Bērns visu prot! Vai pārlēkt pirmo klasi?

„Bērnudārza vadība uzskata, ka mans bērns ir tik attīstīts, ka rudenī uzreiz varētu iet otrajā klasē. Šaubos, vai tas būtu prātīgi, bet varbūt tomēr tā arī jādara. Kā tas vispār notiek — kā novērtē bērnu, vai viņš tiks galā ar otrās klases vielu, kā pašam bērnam, un vai mūsdienās tā vispār notiek? Savā laikā biju dzirdējusi par pārlēkšanu pāri klasēm, bet vai tagad arī tādu praksi piekopj?”  Situāciju komentē Aija Baha-Velvele, geštaltterapeite un pedagoģijas maģistre.

Savā laikā biju dzirdējusi par pārlēkšanu pāri klasēm, bet vai tagad arī tādu praksi piekopj?

FOTO: Shutterstock.com

Savā laikā biju dzirdējusi par pārlēkšanu pāri klasēm, bet vai tagad arī tādu praksi piekopj?

Vispirms es gribētu uzsvērt, ka par galīgā lēmuma pieņemšanu, kad sūtīt bērnu skolā, atbildīgi ir bērna vecāki. Jūs jau tagad rakstāt, ka šaubāties, vai bērns ir gatavs rudenī mācības sākt otrajā klasē. Padalīšos ar Jums savā personīgajā pieredzē. Savulaik, kad strādāju par bērnudārza vadītāju, mēs kopā ar iestādes izglītības metodiķi un sagatavošanas grupas audzinātājām izstrādājām testu bērnu zināšanu pārbaudei. Šajā testā bija dažādi uzdevumi, kas atspoguļoja bērna zināšanas, prasmes un iemaņas pirms došanās uz pirmo klasi. (Testā bija uzdevumi, kas palīdzēja mums izzināt bērna valodas prasmi, matemātisko domāšanu, iztēli utt.) Turklāt šo testu bērns pildīja kopā ar metodiķi vai ar mani, to darījām apzināti, lai redzētu arī, kā bērns komunicē ar ne tik zināmiem speciālistiem, vērojām arī bērna uzmanības noturību, spēju koncentrēties, emocionālo stāvokli.

Tāpat būtu svarīgi noteikt, kā bērns spēj veidot attiecības ar vienaudžiem, komunicēt, kā viņš spēj uzņemties atbildību par savām lietām, cik ir patstāvīgs.

 

Reklāma
Reklāma

Tā kā vairākus gadus jau nedarbojos ar pedagoģiju saistītā sfērā, nemācēšu atbildēt, vai patlaban mūsu izglītības sistēmā praktizē bērnu pārcelšanu augstākā klasē. Tomēr, lai bērnu palaistu skolā, ir vairāki priekšnoteikumi, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību. Svarīgas ir ne tikai bērna zināšanas, prasmes un iemaņas, bet arī fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība. Proti — ir vērts novērot, vai bērns spēj mierīgi nosēdēt 40 minūtes un koncentrēties darbam, jo, kā zināms, bērnudārzā nodarbību ilgums ir līdz 20–25 minūtēm, bet skolā mācību stunda ilgst 40 minūtes.

Tāpat būtu svarīgi noteikt, kā bērns spēj veidot attiecības ar vienaudžiem, komunicēt, kā viņš spēj uzņemties atbildību par savām lietām, cik ir patstāvīgs. Skolas gaitu sākšana allaž saistās ar zināmu stresu, jo bērnam jāpierod pie cita dienas režīma, jāpierod pie jaunām telpām, jauniem skolotājiem un jāiejūtas jaunā kolektīvā. Es ieteiktu vēlreiz aprunāties ar bērnudārza pedagogiem un vadību par šo jautājumu un nebaidīties uzdot Jūs interesējošos un neskaidros jautājumus, jo tas ir Jūsu bērns, kuram vajadzēs ar Jūsu palīdzību un atbalstu sākt skolas gaitas! Lai Jums izdodas!