas, cik tie ir grandiozi un neparedzami, liek mums tos apbrīnot un bijāt. Vai kalnu upes - tas, cik tās straujas un brāzmainas, liek mūsu elpai aizrauties un rada vēlmi saplūst ar upes spēku, jo ūdens stihija ir tā, kas valda pār cilvēku, ne otrādi. Tieši tieksme iegūt sev papildu dabas spēku saista cilvēku arī ar dzīvniekiem, tai skaitā suņiem. Mums patīk lieli dzīvnieki, jo īpaši tad, ja tie mūs mīl, ir uzticami un var aizstāvēt situācijās, kad paši to nespējam. Tās ir jūtas, kas piemīt katram Vidusāzijas aitu suņa saimniekam, kurš pēc iepazīšanās ar šo šķirni reti kad meklēs sev jaunu draugu citā brālībā.

Vēsture un šķirne
Aziātiem ir vairāku tūkstošu gadu attīstības vēsture, to radinieki ir Irānas un Afganistānas aitu suņi, spāņu mastifs, Tibetas mastifs, Mezopotāmijas kaujas suns un Anatolijas Karabašs, tā saucamie senie pirmsuņi, kas bijuši varonīgi un liela auguma. Sargi un cīnītāji, kuru senči cēlušies no alu suņiem, kas aizsargāja savus un cilvēku mitekļus alās. Laikam ejot, tie izplatījās un attīstījās milzu teritorijās - 6000 kvadrātkilometru starp kalnu grēdām - Lielajā stepē, kur mūsdienās atrodas Irāna, Afganistāna, Tibeta, Turkmenistāna, Kazahstāna un Tadžikistāna.
Klimats reģionā ir visai dažāds, tādēļ aziātu aitu suns ir piemērots jebkuriem laika apstākļiem, viņam nekad nav auksti, viņam patīk sniegs un ūdens. Viņš mīl vienkāršus apstākļus un pielāgosies jebkuram jūsu dzīvesveidam.

Šis suns sākotnēji dzīvojis kopā ar klejotāju ciltīm, tādēļ otra iedzimtā sūtība ir uzdevums nogalināt vilkus, jo vēsturiski tam bija jāsargā saimnieka ganāmpulki.

Kad iegādājāmies savu kucīti Neru, kurai tobrīd bija 12 nedēļu, viņa bija jāliek vannā, jo audzētavas smārds šķita galīgi neizturams. Mazais pūkainais radījums pēc peldes tika satīts dvielī un nolikts dīvānā atpūsties. Apmēram pēc piecām minūtēm izskatījās, ka sunītis ir zaudējis samaņu un knapi spēj elpot. Pārbīlis bija milzīgs. Zvanīju saimniecei un taujāju, vai kucēnam nevar būt slima sirds. Saimniece atjautāja: "Vai likāt viņu vannā?" "Jā," teicu, "tagad esam satinuši dvielī un nolikuši siltā vietā." "Tūlīt pat iztiniet - sunim ir karsti," saimniece lika rīkoties.
Šis suns sākotnēji dzīvojis kopā ar klejotāju ciltīm, tādēļ otra iedzimtā sūtība ir uzdevums nogalināt vilkus, jo vēsturiski tam bija jāsargā saimnieka ganāmpulki. Tomēr jāpatur prātā, ka šis nav medību un ganu suns, bet sargs un īstens vilku gāzējs, kā reti kuru suni patiesi apzīmē.
Alabaja atmiņā dzīvo tūkstošgadu kaujas pieredze, un būsiet pārsteigti, kad redzēsiet, kā suns prot kaujas imitācijās ar saviem suņu draugiem. Viņa cīņas paņēmieni ir izsmalcināti un stratēģiski pārdomāti, ar tieksmi uzvarēt vai iet bojā, tomēr aziāts nekad necenšas nogalināt savu pretinieku, viņš to nepārprotami pakļauj, parādot spēka, prāta un veiklības pārākumu, bet, ja pretinieks nesaprot, var gadīties visādi. Sevišķi jāatceras, ka aziātiem nepatīk vilkveidīgie, kas ir seno atmiņu īpatnība, tādēļ alabaja saimniekam jau laikus jādomā par sava mīluļa socializāciju un draudzības veidošanu ar kaimiņu vilku.
Tieši šādus mirkļus piedzīvojām ar Neru, kad viņa meitas jaunajam kucēnam ierādīja, kā ar vienu kustību jānogāž pretinieks, paņemot to aiz pakaļkājas un apmetot džudo cīņas stilā.
Šis suns nekad nav turēts pie ķēdes, jo teritoriju un saimnieku var apsargāt tikai brīvs suns, kas pastāvīgi pārvietojas. Tā kā alabajs ir teritorijas sargs, viņš nekad nepamet teritoriju, jo to pārrauga.

Alabaja atmiņā dzīvo tūkstošgadu kaujas pieredze, un būsiet pārsteigti, kad redzēsiet, kā suns prot kaujas imitācijās ar saviem suņu draugiem.

Reiz celtnieki aizejot izlaida mūsu kuci, bet aizmirsa aiztaisīt vārtiņus. Kad atgriezāmies mājās, satrūkos, redzot vaļējo izeju no sētas. Bet... suns gulēja pie durvīm un vēroja apkārtni, lai ienaidnieks neienāktu nepamanīts.
Labi audzināts (ar mīlestību) Vidusāzietis bez iemesla nekad neuzbruks cilvēkam, vienmēr pazīs draugus, kas mēdz jūs apciemot, un uzņems viņus ar visu cieņu.
Tomēr paturiet prātā, ka viņa uzticību nedrīkst izmantot ļaunprātīgi, jo dzīvnieku nekad nepamet atbildības izjūta un saimnieks ir augstāks par visu, tāpat viņa manta.
Negaidīti saņēmu zvanu no tantes, kas ciemojās mūsu mājās un bija izdomājusi izmest atkritumu tvertnē vecās puķes, ko bija salikusi maisā.
"Klausies," krustmāte teica, "tava kuce neļauj maisu nest ārpus sētas. Ko lai daru?"
Diemžēl neko, jo krustmāte ir mīļa, bet bez mammas atļaujas neko nedrīkst nest prom.
Neesiet naivi un nedomājiet, ka šāda uzvedība nāk tikai pati no sevis un mīlestības. Alabajs ir nopietni jāskolo un jātrenē. Dzīvnieka prāts prasa kontroli un prasmi ātri kontaktēt un komandēt.

Pa pusei suns...
Vidusāzijas iedzīvotāji mīl savu suņu šķirni un saka, ka baltie Vidusāzijas suņi nes veiksmi, bet četrači pasargā no ļaunas acs. Tie, kam pierē ir zīmes, ir Dieva iezīmēti, jo tās norāda, ka suns ir īstens cilvēka draugs un sargs.
Alabaja nervu sistēma ir ļoti stabila, tādēļ tas visu apgūst zibens ātrumā. Viņš lieliski jūs saprot, pietiks ar žestu vai skatu, lai komanda tiktu uztverta. Tieši stabilās nervu sistēmas un asā prāta dēļ aziāts agri jāsāk skolot. Pat sešu mēnešu vecumā, jo citādi suns izskolos jūs. Viņš seko jūsu garastāvoklim un cenšas to uzlabot. Tāds kā puscilvēks, vēstī leģenda, ļoti gudrs un saprot cilvēku no pusvārda... ja grib. Tāpēc apturošās komandas attiecību veidošanā ir būtiskas. Viņš apgūs jūsu tikumus un nekad nemaisīsies pa kājām pat tad, kad steigā un satraukumā kaut ko juceklīgi darīsiet.

Ja dosieties atpūtā pie jūras, kaut kur citur apmetīsieties piknikam vai vienkārši sēdēsiet parkā uz soliņa, jums jāzina, ka suns ar savu prātu ap jums apvilks drošības zonu.

Aziāts nekad nemetīsies jums pretī pa galvu pa kaklu, bet sagaidīs ar mīlestības pilnu skatu un dosies klāt tikai tad, kad dosiet zīmi, ka esat gatavi mīļam sveicienam. Viņš nekad neuzmāksies un nemēģinās izspiest kādu darbību, piemēram, rotaļu. Ja jūs to gribat, o, jā, tas būs priecīgs pasākums. Pa pusei tikai suns...
Viņš apsargās jūs kā acuraugu un nelāgus nolūkus nepalaidīs garām. Diemžēl tas attiecas ari uz ciemiņu un draugu bailēm no suņa, jo sargsuns šīs jūtas tulko kā nelāgus nodomus - vārdu sakot, ja baidās, sirdsapziņa nav tīra. Kādā ballītē, kad grilējām gaļu, ievēroju, ka meitas paziņa - tāds tieviņš jauns cilvēks - jau kuro reizi kautrīgi nāk pēc gaļas. Ne jau gaļas man žēl, bet radās aizdomas, ka mana kuce ir kaut ko atklājusi par viesi. Tā arī bija - puisim bija drusku bail no grandiozā suņa, tādēļ ar vieglu piebikstīšanu viņa panāca, ka ciemiņš bez ierunām atdeva savu grila porciju, nu jau sesto reizi...
Man pietika tikai stingri paskatīties un pavicināt pirkstu, lai suns nokaunētos, ka pieķerts, un atstātu viesi. (Ko tur liegties, apēsts arī bija gana...)
Ja dosieties atpūtā pie jūras, kaut kur citur apmetīsieties piknikam vai vienkārši sēdēsiet parkā uz soliņa, jums jāzina, ka suns ar savu prātu ap jums apvilks drošības zonu.
Citiem vārdiem sakot, ja šai zonai kāds tuvosies, suns klusējot nostāsies ceļā un virzīs gājēju uz perimetra malu, un nepārprotami būs redzams, ka suns kontrolē svešinieka kustību.
Jau minēju, ka nervu sistēma tam ir stabila un uzvedība mierīga, nekas vairāk nenotiks, bet - esiet reālisti, cilvēkiem būs bail no 50-70 kg smaga un apmēram metru augsta suņa. Jums būs jāiejaucas un suns jāatsauc. Neko pārmest nevar, šāda rīcība ir dabiska sarga profesijas izpausme, un saimniekam ar to jārēķinās. Tādēļ katra suņu skolā pavadītā stunda atmaksāsies gan saimniekam, gan sunim, jo tas būs labs pamats abpusējai sapratnei un respektam.

Katra suņu skolā pavadītā stunda atmaksāsies gan saimniekam, gan sunim, jo tas būs labs pamats abpusējai sapratnei un respektam.

Neviens nav ideāls
Tomēr sunim ir arī trūkumi, kas cieši saistīti ar labajām īpašībām, sevišķi prātu. Aziāts gadsimtiem ilgi dzīvojis barā, barā cīnījies, bet mūsdienās tam jādzīvo un jāstrādā vienam. Tāpēc pašam jāpieņem lēmums par cīņas taktiku un stratēģiju, nereti arī darba uzdevums jāizvirza pašam.
Tas par darbu nav joks, jo alabajs patiesi ir darba suns. Viņa teritorijas sarga īpašības ir iedzimtas, tās nav jāmāca. Pat mazs kucēns cenšas sargāt dzīvokļa durvis vai māju, par spīti tam, ka fiziskā spēka vēl nav, toties dūša jau ir.
Otra profesija šim sunim ir miesassargs un kompanjons. Šodien visbiežāk abas profesijas tiek apvienotas, jo suns atkal ir ieņēmis ģimenes locekļa vietu. Nelaime tā, ka miesassarga profesijai suni vairs neapmāca māte vai citi vecāki suņi, bet tas jādara cilvēkam dresētajam vai saimniekam.
Miesassarga profesijas prasības ir tādas pašas, kādas cilvēkam - jābūt koncentrētam, uzmanīgam, jāvēro apkārtne, jāatpazīst briesmas, jāplāno aizsargtaktika un jāpieņem lēmums, kad uzbrukt.
Tikai sunim ir saimnieks, kas ir virssuns, tātad viņa lēmums ir pats svarīgākais, tādēļ saimniekam jābūt atbildīgam un jāiemāca apturošās komandas, kā arī jāapgūst iemaņas, kā saprast un pārvaldīt suni. Ticiet man, tā nebūt nav iekaustīšana.
Citiem vārdiem sakot, alabajs zina, ka ir stiprāks, veiklāks, ātrāks un kaujas ziņā (uzmanību - atklāsmes mirklim!) PĀRĀKS par savu saimnieku, viņš zina, ka daudzējādā ziņā ir gudrāks - piemēram, kā plānot uzbrukumu vilkam un to nogāzt. Tātad, ja būs tāda iespēja, viņš mēģinās to pierādīt, gluži kā noņemot gaļu viesim.

Miesassarga profesijas prasības ir tādas pašas, kādas cilvēkam - jābūt koncentrētam, uzmanīgam, jāvēro apkārtne, jāatpazīst briesmas, jāplāno aizsargtaktika un jāpieņem lēmums, kad uzbrukt.

Aziāta saimniekam jāzina, ka ar spēku šim sunim neko nevar pieradīt, sist suni nav ieteicams, jo cilvēks lielam sargsunim sāpīgi iesist patiesībā nemaz nevar, bet, ja to izdarīs, suns apvainosies un pāridarījumu nekad neaizmirsīs. Tas suni var padarīt nekontrolējami agresīvu un uzbrukuma kāru slepkavnieku ari pret cilvēkiem. Tādēļ katram, kas audzina alabaju, jāzina, ka tas, kas cilvēku dara pārāku, ir prāts. Nav runa par cīņu, kurš stiprāks, bet par pārākumu un stāju, ik brīdi būs jāpierāda, ka saimnieks ir pārāks un stingrāks uzskatos, tātad īsts barvedis, kam pieder galavārds. Šī patiesība jāpatur prātā no pirmā sastapšanās brīža, jo ir tik jautri, kad mazulis sunītis stiepj dīvānā mantiņu, pats nemaz nespēdams tajā ietrausties. Smieklīgi, nemaz negribas viņu apturēt. Bet - apturiet tūlīt pat, jo jau pēc trīs mēnešiem 45 kg smagais suns ar gaļas gabalu zobos ielidos dīvānā, pabīdot jūs sāņus. Tad diezin vai tas vairs būs smieklīgi.
Tāpat kā rotaļa ar astoņu nedēļu mazu bumbulīti, kad viņš jūs rauj aiz stērbeles, kājas vai rokas, ir jautrs pasākums, bet 75 kg un 75 cm augstais gadu vecais pusaudzis mierīgi noplēsīs mīļotā mēteļa stūri, pa ceļam noraujot zemē jūs pašu. Atcerieties - sunim ir ĻOTI laba atmiņa, tādēļ to labāk izmantot darba un draudzības vārdā nekā ciņā pret savām vājībām un agrāk pieļautām kļūdām. Nežēlojiet laiku skološanai, tas dos gandarījumu jums abiem, suns būs uzticams šī vārda visās nozīmēs, un tā ir nenovērtējama sajūta.
Reiz mūs apciemoja radi, kuru mazais puika pēdējā gada laikā bija stipri paaudzies un pārsteidza mūsu kuci, jau ienākot pa sētas vārtiem. Viņa nespēja noticēt savām acīm, jo abi vecāki izrādījās tie paši, taču bērns pavisam citāds - liels augumā.
Gribu pie reizes pateikt, ka alabajs gan izskatās lēns un mierīgs, kāds arī ir savā uzvedībā, tomēr, pildot pienākumu un aizstāvot, kļūst ātrs kā bulta, jo viņa ķermenis ir atlētisks, muskuļi spēcīgi, reakcija un kustības ātras, izturība milzīga un liels svars, kas arī ir uzbrukuma ierocis, jo nogāzt pretinieku aziāts mēdz, triecoties ar krūtīm.

Nežēlojiet laiku skološanai, tas dos gandarījumu jums abiem, suns būs uzticams šī vārda visās nozīmēs, un tā ir nenovērtējama sajūta.

Radu puika pienāca man klāt, bet kuce vēroja, jo aizdomas viņas suņa prātu nepameta, kaut kas joprojām nebija saprotams. Zēna mamma uzsauca, lai puika noslauka kājas, pirms iet iekšā, un bērns ar skaļu saucienu pacēla gaisā rokas, gluži kā dejā lokoties, un sāka slaucīt kājas. Kustības, ko suns nekad agrāk nebija redzējis, radīja satraukumu, un kuce pieņēma lēmumu mesties man palīgā. Tā kā pazinu savu suni, nolūks bija skaidrs. Arī vīrs saprata, kas notiek, bet paļāvās uz mani. Jāsaka, ka 20 metru suns pārvar pāris sekundēs, tas ir pietiekami, lai varētu sakoncentrēties, nesatrūkties un sekundes beigās pateikt savu barveža kluso: "Stāt!" Kalnu upe aptur skrējienu, krāces pie kājām norimst, suns nolaizīja puikas roku un apsēdās. Mēs saskatījāmies ar vīru, jo neviens cits neredzēja viltus trauksmi un mums vien dzirdamo suņa miesassarga saucienu: "Ierocis pūlī! Visiem gulties!"

Uzturēšana un veselība
Alabajs ir veselīgs suns, izņemot to, ka viņam tāpat kā visiem lielajiem mēdz būt problēmas ar locītavām, kas, audzinot kucēnu, prasa zināmus naudas ieguldījumus, jo locītavas jāstiprina ar vitamīniem, kas ir samērā dārgi.
Aziāts aug strauji, maz slimo. Labprāt ēd visu, tomēr vecā patiesība, ka labs darbinieks labi jāatalgo, ir arī par Vidusāzieti. Ja gribat veselu, stipru un ātru sargu, sunim jādod gaļa, kas nav lēts produkts, jo suns ēd samērā daudz. Pieaudzis suns sver no 50 līdz 85 kg, mazākais augstums plecos kucei ir 63 cm, sunim - 68 cm, augšējā robeža nav noteikta, bet tā var būt līdz 90 cm. Aziāta vidējais mūža ilgums ir apmēram 10-12 gadu, un viņu bojāeja visbiežāk saistīta ar locītavu kaitēm.

Ja gribat veselu, stipru un ātru sargu, sunim jādod gaļa, kas nav lēts produkts, jo suns ēd samērā daudz.

Arī mana uzticamā draudzene un sargs Nera aizgāja mūžībā locītavu vainas dēļ deviņu gadu vecumā, bet visi šie gadi bija lieliski pavadīti drošsirdīga, mīloša un uzticama drauga un sarga kompānijā. Nezinu, vai reāls ierocis dotu vairāk drošības izjūtu, bet pozitīvo emociju kopā ar drošību noteikti vairāk dod tāds suns kā alabajs.
Saprotams, ka jaunais ienācējs atkal ir alabaju kuce, kuras senā dzimta un tradīcijas tik ļoti atgādina pazīstamo uzvedību, ka drošība un prieks ir atkal atgriezušies. Ja esat nopietns cilvēks, tad šis nopietnais suns ir domāts jums!

Autore: Anita Plūme

Materiāls publicēts sadarbībā ar žurnālu labākajiem gadiem 40plus.